Jau vairākus gadus Jelgavas pilsētas vadības līmenī tiek runāts par Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas iespējamo celtniecību, taču risinājuma nav.
Jau vairākus gadus Jelgavas pilsētas vadības līmenī tiek runāts par Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) iespējamo celtniecību, taču risinājuma nav. Ēka neatbilst Ministru kabineta noteikumiem “Bibliotēku materiālā un tehniskā pamata normatīvi” – laikmetīgu un daudzfunkcionālu publisku bibliotēku vajadzībām. Šo ēku nevar pārveidot, jo tajā ir nepietiekama platība; konstrukcija nepieļauj brīvo plānojumu; palielināt telpu platību traucē ierobežota teritorija; nav vietas autostāvietai; lielas rekonstrukcijas darbu izmaksas: uz to laiku jāpārvieto 160 000 vienību krājums.
JZB neatbilst arī 1998. gadā pieņemtā Bibliotēku likuma prasībām, lai gan jau vairāk par pusgadsimtu daudzpusīgi izglīto Jelgavas pilsētas un rajona iedzīvotājus. Bibliotēka arī administrē mikrorajonos izvietotās trīs filiāles un veic sistemātisku pagastu bibliotēku metodisko vadību un konsultāciju.
JZB un filiāļu grāmatu fonds ir 326 938 tūkstoši. Kopējais lasītāju skaits – apmēram 20 000. 2005. gadā JZB izsniedza 198 593, bet kopā ar filiālēm – 351 367 izdevumus.
Plašs ir lasītāju iedalījums pēc nodarbošanās, lai gan dominē jaunieši, studenti un skolēni – 52 procenti. Bibliotēku apmeklē pilsētas skolēni, LLU un citu mācību iestāžu studenti. 2005. gadā – 54 754 apmeklētāji, bet bibliotēkas lasītāju kopējais skaits ir 6526. Kopā ar trīs filiālēm apmeklētāju skaits ir 112 000.
Pastāvīgie lasītāji ir pensionāri, nestrādājošie, kalpotāji, izglītības darbinieki un citas kategorijas. Ievērojamu skaitu veido vienreizējie apmeklētāji.
Nozīmīgs ir arī informācijas darbs, pērn audzis attālo lietotāju skaits – 36615, 104 apmeklējumi dienā.
Statistikas modulis skaita mājas lapas sadaļu apmeklējumus, tie ir, elektroniskais plaukts, meklētājserveri, datu bāze, elektroniskais katalogs, fonds, periodiskie izdevumi, pakalpojumi, enciklopēdijas (interneta adreses) un citi. Tikai elektroniskā kopkataloga attāli apmeklējumi 2005. gadā veidoja 3629. Pērn VVBIS projekta ietvaros saņemti 17 jaunu datoru. Katalogu telpā ir septiņas datorizētas darba vietas. Vērtīgs ieguvums ikdienas darbam ir laba IT speciālista rīcība un padomi.
Datu bāzei bibliotēka regulāri abonē NAIS, EBSCO, LETONIKU, izmantojot laikrakstu “Dienas Bizness” un “Latvijas Vēstnesis” bezmaksas elektroniskās versijas. No jauna abonētas divas datu bāzes krievu valodā un daudz kas cits.
Ievērojams ir bibliotēkas konsultatīvais darbs skolu bibliotēkām, LLU, kultūras koledžas un citiem studentiem, galvenokārt par dažādiem bibliotekārā darba jautājumiem: nacionālā bibliogrāfija ārvalstīs; informācijas sistēmas ārvalstu bibliotēkās; bibliotēku vēsture; JZB datu bāzes; katalogi; sabiedriskās attiecības bibliotēkā; EBSCO datu bāzes izmantošana un popularizēšana; novadpētniecības datu bāze u.c.
Uzteicama datu bāze “Jelgavas novadnieki”, tajā ievadīti 1086 personu dati, 2004. gadā to skaits bija apmēram 900. Ik gadu tiek izveidots novadnieku kalendārs.
Diemžēl JZB iedzīvotājiem nepieciešamais darbs notiek nepiemērotos apstākļos: aukstās, mitrās telpās, kuru sienas nodrupušas un branta pārņemtas.
Tie nav tikai grūti darba apstākļi un ērtības, kuras nav iespējams radīt lasītājiem. Ziemā telpas nav izmantojamas, sevišķi lasītavās, tur ir auksts un no savu laiku nokalpojušajiem logiem pūš. Tas nav subjektīvais vērojums. Palasīt un apsildīties lasītavās ienāca bezpajumtnieki, bet vairāk ne. Uz jautājumu, kāpēc nenāk, atbild, ka tur ir tikpat auksti kā laukā. Bēdīgi!
Par JZB ēkas piemērotību jau 2004. gadā rakstisku novērtējumu sniedzis arhitekts Laimonis Šmits. Tā ievadā viņš raksta: “Bibliotēka izvietota Akadēmijas ielā 26 20. gadsimta sākumā būvētā dzīvojamajā ēkā. Tai ir izteikts dzīvojamās celtne veidols un telpu plānojums. Konstruktīvo shēmu atbilstoši tā laika dzīvojamā nama funkcionālajam plānojumam veido nesošās ārsienas, starpsienas un neliela laiduma pārsegi. Visas ēkas konstrukcijas ir ievērojami nolietojušās. Īpaši kritiskā stāvoklī ir pamatu hidroizolācija, jumts un lietusūdens novadīšanas sistēma. Neapmierinošas un nomaināmas ir elektroapgādes, apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Nav ventilācijas sistēmas. Ugunsdzēsības signalizācijas un ūdensapgādes sistēmas novecojušas. Apsardzes signalizācija ir tikai dažās telpās. Nepieciešams fasāžu remonts, logu un durvju restaurācija vai nomaiņa. Telpu apdare, grīdu konstrukcijas un segumi ir nolietoti un neatbilst sanitāro normu prasībām”.
Tas liecina, ka šīs ēkas remonts, renovācija, piebūve JZB vajadzībām atbilstoši laikmeta jaunajām prasībām nerentējas. Situācijas analīze norāda, ka atbilstoši Jelgavas iedzīvotāju skaitam un teritoriālajam plānojumam pilsētā vajadzīga centrālā bibliotēka un vismaz trīs filiāles mikrorajonos, kuru kopējā platība būtu ne mazāka par 5200 kavdtrātmetriem. JZB izvietošanai nepieciešamas 2800 m2 telpu. Bibliotēku ieteicams iekārtot speciāli tai būvētā, ne augstākā par diviem stāviem, laikmetīgā ēkā. Pirmajā stāvā ieteicams izvietot lasītāju apkalpošanas telpas, kontroles zonu un krātuvi, otrajā – ārpuskontroles un tehniskās telpas. Tādējādi nebūs vajadzīgi pacēlāji un lifti. Nepieciešamais ēkas apbūves laukums apmēram 2200 kvadrātmetru. Zemesgabals atkarīgs no JZB atrašanās vietas pilsētas infrastruktūrā, šķiet, ne mazāks kā 5000 kvadrātmetru. Ir ieteikums JZB apvienot vienotā kompleksā ar bērnu bibliotēku. Domājams, racionāls risinājums, kam ir jau precedenti Latvijā. Tā domā JZB direktore A.Nadziņas kundze. Diemžēl pilsētas Domes vadošajiem darbiniekiem šajā jautājumā nav bijuši konkrēti risinājumi. Tos kavē ierobežotie līdzekļi.
Zinātniskās un bērnu bibliotēkas vienota kompleksa celtniecība prasa lielus līdzekļus. Kad būs nauda bibliotēkai? JZB direktore nosauc aptuvenas celtniecības izmaksas: projektēšana – 134 400 latu, būvniecības pieteikums, arhitektūras koncepcija, projekta uzdevums u.c. – 16,397 latu, skiču projekts – 25 536 latu, tehniskais projekts – 12 000 latu, mēbeles, aprīkojums – 225 000 latu, kopā – 2 051 400 latu.
Ko par to saka Jelgavas Domes izpilddirektors un Būvvaldes vadītāja, kas aizvieto arhitektu, vai viņi JZB būvi uzskata par prioritāti? Bibliotēku komplekss ir tikpat svarīgs kā kultūras nams, muzejs, Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, stadions utt. Ja neko vērienīgāku nevar paveikt, tad vismaz kārtīgs remonts jāveic nekavējoties, domājot, kā šim objektam piesaistīt valsts budžeta līdzekļus. Pagaidīsim, tad redzēsim!
Vilnis Našenieks, JZB lasītājs ar 45 gadu stāžu
