Eiropas Parlaments jau otrajā lasījumā akceptējis noteikumus, kas paredz stingrākas prasības attiecībā uz apgalvojumiem par pārtikas produktu ietekmi uz veselību.
Eiropas Parlaments jau otrajā lasījumā akceptējis noteikumus, kas paredz stingrākas prasības attiecībā uz apgalvojumiem par pārtikas produktu ietekmi uz veselību. Turpmāk ražotājam būs jānopūlas, lai pierādītu, ka teiktais “ar zemu tauku saturu” vai “samazina holesterīna līmeni” atbilst patiesībai.
Tiek uzskatīts, ka minētie uzraksti varētu maldināt patērētāju un bez tiem būtu atvieglota viņu izvēle. Turpmāk regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem noteiks, kādi apgalvojumi pieļaujami, un procedūru, kā to izvērtē. Ar šo likumprojektu Eiropas parlamentārieši cer, ka tas veicinās brīvu preču apmaiņu iekšējā tirgū un konkurenci, jo noteiks visā ES kopīgus principus.
Norādes izraisa diskusijas
Tikai dažas dienas pirms balsojuma – 16. maijā – Eiroparlamenta pārstāvji panāca vienošanos ar ES Padomi par visiem diskutējamiem jautājumiem jaunajā likumprojektā par norādēm saistībā ar pārtikas produktu uzturvērtību un veselīgumu. Dažādu salīdzinošo ziņu uzrādīšana – apraksti ar produktam raksturīgajiem tauku, sāls un cukura daudzumiem, kā arī apgalvojumu reģistrācijas procedūra raisīja šajās diskusijās visdzīvākās debates.
Paredz kopīgus aprakstus
Jaunais likumprojekts noteic, ka Eiropas Komisija katrai pārtikas produktu kategorijai izveidos aprakstu ar tiem raksturīgo sāls, cukura un taukvielu sastāvu. Pārtikas produktu apraksti būs balstīti uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma sniegto informāciju, un tos veidos sadarbībā ar ražotāju un patērētāju asociācijām. Savukārt produkta ražotājs varēs reklāmā vai uz marķējuma apgalvot, ka tas ir ar zemu tauku saturu tikai tādā gadījumā, ja pārējās divas “apraksta uzturvielas” – sāls vai cukurs – atbildīs aprakstos noteiktajam daudzumam. Pretējā gadījumā ražotājam nepārprotami būs jānorāda, ka produktā šo uzturvielu saturs ir augsts. Tiek paredzēts, ka arī uz dzērieniem ar vairāk nekā 1,2 procentiem alkohola nedrīkstēs minēt citus veselīguma apgalvojumus kā vien zema enerģētiskā vērtība vai zems alkohola daudzums. Jautājums par to, kad ražotājs drīkstēs teikt, ka viņa ražotais produkts ir ar zemu tauku, sāls vai cukura saturu, minētajās sarunās bija pats strīdīgākais. Regulas mērķis ir labāk informēt patērētāju un nemaldināt viņu ar norādēm par, piemēram, pazeminātu tauku saturu, ja produktā bagātīgās devās pievienots sāls vai cukurs. Taču regulai bija arī jānodrošina saprātīgas prasības ražotājiem. Kompromisu izdevās panākt galvenokārt, nosakot uzturvielu aprakstu, piemēram, tauki, sāls un cukurs sistēmu, tādējādi atvieglojot apgalvojumu reģistrēšanu, kā arī nosakot palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Taps vienots reģistrs
Lai jaunie noteikumi neuzliktu papildu slogu uzņēmējiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem, jaunajā regulā būs paredzēta paātrināta apgalvojumu atļaušanas procedūra. Tā ieviesīs kopīgu reģistru, kurā būs iekļautas visas atļautās norādes. Tas nozīmē, ka katram uzņēmējam ik reizi no jauna nebūs jāveic atļaušanas procedūra, un viņš varēs sarakstā tikai pārliecināties, vai izraudzītā norāde jau ir atļauta. Savukārt, ja ražotājs vēlēsies ieviest jaunu norādījumu, viņš piecu vai izņēmumu gadījumā septiņu mēnešu laikā saņems apstiprinājumu vai noraidījumi. Šai atļaušanas procedūrai būs pakļauti apgalvojumi arī par bērniem domātiem produktiem un norādes par slimības riska pazemināšanu.
Noteikumi citiem uzrakstiem
Produktus, kuru preces zīme vai zīmola (brenda) vārds jau pēc būtības norāda produkta ietekmi uz veselību vai patērētāja svara izmaiņām un kuri neatbildīs jaunās regulas prasībām, drīkstēs turpināt tirgot vēl piecpadsmit gadu pēc regulas stāšanās spēkā. Produktus ar regulas prasībām neatbilstošiem apgalvojumiem, kas nonākuši apritē pirms 2006. gada 1. janvāra, varēs pārdot vēl trīs gadus pēc tās stāšanās spēkā. Pašlaik paredzēts, ka jauno likumprojektu Parlaments vēlreiz nosūtīs Eiropas Padomei, un tai lēmums jāpieņem četru mēnešu laikā. Regula varēs stāties spēkā pēc Padomes lēmuma, bet noteikumi visās dalībvalstīs jāievieš ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā. Tiek prognozēts, ka tas varētu būt 2007. gada sākumā.
Ierobežos arī
vitamīnu pievienošanu
Eiropas Parlaments atbalstījis ar ES Padomi panākto vienošanos jautājumā par vitamīnu, minerālvielu un citu pārtikas piedevu pievienošanu produktiem. Pašlaik dažās dalībvalstīs pārtikas produktus bagātināt ar papildu vitamīniem un minerālvielām aizliegts, citās tas atļauts, bet citās to drīkst darīt, ievērojot virkni ierobežojumu. Tas nozīmē, ka vienā dalībvalstī ražotus pārtikas produktus var aizliegt pārdot citur. Regulas projekts, ko Parlaments pieņēma otrajā lasījumā, šādu situāciju paredz novērst. Tiek uzskatīts, ka tas labāk aizsargās arī patērētājus.
Jaunā regula noteiks vitamīnu un citu minerālvielu pievienošanu pārtikas produktiem, apkopojot vienā dokumentā vairākus spēkā esošus tiesību aktus. Regulas projektā iekļauts saraksts ar vairāk nekā 100 atļautajiem pārtikas produktu bagātinātājiem – vitamīniem, minerālvielām un citām vielām, “kam ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme”, tomēr kuras aizliegts pievienot neapstrādātai pārtikai, piemēram, dārzeņiem, gaļai, zivīm, un dzērieniem, ja alkohols to sastāvā pārsniedz 1,2 procentus. Tā kā vitamīnu vai minerālvielu papilddevas dēļ patērētāji šādus bagātinātus produktus nereti uzskata par “veselīgākiem”, jaunā regula prasa informācijā par produktu iekļaut brīdinājumu – nepārsniegt ieteicamo dienas devu.
Paredzēts, ka vēlāk ES izstrādās arī sarakstu ar aizliegtajiem pārtikas bagātinātājiem. Regula noteiks, ka produktiem nedrīkstēs pievienot arī pārtikas bagātinātājus, ko cilvēka organisms nespēj pārstrādāt, jo maldīgā informācija par palielināto vitamīnu vai minerālvielu devu var patērētāju maldināt un radīt pretēju rezultātu vēlamajam. Eiropas Komisijai divu gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā būs jāpieņem saraksts ar pievienojamo minerālvielu un vitamīnu daudzumiem, kurus nedrīkstēs pārsniegt.
Tirgū pārdodamos produktus, kas vairs neatbildīs jaunajām prasībām, varēs saglabāt apgrozībā, līdz būs realizētas rezerves, tomēr ne ilgāk kā pēc trim gadiem kopš likuma stāšanās spēkā.
