Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātie grozījumi reģionālās attīstības likumā paredz, ka jau pēc dažiem gadiem Latvijā būs pieci lieli plānošanas reģioni.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) piedāvātie grozījumi reģionālās attīstības likumā paredz, ka jau pēc dažiem gadiem Latvijā būs pieci lieli plānošanas reģioni, kurus pārvaldīs vietējo pašvaldību vadītāju vēlēta padome un priekšsēdētājs. Ja šodien Saeimas deputāti trešajā lasījumā nobalsos par likuma grozījumiem, ministrija pārliecināta, ka reģionālā reforma būs pabeigta 80 procentu apmērā.
Šādu uzskatu pauda RAPLM valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka, tiekoties ar Zemgales rajonu pašvaldību vadītājiem Jelgavā. Viņš uzsver, ka likuma grozījumi noteiks veidot jaunu juridisko iestādi, kuru paredzēts saukt par reģiona padomi. Juridiskais statuss tai piedāvās jaunas, daudz plašākas funkcijas. Pirmkārt, būs iespējams veidot pakļautās iestādes ar izpildfunkcijām, otrkārt – piesaistīt finanšu līdzekļus no ārpuses, tostarp piedalīties arī ES fondu līdzekļu apguvē. “Ja deputāti akceptēs mūsu piedāvāto likumprojektu, tiks veidoti pieci lieli plānošanas reģioni, katru vadīs izpildinstitūcija – padome. To ievēlēs visu reģiona pašvaldību vadītāji kopsapulcē,” skaidro A.Stucka. Līdzīgi tas notiek, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu ievēlot rajona padomi un priekšsēdētāju. RAPLM administratīvi teritoriālās reformas likums paredz līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas gaidāmas 2009. gadā, sagatavot arī reģionālo pašvaldību likumu. Tas nozīmē, ka ministrija to veidos, pamatojoties uz, iespējams, šodien apstiprināto reģionālās attīstības likumu.
RAPLM uzskata, ka jau pilnībā identificētas visas pašvaldības, kuras varētu atrasties piedāvātajos piecos plānošanas reģionos. A.Stucka vēl precīzi neminēja, kādas būtu jaunievēlētās padomes funkcijas. Viņš izsaka pieņēmumu, ka varētu tikt paplašināta līdzšinējās rajona padomju kompetence, tostarp arī kontroles funkcijas, saistītas ar teritorijas attīstības plānošanu. “Pieņemot šo likumu, varētu uzskatīt, ka notikusi reģionālā līmeņa stiprināšana un reforma būs pabeigta aptuveni 80 procentu apmērā,” pārliecināts A.Stucka. Uz jautājumu par iespējamo locekļu skaitu nākamajās plānošanas reģionu padomēs A.Stucka “Ziņām” skaidro, ka tas varētu būt līdzīgs tagadējai rajona padomei – aptuveni 18 – 20 locekļu.
Cik zināms, par pašreizējo RAPLM piedāvāto reģionu modeli negatīvu nostāju izteikusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija, uzskatot, ka tas neņem vērā jau vēsturiski attīstījušos valsts ekonomisko struktūru. Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka, kas ir arī iedzīvotāju ievēlēta Jaunsvirlaukas pagasta pašvaldības vadītāja, “Ziņām” pauda, ka RAPLM piedāvātais reģiona pārvaldes modelis paredz tikai viena līmeņa vēlētās pašvaldības. Viņa uzskata, ka reģiona vadība un vadītājs būtu jāievēl iedzīvotājiem.
Kāds no pašvaldības vadītājiem, kas nevēlējās, lai laikrakstā tiktu minēts viņa vārds, “Ziņām” atzina, ka šaubās, vai ministrijas piedāvājums šādi atrisinās iestrēgušo teritoriālo reformu un gūs Saeimas deputātu atbalstu. Reģionu veidošana gaidāmo parlamenta vēlēšanu gaisotnē ir pārāk politizēta. Tostarp arī Liepājas un Ventspils pašvaldību konkurence, kurā varētu atrasties Kurzemes reģiona centrs.
