Dejot breiku ir forši, jo tā ir iespēja brīvi izpausties. Breikam nav robežu, tādēļ nekad nekļūst garlaicīgi.
Dejot breiku ir forši, jo tā ir iespēja brīvi izpausties. Breikam nav robežu, tādēļ nekad nekļūst garlaicīgi. Tā ir arī fantastiska iespēja mūzikas pavadījumā demonstrēt spēku, turklāt, ja kolēģi to novērtē ar aplausiem, ir “okey”. Tas ir stimuls pilnveidot savas prasmes.
Lai gan Raitis Brēmers, kas jau sešus gadus “Jundā” vada breika deju nodarbības, atzīst, ka jelgavniekiem ar līdzīgiem kolektīviem Rīgā sacensties vēl grūti, viņš ir gandarīts par “jundiešu” apņēmību sākto turpināt. Puiši izteikuši vēlmi breika elementus apgūt arī skolas brīvlaikā, un pasniedzējs neiebilst – vismaz vasaras pirmajā pusē strādās, bet pēc tam līdz mācību gada sākumam gan būs pārtraukums.
Parasti septembrī “Jundā” sapulcējas krietns pulks breikot gribētāju, arī meitenes, taču jau pēc pirmajiem mēģinājumiem notiek “dabiskā atlase” – paliek tie, kuriem ir apņēmība, motivācija un, protams, varēšana. Sākumā ieinteresēti ir visi, taču, kad apgūtais jāatkārto, daudziem kļūst garlaicīgi, turklāt meitenēm breika elementus izpildīt ir grūtāk nekā puišiem. Taču R.Brēmers atceras, ka pirmos gadus nepadevās un līdz galam izturēja pieci desmit jauniešu, taču pašlaik cīņasspars nav zudis vismaz divdesmit jauniešiem vecumā no 10 līdz 16 gadiem.
Ar iesācējiem ir vienkāršāk, jo pirmajās nodarbībās galvenokārt attīsta fiziskās īpašības un apgūst breika elementus, savukārt ar pieredzējušākiem dejotājiem jāstrādā pēc individuālas programmas. Pasniedzējs teic, ka breikā nekad nevar apgūt visu, tādēļ svarīgi, lai kādā jomā jaunietis justos par sevi pārliecināts.
Breika vilnis pieņemas spēkā – pārliecināts R.Brēmers, norādot uz neskaitāmajām breika studijām un klubiem visā Latvijā, kas organizē festivālus un dažādus pasākumus, kuros varēšanu var apliecināt ikviens breika deju pratējs. Nu jau tradicionāls arī jelgavniekiem ir maija sākumā Slampē rīkotais Latvijas atklātais ielu deju kauss, kā arī breika klubu un studiju rīkotie “tusiņi” jeb batli, kad “vienkārši ieslēdz “maģi” un breiko”.
Breikā nekad nevar sasniegt “augstāko pilotāžu”. Tādas vienkārši nav, jo viss strauji mainās. Taču R.Brēmers atklāj, ka Vācijā ik gadu norisinās breikeru pasākums “Battle of the Jear”, un tajā iegūta pirmā vieta varētu būt iemesls sevi dēvēt par izcilu šajā jomā.