Lietuvas valdība izšķīrusies par vēsturisku soli – naftas pārstrādes uzņēmumu «Mažeiķu nafta» iegādāsies Polijas degvielas tirgotāji «PKN Orlen».
Lietuvas valdība izšķīrusies par vēsturisku soli – naftas pārstrādes uzņēmumu “Mažeiķu nafta” iegādāsies Polijas degvielas tirgotāji “PKN Orlen”. Analītiķi pieļauj, ka ar laiku var parādīties pārtraukumi degvielas piegādē.
Sarunas ar Polijas uzņēmumu “PKN Orlen” risinājās teju gadu un pagājušo piektdien noslēdzās ar Lietuvai piederošo 30,66 procentu akciju pārdošanu, kā arī akcionāru līgumu, ka poļi varēs iegādāties vēl aptuveni desmit procentu akciju.
Problēmas var būt
Polijas kompānija Lietuvas valdībai par mazāk nekā trešdaļu Mažeiķu uzņēmuma akciju gatavojas samaksāt 851,8 miljonus ASV dolāru. Par atlikušajiem desmit procentiem iespējamā summa varētu būt 278 miljoni ASV dolāru. Jau iepriekš “PKN Orlen” no izputinātā Krievijas koncerna “Yukos” par 1,5 miljardiem dolāru bija nopircis “Mažeiķu naftas” akciju kontrolpaketi (53,7 procenti akciju).
Lietuviešu valdība ar darījumu varētu būt apmierināta, tomēr problēmas saglabājas. Kā galvenā joprojām minama Krievijas neprognozējamā rīcība attiecībā uz jēlnaftas piegādēm. Lai arī Polijas kompānija sola darīt visu, kas tās spēkos par piegāžu nepārtrauktību, par lielo austrumu kaimiņu neko stabilu prognozēt nav iespējams. Pirmkārt, Krievijā faktiski viss enerģētikas komplekss atrodas tiešā vai netiešā Kremļa ietekmē. Tas nozīmē, ka naftas vai dabasgāzes piegādes var ietekmēt politiski aprēķini un centieni pašiem spēlēt “lielo politiku”. Otrkārt, Polijai ir ļoti saspīlētas attiecības ar Krieviju. Varam atcerēties pērnā gada abu valstu ierindas pilsoņu un pat diplomātu piekaušanu. Arī Polijas prasību atzīt savas valsts virsnieku nogalināšanu ar NKVD rokām Otrā pasaules kara pirmajos mēnešos. Savukārt Krievija uzskata, ka poļi bez godbijības izturas pret viņu karā kritušo piemiņu.
Kā ierasts, Krievijā ekonomika ir tiešs politikas turpinājums. Tas zināmā mērā ar šaubām liek lūkoties uz Polijas kompānijas apgalvojumiem, ka tiks panāktas regulāras naftas piegādes Mažeiķiem. Ja viņiem pat izdotos vienoties par piegādēm ar kādu no “privātajām” ieguves kompānijām, savu strikto “nē” var pateikt naftas tranzīta monopolists valsts uzņēmums “Transņeftj”.
Vienīgā izeja, un poļi to saprot, ir “PKN Orlen” kļūt par naftas ieguves īpašniekiem. To viņi mēģina jau darīt Kazahstānā un Irākā. Irākā viss būs atkarīgs no stabilitātes nodrošināšanas, bet ar Kazahstānu var rasties sarežģījumi pilnīgi citā plāksnē. Šoreiz runa par Krievijas lielo ietekmi uz šīs valsts politiku un ekonomiku.
Piekāpīgie kazahi
Turpinot analizēt Polijas kompānijas iespējas iegādāties jēlnaftu no Krievijas naftas atradnēm, jāatgādina par piegādēm maija beigās ar neveiksmi beigušās Kazahstānas un Krievijas sarunas. Runa par to, ka “Mažeiķu naftu” no Lietuvas valdības vēlējās iegādāties Kazahstānas valsts naftas un gāzes kompānija “KazMunaiGaz”. Oficiāli tiek minēts, ka viņi cīņā zaudējuši poļiem, tomēr tajā pašā laikā ir pietiekami daudz norāžu, ka par šādu soli izšķirties kazakus piespiedusi Krievija. Pēc Lietuvas laikraksta “Lietuvos Rytas” rīcībā esošās informācijas, šī Vidusāzijas valsts no plāniem piedalīties naftas pārstrādes kompānijas iegādē atteikusies pēc Kazahstānas līdera Nursultana Nazarbajeva sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu maijā. Pēc tām kazahi pateikuši lietuviešiem, ka viņus rūpnīcas akciju iegāde neinteresējot. Turklāt neņemot vērā, ka Lietuvā speciāli šim pasākumam tika atvērta “KazMunaiGaz” pārstāvniecība. Pēc tās darbinieku vārdiem, viņi turpmāk pievērsīs lielāku uzmanību iespējamam naftas tranzītam no Kazahstānas caur Latvijas ostas pilsētu Ventspili.
No vienas puses, šāda naftas tranzīta plūsmas pārorientācija uz mūsu pusi ir izdevīga ostai. Tajā pašā laikā jāņem vērā tas, ka Latvijā liela daļa pārdodamās degvielas joprojām tiek saražota tieši Mažeiķos. Kā “Ziņām” sacīja kāds vietējais degvielas tirgotājs, jauni degvielas piegādes ceļi nav dibināmi vienā dienā. Atliek vien cerēt, ka šodienas aktīvajā tirgus laikmetā mūsu degvielas piegādātāji visai zibenīgi spēs piemēroties iespējamajiem nepatīkamajiem atgadījumiem, kas varētu notikt, Mažeiķos mainoties īpašniekiem.
Atgriežoties pie Polijas kompānijas centieniem kļūt arī par naftas atradņu līdzīpašniekiem, jāatceras, ka šis jautājums nebūs risināms vienā vai divos gados. Turklāt jau tagad poļu kompānijas parādsaistības vairāk nekā divarpus reižu pārsniedz tās pirmsnodokļu peļņu. “PKN Orlen” arī norādījuši, ka pirms Mažeiķu uzņēmuma iegādes bijuši iedzīti tādā kā “šaurajā bezizejā” – ja to nopirktu kāds Krievijas uzņēmums, tas radītu pārāk lielus konkurences draudus viņiem pašā Polijā.
