«Kad pirmo reizi aizgāju pie tetovētāja, bija bailes, laikam jau no sāpēm. Taču, redzot rezultātu, sapratu, tas nav mans pēdējais tetovējums.
“Kad pirmo reizi aizgāju pie tetovētāja, bija bailes, laikam jau no sāpēm. Taču, redzot rezultātu, sapratu, tas nav mans pēdējais tetovējums. Manuprāt, kas pamēģina, kļūst atkarīgs, gluži tāpat kā no narkotikām,” atzina Santa. Viņa jau trešo reizi gatavojas ar tetovējumu izdaiļot savu ķermeni. Laikam tāpēc radās ideja palūkoties, kā jūtas cilvēks, kuram tetovēšana ir ne tikai darbs, bet arī dzīvesveids. Un tāds noteikti ir jelgavnieks Edgars Zikmanis.
It kā parasts dzīvoklītis RAF dzīvojamā masīvā, taču viena istaba pārvērsta par savdabīgu ķermeņa izdaiļošanas meku – pie sienām zīmējumi, kas var “pārvietoties” uz ķermeni, pat datora fona attēls ir mistiska izskata tetovējums, kas parāda iemītnieka nodarbošanos. Uzreiz var redzēt, ka Edgars ne tikai izdaiļo citus, bet arī pats aizrāvies ar šo savdabīgās mākslas izpausmi – uz viņa rokām greznojas īstas gleznas.
Jālabo citu brāķi
Stāstot par savu darbu, Edgars uz brīdi pieklust, tad tomēr atklāj: “Viss sākās 1986. gadā mazgadīgo kolonijā, taču vēlāk tetovēšana no aizraušanās kļuva arī par manu biznesu. Varu strādāt mājās, turklāt tas ir diezgan radošs darbs, jo jāredz, vai cilvēkam viņa izvēlētais zīmējums piestāvēs, vai nav nepieciešami uzlabojumi, un, protams, ir prieks par rezultātu.”
Agrāk sabiedrība tetovējumu uztvēra kā ieslodzīto rotājumu, bet tagad viss mainījies. Protams, ir cilvēki, kuriem tie nepatīk, kā arī tādi, kas labprāt vēlētos tetovēties, taču tas viņiem ir pārāk dārgs prieks.
“Diemžēl arī Jelgavā ir ļoti daudz diletantu, kuru paveiktais ir vienkārši briesmīgs. Nereti vajadzējis labot viņu “garadarbus”,” skaidro Edgars, kuru droši var uzskatīt par profesionāli, un to apliecina arī vairāki sertifikāti pie dzīvokļa sienas.
Tetovētājs atklāj kādu gadījumu – pavisam nesen pienākusi elektroniskā pasta vēstule ar lūgumu palīdzēt. Viņam uztetovēts zīmējums, kas ne pēc kā neizskatās. Vjadzējis visu pārtaisīt – piemeklēt zīmējumu, izstrādāt tā, lai nebūtu redzams vecais, būtībā jāveic ļoti smags un piņķerīgs darbs. Turklāt klientam jārēķinās, ka labošana izmaksās dārgāk nekā jauns tetovējums.
“Tādus diletantus par kolēģiem neuzskatu. Viņi strādā ar kaut kādām paštaisītām mašīnītēm un nekvalitatīvām krāsām, kuras iegādājamas tepat uz vietas un neviens nav pārbaudījis. Līdz ar to rezultāts nevar būt tāds, kā vajadzētu, – attēls ir bāls un izplūdis.”
Ne katrs spēj izturēt sāpes
Sabiedrībā valda uzskats, ka tetovēšanās ir sāpīga, un, iespējams, tas daudzus attur no šā procesa. Cilvēku sāpju sliekšņi ir atšķirīgi. Vienreiz Edgars kādu klientu aizsūtījis projām, jo nespējis izturēt viņa kliegšanu, bet, lai cik tas ir dīvaini, sievietes un gados jauni cilvēki parasti esot izturīgāki pret sāpēm un ciešoties. Klientam jābūt pacietīgam, jo cigarešu paciņas lieluma zīmējuma izveidošana ilgst apmēram stundu (tāds mākslas darbs izmaksā ap 20 latu).
Tāpat kā apģērbā, arī tetovēšanā ir mode. Patlaban ļoti aktuāla ir sprandas tetovēšana. Ir klienti, kas tetovē uz ausīm vai galvas, bet visbiežāk izvēloties plecus, jostas vietu (it sevišķi sievietēm) vai kājas. Tiesa, kā atzīst Edgars, pārsvarā cilvēki nezina, ko grib. Viņi izskata visu zīmējumu kolekciju, bet nespēj atrast tādu, kas pilnībā apmierinātu. Daži nāk ar jau izdomātu un izveidotu zīmējumu, taču speciālists uzreiz redz – tas uz ķermeņa izskatīsies slikti, tāpēc cenšas pārliecināt mainīt ieceri.
“Es strādāju ne tikai kā tetovētājs, bet kā psihologs. Piemēram, cilvēkam kaut kas neizdodas, viņš meklē tetovēšanu kā fizisku sāpju nodarīšanas veidu, lai aizmirstu ko citu, kādu psiholoģisku sāpi.”
Apmēram 80 procentu, kas ierodas tetovēties, kļūst no tā atkarīgi, tā esot kā narkotika. Turklāt neviens klients nav nācis atpakaļ, lai viņam noņemtu zīmējumu. Lai gan mūsdienās tā vairs nav liela problēma – pat nepaliek rētas.
Jābūt mākslinieciskai dvēselei
Pirmajā brīdī šķiet – šāds darbs kļūdas nepieļauj, jo zem ādas tiek ievadīta krāsviela. Tomēr kļūdīties var – ja vien tetovētājs kaut nedaudz ir mākslinieks –, tiek pielikta ēna, kāda detaļa, un tas kopējo tēlu var pat uzlabot.
“Tetovēšanas speciālisti atzīst, ka nav par lieku pavadīt stundu pie papīra, pazīmēt, attīstīt uztveri. Tetovētājam jābūt māksliniekam ar izteiktu skaistuma izjūtu, pretējā gadījumā darbs būs nepamanāms.”
Ne mazsvarīgs aspekts ir krāsu kvalitāte. Latvijā var iegādāties speciālās krāsas tetovēšanai, taču drošāk ir tās pasūtīt ārzemēs. Vienubrīd ārsti negatīvi izteikušies par amerikāņu krāsām – tās esot toksiskas. Ja tā patiešām būtu, maz ticams, ka ārzemēs tādas ļautu izmantot. Edgars gan pirms kāda laika iegādājies krāsas, uz kurām rakstīts, ka tās nav toksiskas, un kvalitāte patiešām esot laba.
“Ne jau krāsu kvalitāte vai sāpes interesē klientu. Galvenais, lai tiek sasniegts vēlamais rezultāts – tāds attēls, kas personību tikai paspilgtinās.”
***
Tetovēšanas process
– Klients izvēlas attēlu.
– Attēls tiek pārzīmēts uz speciāla karbonpapīra, kas darbojas līdzīgi koppapīram.
– Zīmējums, izmantojot minēto papīru, tiek uzkopēts uz attiecīgās ķermeņa daļas.
– Ar tetovēšanas mašīnīti vispirms tiek iezīmētas attēla kontūras, bet pēc tam izstrādāts attēls.
