Jau zināms, ka līgumam par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi pievienosies ceturtais dalībnieks – Nīderlandes kompānija «Gasunie».
Jau zināms, ka līgumam par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi pievienosies ceturtais dalībnieks – Nīderlandes kompānija “Gasunie”.
“Ziņu” lasītāji, iespējams, būs dzirdējuši par “Šrēdera – Putina paktu”. Pērn noslēgtais līgums starp Vācijas un Krievijas valdībām par jauna dabasgāzes transporta vada būvi Baltijas jūrā no Sanktpēterburgas Krievijā līdz Vācijai izraisīja visai plašu rezonansi ne tikai jūras krasta valstīs, bet arī visā Eiropā. Pirmkārt, joprojām nav atbildēts uz jautājumu, kā jaunā vada būve pa Baltijas jūras dibenu ietekmēs ekoloģisko situāciju jūrā un valstu teritorijās ap to. Otrkārt, kādas būs vada ekspluatācijas sekas. Treškārt, šāda negaidīta līguma noslēgšana izraisīja veselu politisku un ekonomisku jautājumu gūzmu.
Jāsāk ar to, ka šāda divpusēja Krievijas un Vācijas, kas ir viena no ekonomiski spēcīgākajām ES, līguma slēgšana liek uzdot jautājumus par kopējas Eiropas enerģētiskās politikas nākotni. Vairākas Baltijas jūras valstis (ne tikai Latvija, bet arī Lietuva un Polija) joprojām cer, ka minētais gadījums enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam nākotnē liks spert daudz nopietnākus soļus. Pašlaik “Ziņu” rīcībā ir informācija, ka viens no topošā gāzes vada atzariem varētu nonākt arī Latvijā. Konkrēti – nākotnē dabasgāzes krātuves veidošanai varētu izmantot ģeoloģiskos slāņus pie Dobeles.
Lai kāda būs mūsu līdzdalība nākotnē, pašlaik Nīderlandes valdībai piederošā kompānija “Gasunie” pievienojusies minētajam līgumam. Līdz ar to Krievijas dabasgāze caur Nīderlandi nonāks arī līdz Lielbritānijai (starp šīm abām valstīm jau uzbūvēts dabasgāzes tranzīta vads). Līgumu parakstījušas Krievijas kompānija “Gazprom” un divas Vācijas kompānijas – “BASF” un “E.ON Ruhrgas”. Jāņem vērā, ka pāris nedēļu pēc savu pilnvaru beigām nu jau bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders ieņēma jaunā Ziemeļeiropas gāzes vada konsorcija valdes priekšsēdētāja posteni ar labu algu.
