Jelgavā aizvien biežāk uz ielām parādās vecāki ar bērnu ratiņiem, un arī cilvēki ar kustību traucējumiem daudz drošāk dodas sabiedrībā, taču diemžēl vides pieejamība mūsu pilsētā klibo.
Jelgavā aizvien biežāk uz ielām parādās vecāki ar bērnu ratiņiem, un arī cilvēki ar kustību traucējumiem daudz drošāk dodas sabiedrībā, taču diemžēl vides pieejamība mūsu pilsētā klibo. Lasītājs Zigmārs Dzenis ierosināja palūkoties, cik viegli pārvietoties pa pilsētas ielām un iekļūt veikalos, stumjot ratiņus vai braucot ratiņkrēslā.
“Pilsētas centrā vides pieejamība kaut cik normāla, bet attālākās vietās tā ir kritiska. Daudzi uzņēmumi, veikali un iestādes nedomā par saviem klientiem. Nereti vecākiem ar ratiņiem un personām ar kustību traucējumiem jāpaliek aiz durvīm,” atzīst Zigmārs, kas ikdienā ratiņos ved pastaigā savu mazuli. “Man bieži jāpieliek daudz spēka, lai ratiņus uzceltu uz ietves vai kaut kur iestumtu, tāpēc žēl jauno māmiņu, kurām tas ir vēl grūtāk.”
Grēko arī jaunajos objektos
Pavērojot pilsētas centru, jāsecina, ka daudzviet krustojumos ietvēm trūkst pienācīgu uzbrauktuvju. Pat pie pilsētas Domes vienā ielas pusē tās ir salīdzinoši normālas (atbilstošas normatīviem), bet
otrā – ārpus katras kritikas.
Jelgavas Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs Laimonis Dzērvāns “Ziņām” pastāstīja, ka pēdējos gados vides pieejamības jomā situācija Jelgavā nedaudz uzlabojusies, tomēr joprojām tā ir diezgan slikta. “Jauns objekts – “Pilsētas pasāža”, taču tālāk par pirmo stāvu cilvēks ratiņkrēslā nevar tikt. Citur uzbrauktuves ierīkotas tā, ka persona ar kustību traucējumiem saviem spēkiem pa to uzbraukt nevar, vajadzīgs stūmējs,” skaidro L.Dzērvāns.
Pēdējā laikā izveidojusies sistēma, kā tiek apstiprināti jauni objekti, – pirms to pieņemšanas jāsaņem arī Invalīdu biedrības atzinums par vides pieejamību. Pieņemot tirdzniecības centru “Valdeka”, biedrība pieprasījusi nofrēzēt ietvju apmales, jo pa tām uzbraukt ratiņkrēslā nav bijis iespējams. Normatīvie akti paredz, ka apmale nedrīkst pārsniegt divus centimetrus, bet atsevišķos gadījumos arī tāds augstums var sagādāt problēmas. Daži objekti tomēr pieņemti neatbilstoši vides prasībām. Kā piemēru L.Dzērvāns min “Mītavas” veikalu Raiņa ielā. “Es saprotu – uzbrauktuvju izbūve ir dārga un daudzviet tehniski grūti izpildāma, taču, ja vēlamies integrēt sabiedrībā cilvēkus ar kustību traucējumiem, jānodrošina viņiem vienādas tiesības ar pārējiem,” piebilst biedrības vadītājs.
Ielūkojoties būvnormatīvos, jāsecina, ka L.Dzērvāna pieminētajā “Pilsētas pasāžā” vērojamas vairākas novirzes no nepieciešamā. Piemēram, katrā stāvā jābūt vienai sieviešu un vīriešu tualetei, kas pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā, turklāt viņiem jānodrošina iespēja nokļūt visos stāvos ar liftu vai slīdošajām kāpnēm.
Dome nav paraugs pārējiem
Jelgavas Būvvaldes vadītāja vietas izpildītāja Inita Dzalbe “Ziņām” paskaidroja, ka vides pieejamība jāvērtē no diviem aspektiem. Jaunajiem objektiem stingri tiek piemērotas vides pieejamības prasības, citādi tie nevar tikt pieņemti. Otra lieta – objekti, kur notiek rekonstrukcija. Tur ne vienmēr tehniski iespējams panākt optimālu risinājumu. Pozitīvs piemērs ir Pasta 44, kur ir divas invalīdu uzbrauktuves, vai sociālā māja Pulkveža O.Kalpaka ielā, kur rasts cits risinājums – izveidots invalīdu lifts. “Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi un jācenšas atrast optimālāko risinājumu. Uzbrauktuves nav lētas – jāizstrādā projekts un pareizi tas jāīsteno, piemēram, aptiekai Pasta ielā pirms diviem gadiem pacēlājs izmaksāja 3000 latu,” atzīst I.Dzalbe.
Kā vienu no kritiskākajām situācijām speciāliste min veikalus un iestādes Pasta ielā iepretī autoostai. Tur pie tik liela augstuma pandusa garumam jābūt ļoti lielam, kas tehniski nav iespējams. Jāmeklē cits risinājums, tomēr parasti firmas šādos gadījumos nav atsaucīgas. Iespējams, tās apzinās, ka Būvvalde neko viņiem izdarīt nevar – ja objekts pieņemts pirms likuma grozījumu spēkā stāšanās, par vides pieejamību var runāt tikai vēlējuma izteiksmē.
Akmens jāmet arī Domes dārziņā – lai gan uzbrauktuve pie ēkas izbūvēta, tālāk par pirmo stāvu cilvēks ratiņkrēslā netiek. Jau vairākus gadus tiek runāts par lifta ierīkošanu, bet pagaidām viss apstājies, un apmeklētājiem ar kustību traucējumiem jāgaida, kad kāds pie viņiem iznāks.
Sliedes atbilst standartiem
Cilvēkiem ar kustību traucējumiem un mazu bērnu vecākiem Jelgavā nākas saskarties ar vēl kādu problēmu – uzbrauktuvju sliedes un arī pandusi nereti ir par šauriem vai platiem, lai būtu izmantojumi. Taču Būvvalde taisnojas – viņi neesot vainīgi. Uzbrauktuves un sliedes tiekot liktas pēc ES standarta, taču nereti ratiņkrēslus saņem no valstīm, kas to neievēro. Tāpat ir ar bērnu ratiņiem.
“Pašvaldība varētu aktīvāk līdzdarboties, lai veicinātu vides pieejamību. Jāaicina iesaistīties arī uzņēmējus – lai vismaz sakopj savu durvju priekšu. Citādi diez vai varēsim cerēt, ka no mazuļiem, kuru māmiņas vaiga sviedros pūlas pārkļūt pāri krustojumam, izaugs Jelgavas patrioti,” piebilst Zigmārs.
***
Normatīvi
Noteikumi par Latvijas būvnormatīviem LBN 208 – 00 “Publiskas ēkas un būves”
– Ārējās uzbrauktuves kāpuma attiecība starp augstumu un garumu gājēju ceļos nedrīkst pārsniegt 13 procentu, bet ceļos, ko izmanto riteņkrēslu lietotāji, – 8 procenti.
– Minimālais pandusa (uzbrauktuves) platums riteņkrēslu lietotājiem ir 1,2 metri.
– Publiskās ēkas teritorijā projektē neslīdošus cietā seguma piebraukšanas celiņus un nodrošina piekļūšanu ēkai personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, ievērojot, ka to pārvietošanās ceļa platums ir ne mazāks kā 1,2 metri.
– Personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz ērtas iekļūšanas un pārvietošanās iespējas publiskajās ēkās, kā arī piemērotu palīgaprīkojumu atsevišķās telpās (piemēram, viesnīcu numuros, tualetēs).
– Personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem publiskajās ēkās paredz iespēju saņemt nepieciešamo skaņas vai vizuālo informāciju.
– Publisko ēku ieejas, liftu priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas apmeklētājiem pieejamās telpas projektē bez sliekšņiem. Ja starp telpām vai starp ēku un ietvi ir līmeņu starpība, nepieciešami pandusi (uzbrauktuves).
– Vējtveri, kuru paredzēts izmantot riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, projektē vismaz 1,5 metrus garu (dziļu) un 2,2 metrus platu.
– Apmeklētājiem – riteņkrēslu lietotājiem – pieejamos koridorus projektē vismaz l,8 un durvis – vismaz 1,2 metrus platas.
– Publiskajās ēkās, kas augstākas par vienu stāvu un kuras varētu izmantot personas ar kustību traucējumiem vai kuru būvniecība pilnībā vai daļēji plānota par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai slīdošās slīpnes, kas apkalpo visus stāvus.
– Minimālie lifta kabīnes izmēri neatkarīgi no stāvu skaita ēkā ir 1100 mm x 1400 mm (1,54 m2).
– Katrā stāvā ierīko vismaz vienu sievietēm un vīriešiem pieejamu tualetes telpu ratiņkrēslu lietotājiem.
– Ratiņkrēslu lietotājiem paredzētās tualetes minimālais platums ir ne mazāks par 1,6, bet minimālais garums – ne mazāks par 1,8 metriem.
– Ratiņkrēslu lietotājiem paredzētās dušas telpas minimālais platums un garums ir ne mazāks par 1,7 metriem.
