Norvēģija vakar Špicbergenā sāka būvēt unikālu krātuvi, kurā glabās visu pasaulē sastopamo lauksaimniecības kultūru sēklas, kas ļautu atjaunot lauksaimniecību pēc plašām dabas kataklizmām vai globāla kodolkara, ziņo LETA.
Norvēģija vakar Špicbergenā sāka būvēt unikālu krātuvi, kurā glabās visu pasaulē sastopamo lauksaimniecības kultūru sēklas, kas ļautu atjaunot lauksaimniecību pēc plašām dabas kataklizmām vai globāla kodolkara, ziņo LETA.
Speciālisti teic, ka paredzēts veidot nevis vienkāršu sēklu banku, bet sava veida “Noasa šķirstu”.
Glabātavas telpas tiks izcirstas dziļi klintī aptuveni 1000 kilometru no Ziemeļpola mūžīgā sasaluma joslā, un ar ventilāciju tajās uzturēs temperatūru no mīnus 10 līdz mīnus 20 grādiem pēc Celsija skalas. Tomēr pat tad, ja alu ventilēt vairs nebūs iespējams, mūžīgais sasalums uzturēs mākslīgajā alā tādu gaisa temperatūru, kas nepieciešama sēklu saglabāšanai.
Paredzēts, ka metru biezas betona sienas un gaisa slūžas starp sprādzienizturīgām durvīm pat straujas globālās sasilšanas gadījumā palīdzēs vēl desmitiem gadu saglabāt mākslīgajā alā vajadzīgo vēsumu.
Glabātavā domāts turēt aptuveni divus miljonus sēklu, kas pārstāvēs visu pašlaik zināmo kultūraugu daudzveidību, paredzot vietu arī iespējamām jaunām šķirnēm. Šie krājumi tiktu likti lietā vienīgi tad, ja citi sēklu paraugi kaut kāda iemesla dēļ būtu gājuši zudumā. Sēklu fonds piederēs visai cilvēcei.
Pasaulē ir vairāk nekā 1500 šādu banku, bet tikai 35 – 40 atbilst starptautiskajiem standartiem, turklāt daudzas glabātavas atrodas rajonos, kur trūkst politiskas stabilitātes vai pastāv liels dabas katastrofu risks.
Glabātavu paredzēts ierīkot līdz nākamā gada septembrim.
