Lai gan atsevišķos Latvijas reģionos, tajā skaitā mūsu rajonā, ziemāju raža būs daudz zemāka, nekā gaidīts, Zemkopības ministrija vērtē, ka, visticamāk, valsts izsalušo un izsutušo sējumu dēļ neiegūtos ieņēmumus nekompensēs.
Lai gan atsevišķos Latvijas reģionos, tajā skaitā mūsu rajonā, ziemāju raža būs daudz zemāka, nekā gaidīts, Zemkopības ministrija vērtē, ka, visticamāk, valsts izsalušo un izsutušo sējumu dēļ neiegūtos ieņēmumus nekompensēs.
Kā “Ziņas” jau rakstīja, pēc Jelgavas Lauku konsultāciju biroja datiem, mūsu rajonā izsaluši vismaz 2500 hektāru ziemas rapša un kviešu sējumu, lielākos postījumus sals nodarījis Elejas pagasta lauksaimniekiem, tur uzskaitīti pat 650 hektāru, kur pavasarī atklājušies iznīkuši sējumi.
Pēc “Ziņu” aprēķiniem, ja no hektāra ievāc aptuveni četras tonnas rapša, neiegūtas varētu būt vismaz 10 000 tonnu, un zaudējumi vai neiegūtie ieņēmumi mūsu rajona zemkopjiem sasniegtu vairāk nekā 1 400 000 latu, jo šogad rapsi sola uzpirkt par 140 latiem tonnā.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece “Ziņām” sacīja, ka Ministru kabinets līdz šim nav izskatījis ministrijas sagatavoto informāciju par kailsala radītajiem postījumiem. Viņa pieļāva – “tā kā valsts budžetā brīvu līdzekļu nav, Ministru kabinets kompensēšanu varētu arī neatbalstīt”.
Situāciju laukos maijā pasliktināja arī ilgstošais sausums, bet vairāki zemnieki “Ziņām” uzsvēra, ka viņu laukos kailsals un pēc tā novērotais ilgstošais atkusnis, kā dēļ sējumi vietumis izsuta, būtiskus postījumus un zaudējumus nebūs radījis, tāpēc daudzi lauki nav pat pārsēti ar vasaras rapsi vai citām kultūrām.
Kā teica D.Muceniece, ministrijā patlaban rit pēdējie darbi, lai radītu apdrošināšanas sistēmu, kas paredzētu atlīdzību dažādu dabas kataklizmu gadījumos. “Turpmāk tas atrisinātu daudz problēmu,” tā ministrijas pārstāve.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) apkopotie dati liecina, ka Latvijā šoziem ilgstoša kailsala dēļ iznīkuši aptuveni 10 procentu graudaugu sējumu platību. Tomēr lauksaimnieku organizāciju pārstāvji no reģioniem uzsver, ka dažos rajonos iznīkuši pat 90 procentu ziemāju sējumu.
