ASV bruņotie spēki var būt kaut nedaudz apmierināti.
ASV bruņotie spēki var būt kaut nedaudz apmierināti. Pēc ziņu aģentūru rīcībā esošās informācijas, pagājušajā nedēļa Irākā nogalinātais kaujinieks tiešām bijis otrs pēc “Al Qaeda” vadītāja Osama bin Ladena meklētākais Abū Musābs el Zarkāvi. Viņa atrašana un nogalēšana, cik var spriest, atbilst tādai cīņai pret terorismu, kādu atbalsta un cenšas piemērot ASV, – vispirms izlūkdienests ziņojis, ka meklētais Irākas teroristu vadonis atrodas kādā apdzīvotā vietā uz ziemeļiem no Bagdādes. Turklāt bijusi precīza informācija par māju, kurā atradies el Zarkāvi. Tad sekoja kaujas lidmašīnas F – 16 uzlidojums ar divām pāri par divsimt kilogramu smagām bumbām. Tās, izrādās, bijušas apgādātas ar īpaši precīzām tēmēšanas sistēmām. Tā ka var teikt, ka teroristam un viņa līdzgaitniekiem nekādu īpaši lielo cerību izglābties nebija.
Varētu jau priecāties, un tie, kas bija pielikuši roku el Zarkāvi piebeigšanā, sākt arī dalīt 25 miljonu dolāru atlīdzību. Vienīgi māc šaubas, vai pašos pamatos Irākā un arī plašāk pasaulē daudz kas mainīsies attiecībā uz teroristu metodēm un iespējām pārējai pasaulei ar tām cīnīties. Protams, var teikt, ka nogalinātais bija arī īpaši nežēlīgs pret visiem, kas nebija vienisprātis ar viņa reliģiskajiem uzskatiem par pasaules kārtību. Jau pēc el Zarkāvi nāves “Al Qaeda” pārstāvošie kaujinieki paziņojuši, ka viņu rindās jaunu kaujinieku nekad neaptrūks: “Mūsu vadoņu nāve mums nozīmē jaunu dzīvību.” Arābu pasaules eksperts Diā Rašvāns atzinis, ka nogalinātā terorista ietekme un personība pārāk pārspīlēta – labi ja kādi pieci līdz septiņi procenti no visiem terora aktiem pret Irākas civiliedzīvotājiem, valsts drošības spēkiem un sabiedroto karaspēku.
Ar kaut ko līdzīgu savā laikā jau nācās saskarties nu jau vēsturē aizgājušai valstij – Padomju Savienībai. Septiņdesmito gadu beigās tās sāktais karš Afganistānā pēc desmit gadiem lika tai ar kaunu izvest no turienes savu karaspēku. Tolaik Padomju Savienība neparko nevēlējās ņemt vērā jau senas vēstures mācības, ieskaitot Lielbritānijas gadu simtu ilgo neveiksmīgo Afganistānas militāro pakļaušanu.
ASV ar saviem sabiedrotajiem, tostarp arī Latviju, atkal mēģina šajā reģionā ieviest kārtību pēc savas izpratnes par lietu pareizo kārtību. Neviens nešaubās, ka militārais pārspēks un māka tikt galā ar jaunākajām kara tehnoloģijām ir rietumnieku pusē. Tikai nav pārliecības, vai ar militāru spēku būvēts miers ir kaut cik ilgstošs un ieroču paspārnē izveidotai valsts pārvaldei ir cerības noturēties pēc tam, kad tās draugi būs devušies uz savām mītnes zemēm.
