Mēneša sākumā Limbažu rajona Lēdurgas pagastā pulcējās vairāk nekā 400 lopkopju no visas Latvijas, lai piedalītos «Kesko Agro Latvija» rīkotajā tradicionālajā Lopkopju lauku dienā.
Mēneša sākumā Limbažu rajona Lēdurgas pagastā pulcējās vairāk nekā 400 lopkopju no visas Latvijas, lai piedalītos “Kesko Agro Latvija” rīkotajā tradicionālajā Lopkopju lauku dienā. Šogad namatēvu lomu bija uzņēmušies Juris un Mārtiņš Gierkeni, plašākai apskatei atverot savu zemnieku saimniecību un fermu “Vārpas”.
Kā stāsta firmas “Kesko Agro Latvija” mārketinga speciāliste Dace Judina, šāgada Lopkopju dienas informatīvajā daļā – seminārā – interesentiem bija iespēja iepazīties ar firmas “Kesko Agro” sezonas novitātēm, to skaitā – lauksaimniecības ēku būves piedāvājumu, sadarbības partneru jaunumiem lopkopības saimniecību aprīkojumā, kā arī uzzināt par šāgada izmaiņām atvērtajos fondos 2006. un 2007. gadā sagaidāmajiem lopkopības maksājumiem.
Pārbūvēts un modernizēts
Lopkopju dienas centrālais notikums bija tēva un dēla Gierkenu “eiroprojekta” – kompleksa “Vārpas” – apskate. Ferma paredzēta 380 govīm, aprīkota ar firmas “Westfalia” slaukšanas iekārtām, trim kombinētās lopbarības torņiem un kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu un ir viena no jaunākajām Vidzemes reģionā. “Sākumā bija mežonīgi grūti – darbam neredzēja ne gala, ne malas, ienākuma gandrīz nekāda, no visa lielā govju bara mēnesī neienācās pat tūkstoš latu. Nezinājām, kā samaksāt algas slaucējām un kā to visu uzturēt,” atceras Gierkens seniors.
Bijis skaidrs – lai šī nodarbe kļūtu par biznesu un izkustētos no nulles punkta, nepieciešamas pārmaiņas, pamatīga pārbūve un modernizācija. Palīgos nācis Mārtiņš, Gierkens juniors. Kopā ar tēvu izstrādājuši fermas renovācijas plānu, kas pārtapa miljons latu vērtā projektā un tika pieteikts Eiropas struktūrfondu finansiālajam atbalstam. Projektu apstiprināja, un 2005. gada nogalē jaunā kūts tika nodota ekspluatācijā.
Plāno paplašināties
Patlaban “Vārpu” vairāk nekā trīssimtgalvaino piena devēju pulku pārrauga Mārtiņš, drosmīgi sapņojot jau tuvākajā laikā govju skaitu palielināt līdz 400, bet vēl pēc nelielas pārbūves un paplašināšanas – līdz pat 450. “Apmēram piektā daļa projekta vērtības ieguldīta kvalitatīvā lauksaimniecības tehnikā, bet fermas celtniecība un labiekārtošana izmaksāja nepilnus astoņsimts tūkstošus, tā ka nemaz tik daudz neiznāk. Turklāt jau tagad jūtama atdeve – pie pašreizējā govju skaita un vidējā izslaukuma (vidēji 25 – 26 litri no govs dienā, 7000 kilogramu gadā) es varu gan kredītu atdot, gan zemi iegādāties un attīstīties, gan vēl atliek neliela rezerve.”
Viss automatizēts
Lauku dienas pasākumu laikā viesiem tika dota iespēja liellopu novietnē “Vārpas” apskatīt ik stūrīti. Apmeklētāji izstaigāja īpaši izstrādātu maršrutu cauri visam kompleksam, izsekojot pilnam fermas darbības ciklam. No jaunās “Permastore” mēslu krātuves uz teliņu korpusu, kur aplūkojamas divas jaunās teļu automātiskās dzirdināšanas iekārtas – “WestfaliaSurge GmbhH” automāti, kas, aprīkoti ar “responderu” čipiem un datorizētu informācijas nolasīšanu, nodrošina dozētu barošanu vienlaikus diviem teļiem, bet kopumā spēj padzirdīt 120 teļu. Tālāk telpa govīm pēc atnešanās un jaundzimušajiem teliņiem, novietnes 1. korpuss, kur izvietoti jaunlopi un augstražīgās govis, un 2. korpuss – “ciet aizlaistajām” un “parastajām” piena devējām.
Ko pētīt netrūka ne zinātājam, ne pirmreizējam viesim – sekcijveida vārti ar termoizolāciju, iekārtas liellopu guļvietu aprīkošanai un guļvietu paklāji, iekārtas aizsardzībai no vēja un gaisa temperatūras regulēšanai, ietaises barības izdalīšanai un nepiesietai govju dzirdināšanai (viena paredzēta līdz pat 40 dzīvnieku dzirdināšanai).
Ne mazāk interesanti apskates objekti – “Vārpu” datortelpa un slaukšanas zāle “Eglīte”. Daudzskaitlīgāko govju ganāmpulku īpašniekiem palīgs darbā varētu būt vienotā datorprogramma, kurā fermas īpašnieks ievada visus iespējamos datus par govs veselības stāvokli, lietotajiem medikamentiem, atnešanos, laktācijas periodu, barības patēriņu, izslaukumu, tā iegūstot ērtu tabulu vai grafiku veidu pārskatu par visu ganāmpulku. Neatsverams pluss – informāciju par katru govi programma automātiski nosūta uz zāli, attiecīgi uzliekot vai noņemot kontaktēšanās vai slaukšanas aizliegumus un veicot atlasi pēc noteiktiem parametriem.
***
Viedoklis
Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” īpašnieks Juris Cīrulis: “Juris Gierkens ir mans kursabiedrs. Esam daudz runājuši, diskutējuši un arī strīdējušies par to, kādām jābūt fermām. Viens no otra daudz ko esam pārņēmuši. Man, piemēram, ir tādi paši barības torņi. Jurim un Mārtiņam fermas komplekss daudz lielāks – tur viņi mani “pārsituši pušu”. Tas, ko šeit varam redzēt, ir mēģinājums prātīgi iekļauties jaunajās Eiropas regulās. Protams, ir kritizējamas lietas. Kaut vai tas, ka, izstrādājot šādu projektu, daudz labāk būtu bijis nevis rekonstruēt, bet gan celt no jauna. Lāpīt veco – tā nav pareiza biznesa nostādne. Tā nevar ietaupīt, tieši otrādi. Mārtiņš taču jauns, stiprs, uzņēmīgs puisis! Ja es būtu jauns ar savu tagadējo domāšanu, uzreiz būtu cirtis augšā pilnīgi jaunu objektu 500 govīm! Tomēr praktiski viss paveikts godam – Eiropas regulas izpildītas, dzīvnieku labturības noteikumi ievēroti, saimniekots tiek saprātīgi. Šo procesu taču nevar apstādināt – laiks iet, vecie saimnieki pamazām pensionējas, jaunie nāk vietā. Ko gan viņiem citu darīt, ja ne ņemt lielus kredītus un attīstīt ražošanu?! Ja šis bija projekts par miljonu, tad nākamo jau vajag – par pieciem! Re, kādiem lēcieniem mūsu “lēnie” brālīši igaunīši joņo uz priekšu. Vai mēs sliktāki? Ceru, ka ar laiku Mārtiņš sāks domāt tāpat kā es.
