Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad daudzi ieplānojuši to pavadīt kādā no eksotiskajām zemēm.
Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad daudzi ieplānojuši to pavadīt kādā no eksotiskajām zemēm. Ceļotājiem jāzina, ka atpūtas vai arī lietišķa brauciena laikā var inficēties ar slimībām, kuru Latvijā vai nu nav, vai arī tās ir ļoti reti sastopamas. Kā pasargāt sevi, stāsta Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles Infekcijas slimību epidemioloģijas daļas vadītāja Olga Kovaļauska.
Personām, kas gatavojas doties ceļojumā, vispirms jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai sabiedrības veselības dienesta speciālistiem par pasākumiem, kas jāveic, lai izvairītos no saslimšanām.
Valstīs, kur izplatīts dzeltenais drudzis (Centrālā Amerika, Āfrika), lidostu tranzītdienests var pieprasīt dokumentus, kas apliecina vakcinācijas faktu pret šo slimību. Papildus potēšanai pret dzelteno drudzi daudzās valstīs ieteicams lietot medikamentus pret malāriju, potēties pret infekciozajiem hepatītiem, vēdertīfu un citām infekcijām. Ir arī citi potenciālie veselības riska faktori: nepierasti klimatiskie apstākļi, psihiskā slodze, kontakts ar kukaiņiem vai dzīvniekiem, traumas.
Ieteikumus vakcinēties atkarībā no brauciena mērķa var iedalīt trīs kategorijās.
1. grupa. Īslaicīgi biznesa braucieni vai konferenču apmeklējumi, kas parasti tiek organizēti valstu galvaspilsētās vai citās lielajās pilsētās.
2. grupa. Organizēti dažu nedēļu grupu ceļojumi ar dienas izbraukumiem. Atsevišķi šīs grupas braucieni var saistīties ar 3. grupas riska pakāpi.
3. grupa. Dažus mēnešus ilgi individuāli ceļojumi. Visi šīs grupas braucieni var būt saistīti ar augstu risku inficēties ar kādu slimības ierosinātāju. Piemēram, dodoties pārgājienā vai dzīvojot lauku apvidū, ir augsts kukaiņu kodumu risks, apmeklējot valsts apgabalus ar ļoti zemu higiēnas līmeni, iespējams inficēties ar vēdertīfu, nonākot ciešā kontaktā ar vietējiem iedzīvotājiem daudzās Āfrikas valstīs, ir risks saslimt ar meningokoku infekciju.
Ieteikumi potēties jāapsver katram individuāli, konsultējoties ar ārstu un iepazīstoties ar speciālu literatūru, kas veltīta ceļotāju veselībai. Apmeklējot kādas valsts pierobežas apgabalus, jāietver arī kaimiņvalstīs rekomendētās vakcinācijas. Turklāt daudzos reģionos, piemēram, Ķīnā, Indonēzijā Taizemē, Turcijā, Vjetnamā, Kambodžā, Ēģiptē, Azerbaidžānā, reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi ar putnu gripu.
***
Ja dodaties uz putnu gripas skartajiem reģioniem
Pirms došanās ceļojumā savlaicīgi (vismaz divas nedēļas pirms izbraukšanas) potējieties pret gripu ar šīs sezonas vakcīnu.
Ja ceļojumā jādodas nekavējoties un neesat paguvuši vakcinēties, konsultējieties ar ģimenes ārstu par pretvīrusu līdzekļu lietošanu.
Ceļojot pa putnu gripas skartajām valstīm, izvairieties no kontakta ar mājputniem, kas var būt tirgū, fermā, zoodārzā, kā arī ar savvaļas putniem.
Nav ieteicams iegādāties eksotiskus mājputnus.
Ievērojiet personīgo higiēnu un bieži mazgājiet rokas.
Uzturā lietojiet tikai apstrādātu (vismaz 70°C temperatūrā) mājputnu gaļu un olas.
Atgriežoties Latvijā, sekojiet savam veselības stāvoklim un, parādoties akūtas elpceļu slimības simptomiem, nekavējoties izsauciet ārstu!
