Nākamsezon Aigars Reinis vairs nediriģēs Jelgavas Sv.Annas baznīcas kori, neorganizēs koncertus un nepiedalīsies tajos – ne šajā dievnamā, ne citur Jelgavā.
Nākamsezon Aigars Reinis vairs nediriģēs Jelgavas Sv.Annas baznīcas kori, neorganizēs koncertus un nepiedalīsies tajos – ne šajā dievnamā, ne citur Jelgavā. Sestdien viņš aicina uz savu (vismaz pārskatāmā nākotnē) pēdējo koncertu mūsu pilsētā. Kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu skanēs vācu baroka un romantisma mūzika.
A.Reinis ir cilvēks, bez kura Jelgavas mūzikas dzīvi daudzus gadus bijis neiespējami iedomāties, un tikpat neiztēlojams ir zaudējums, kāds pilsētai ir viņa lēmums šeit vairs nestrādāt. A.Reinis, kā zināms, ir ne tikai talantīgs diriģents, kura vadībā Sv.Annas baznīcas koris kļuva par Jelgavā labāko (to apstiprināja arī pagājusī skate, kurā kolektīvs atkal pārliecinoši izpelnījās visaugstāko novērtējumu pilsētā), viņš gādāja arī par daudzveidīgām augstvērtīgām muzikālām norisēm vienā no diviem galvenajiem pilsētas koncertdzīves centriem – Sv.Annas baznīcā, darbodamies ne vien kā ērģelnieks, kordiriģents, dziedātājs un pianists, bet arī kā koncertprogrammu veidotājs, pieaicinot mūziķus, ko pienākas ierindot starp Latvijā vadošajiem savā jomā.
Iemesli
Kā motīvus, kas likuši izšķirties par aiziešanu, mūziķis min ļoti zemo atalgojumu, pašvaldības un draudzes atbalsta, ieinteresētības trūkumu. “Viens, ja esi jauns un priecājies par katru grasi, pavisam citādi, ja jāuztur ģimene, kurā ir divi bērni, un saproti, ka viss mūžīgi nevar balstīties tikai uz entuziasmu. Nedomāju, ka labas mūzikas vērtības ekvivalents būtu pārrēķināms naudā, man ir nepieņemama “kaulēšanās” par “savu cenu”. Taču atalgojums liecina par to, kā tevi uztver: vai vērtē augstu vai zemu, ņem vai neņem par pilnu, novērtē tavus nopelnus pilsētas slavas spodrināšanā vai arī ne. Līdzekļus un radošos spēkus pilsēta sakopo atsevišķiem lieliem koncertiem, bet vai pašvaldībai ir nopietna, pārdomāta kultūras dzīves attīstības koncepcija, vīzija? Vismaz es tādu neesmu redzējis,” saka A.Renis, pesimistisko viedokli ilustrējot ar piemēriem no neveiksmīgās pieredzes, pēdējos gados piesakot koncertieceres Jelgavas Kultūras padomes projektu konkursā: atbalsts saņemts reti, un, ja finansējums piešķirts, ar to ne tuvu nav pieticis izdevumiem, kas saistīti ar vairāku augstas klases mūziķu uzņemšanu. Pēc A.Reiņa atzinuma, finansiālu problēmu dēļ labākajā gadījumā kā pieticīgas vērtējamas arī Sv.Annas baznīcas kora iespējas radoši augt – slīpēt profesionālo meistarību, piemēram, braucot uz starptautiskiem konkursiem.
Koncerts
Atvadu koncertā Sv.Annas baznīcā sestdien pulksten 17.30 A.Reinis kopā ar J.Bulavu sagatavojis nopietnu, dziļu vācu baznīcas mūziķu sacerējumu koncertu. To ievadīs Johans Sebastians Bahs. A.Reinis spēlēs viņa tokātu un fūgu re minorā, iespējams, vispopulārāko ērģeļmūzikas skaņdarbu pasaulē, Jānis Bulavs – partitu vijolei solo. Pēc tam – 19. gadsimta vācu romantisma klasiķi Jozefs Reinbergers un Jūliuss Roibke. Pirmais mūzikas vēsturē iegājis ar ražīgumu ērģeļsonātes žanrā, otrs – gluži pretēji – ar vienu vienīgu ceturtdaļstundu garu sacerējumu, kas pazīstams ar nosaukumu “94. psalms” un kurā valdošo ciešanu pilno noskaņu nevarēja neietekmēt tas, ka J.Roibke to sarakstīja pāris gadu pirms nāves (viņš mira 24 gadu vecumā), jau cīnīdamies ar tuberkulozi. Ar skumīgu smaidu A.Reinis piekrīt: apzināti vai neapzināti, bet viņa atvadas no Jelgavas iznākušas arī muzikāli skumjas. Trešdien kultūras namā izskanēja Friģeša Hidaša Rekviēms, un Jelgavas koru vidū bija arī Sv.Annas baznīcas koris. Tā bija viņu pēdējā lielākā uzstāšanās ar A.Reini kā vadītāju.
