16. jūnijs. Normāla copes diena. Zivīm patīk atrasties vietās, kur upe kļūst platāka, jo tur tā ir mazliet dziļāka.
16. jūnijs. Normāla copes diena. Zivīm patīk atrasties vietās, kur upe kļūst platāka, jo tur tā ir mazliet dziļāka. Nereti rodas it kā pretstraume, kas sanes daudz dažādu kukainīšu un tārpiņu – galveno balto zivju barību, sevišķi pēc lietus vai liela vēja.
17. jūnijs. Makšķerējot baltās zivis, kā ēsma noteikti jāizmanto baltie gaļas tārpiņi un mazās mēslu slieciņas.
18. jūnijs. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi. Tuvojoties negaisam, nevajag slēpties no lietus, bet gan gatavoties īsai, taču ļoti aktīvai copei. Tas attiecas uz karūsām, raudām, pličiem un daļēji arī uz brekšiem. Šo fenomenālo parādību ir grūti izskaidrot, bet atcerēties gan vajag.
19. jūnijs. Sagatavojiet mājās mīklas piciņu un dodieties uz tuvējo ūdenskrātuvi, baltās zivis ir ļoti aktīvas. Līdz ar tām “pamostas” arī plēsīgās.
20. – 21. jūnijs. Lomi gaidāmi tikai zinošākajiem un pacietīgākajiem makšķerniekiem, jo spurastes īpašu aktivitāti neizrādīs.
22. jūnijs. Teicama diena. Par makšķernieku piedāvāto ēsmu interesi izrādīs visu zivju sugas. Makšķerniekam der atcerēties, ka oža tām attīstīta lieliski. Vairums saldūdens zivju barības meklējumos izmanto tieši ožu. Ne velti makšķernieki to pievilināšanai cenšas izmantot aromatizēto ēsmu, bet atrast īsto smaržu ir diezgan sarežģīti. Pastāv pamatots uzskats, ka karpu dzimtas zivis piesaista saulespuķu smarža. Tomēr tās labprāt nobauda arī ēsmu ar vanilīna, anīsa, kanēļa, karameļu vai citu smaržu. Vislabāko aromātu un ēsmu šai dienai iespējams noteikt tikai eksperimentējot.
23. jūnijs. Dodoties samu medībās, makšķerniekam jāatceras, ka tās ir ļoti spēcīgas zivis, tāpēc kāti labi jānostiprina gan krastā, gan arī makšķerējot no laivas. Bieži vien esmu dzirdējis stāstus, ka sami “nozaguši” kātus un ievilkuši tos upē.
