Maijā, salīdzinot ar aprīli, samazinājies bezdarba līmenis valstī. Latvijā tas iepriekšējā mēneša beigās bija septiņi procenti.
Maijā, salīdzinot ar aprīli, samazinājies bezdarba līmenis valstī. Latvijā tas iepriekšējā mēneša beigās bija septiņi procenti.
Bezdarba līmenis aprēķināts no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, tajā iekļauti arī aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistītie. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Sabiedrisko attiecību nodaļas informācijas, salīdzinot ar aprīli, bezdarba līmenis pašlaik ir par 0,3 procentpunktiem mazāks. Atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, piemēram, profesionālās mācībās, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotus pagaidu darbus vai nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupā, maijā bezdarba līmenis bija 6,3 procenti.
Kopumā samazinās, Latgalē – vislielākais
NVA uzskaitē maija sākumā bija 77 151, bet beigās – 74 789 bezdarbnieki. Tas nozīmē, ka to skaits mēneša laikā samazinājies par 2362 cilvēkiem. Turklāt bezdarba līmenis nav paaugstinājies nevienā rajonā un pilsētā. Tas palicis nemainīgs četros rajonos, bet 28 samazinājies. Tajā pašā laikā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7408 personām, kas ir par 709 cilvēkiem vairāk nekā aprīlī.
Viszemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts Rīgas rajonā – 4,7, Ogres – 4,8, bet Saldus – 5 procenti. Jelgavas rajonā tas bijis 6,5 procentu apmērā. No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis reģistrēts Rīgā – 3,9 procenti, Jelgavā – 5,5, Jūrmalā – 5,8 un Ventspilī – 6,5. Kā redzams, zemāks tas ir pilsētās, kurās novērojama tendence attīstīties ražošanai.
Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē. Piemēram, maijā Ludzas rajonā tas bija 27 procenti, Rēzeknes – 25,6, Krāslavas – 20,8, Balvu – 19,9, Preiļu – 19,9 un Daugavpils rajonā – 15,4. NVA prognozē, ka jūnijā bezdarba līmenis valstī paliks nemainīgs.
Piektdaļa iesaistīta apmācībā
NVA rīkotajos aktīvās nodarbinātības pasākumos maijā tika iesaistīti 14 296 bezdarbnieki, kas ir aptuveni piektā daļa no reģistrētajiem. Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā bija iesaistīti 1059 cilvēki, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nosūtīti 919, pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai iesaistīti 12 146 iedzīvotāji, pasākumu noteiktām personu grupām programmā darbā uz noteiktu laiku iekārtots 171 cilvēks. Invalīdu subsidētajās darba vietās strādāja 49, bet mērķgrupu bezdarbnieku subsidētās nodarbinātības pasākumos iesaistīti 100 personu.
Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajās darba praksēs jauniešiem bezdarbniekiem un sociālās atstumtības riska grupu pārstāvjiem bija 15 cilvēku. Maijā pasākumos darbinieku konkurētspējas paaugstināšanai iesaistīti 274 darba meklētāji.
Tajā pašā laikā maijā NVA filiālēs darba devēji reģistrējuši 7684 brīvas darba vietas, pastāvīgā darbā iekārtojās 3895 bezdarbnieki, no kuriem 694 bija ilgstošie bezdarbnieki.
Jelgavā bezdarba līmenis samazinās
Pagājušajā mēnesī bezdarba līmenis bijis 5,5 procenti. Tas nozīmē, ka no aprīļa samazinājies par aptuveni trešdaļu procenta. Interesanti, ka šāds bezdarba līmenis ir zemākais kopš neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Aģentūrai LETA Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēris, ka šajā rādītājā Jelgava atpaliek tikai no Rīgas. Tajā pašā laikā esot sasniegti ievērojami labāki rezultāti nekā valstī kopumā. Turklāt jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā bezdarba līmenis Jelgavā samazinājies par 1,2 procentiem. Skaidrojums tam nav tālu jāmeklē – ražotnes atvērušas vairākas ārvalstu kompānijas, kā arī uzņēmumi kāpinājuši ražošanas apjomus. Ja ņem vērā to, ka jau netālā nākotnē paredzēts atvērt vairākas jaunas ražotnes, iespējama bezdarba līmeņa tālāka samazināšanās. Tajā pašā laikā teju visi lielākie darba devēji atzinuši, tostarp arī “Ziņām”, ka jau jūtams darbaroku trūkums augsti kvalificētās metālapstrādes profesijās.
Kaimiņiem labāki bezdarba rādītāji
Līdz 2006. gada 1. jūnijam Igaunijas Darbaspēka valdē kā bezdarbnieki bijuši reģistrējušies
15 725 cilvēki. Tas nozīmē, ka bezdarba līmenis Igaunijā ir 1,9 procenti no visiem darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Turklāt mēneša laikā tas krities par veseliem desmit procentiem. Bet, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, teju vai uz pusi – par 43,1 procentiem. Maijā Igaunijas Darbaspēka valde piedāvāja 11 767 vakantas darba vietas, kas ir daudz vairāk nekā iepriekšējos gados.
Dienvidu kaimiņos Lietuvā bezdarba līmenis maijā samazinājies līdz 3,1 procentam, kas ir par 0,4 procentiem mazāk nekā mēneša sākumā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, Lietuvā tas sarucis par 1,7 procentiem. Jūnija sākumā kaimiņos reģistrēti 65 480 bezdarbnieku jeb par 12,2 procentiem mazāk nekā 1. aprīlī. Bezdarba samazināšanās pēdējā gada laikā nav tik strauja kā Igaunijā, tomēr gana iespaidīgs. Salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, bezdarbnieku skaits sarucis par 35 100 cilvēkiem jeb 34,9 procentiem.
Vienlaicīgi maijā valsts darba biržās bija reģistrēts 20 200 brīvu darba vietu.
***
Bezdarba līmenis dažos Latvijas rajonos (procentos)
Rīgas – 4,7
Ogres – 4,8
Saldus – 5
Tukuma – 5,1
Limbažu – 5,8
Cēsu – 5,8
Valmieras – 5,9
Talsu – 6,2
Jelgavas – 6,5
Bauskas – 6,6
Ventspils – 7,6
Alūksnes – 8
***
Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis ES valstīs (procentos)
Valsts 2005. g. aprīlis; 2005. g. decembris; 2006. g. janvāris; 2006. g. februāris; 2006. g. marts; 2006. g. aprīlis
Polija 18,1 17,0 17,1 16,9 16,8 16,5
Slovākija 16,4 15,6 15,4 15,3 15,3 15,5
Francija 9,7 9,2 9,1 9,1 9,0 8,9
Malta 7,3 7,8 8,0 8,1 8,3 8,5
Beļģija 8,5 8,4 8,2 8,3 8,3 8,4
Spānija 9,5 8,7 8,7 8,7 8,7 8,3
Vācija 9,9 9,5 9,1 8,9 8,7 8,2
Latvija 9,4 7,9 8,1 8,0 7,8 7,8
Portugāle 7,4 7,8 7,7 7,7 7,6 7,6
Čehija 8,1 7,8 7,8 7,8 7,7 7,5
Somija 8,5 8,2 8,1 7,9 7,7 7,5
Ungārija 7,2 7,5 7,6 7,6 7,4 7,4
Slovēnija 6,2 6,8 6,5 6,6 6,6 7,0
Kipra 5,2 5,2 5,6 5,6 5,6 6,3
Lietuva 9,2 7,0 6,8 6,5 6,4 6,0
Igaunija 8,3 7,1 5,8 5,6 5,3 5,1
Austrija 5,2 5,1 5,1 5,0 5,0 4,9
Luksemburga 4,4 4,7 4,7 4,7 4,8 4,8
Īrija 4,4 4,3 4,3 4,3 4,3 4,3
Nīderlande 4,9 4,4 4,3 4,1 3,9 3,8
Dānija 5,1 4,0 4,4 4,4 4,3 *
Grieķija 9,9 9,6 * * * *
Itālija 7,7 7,7 * * * *
Zviedrija * * * * * *
Lielbritānija 4,6 4,9 5,0 5,1 * *
Eirozona 8,7 8,3 8,2 8,1 8,0 8,0
ES25 8,9 8,5 8,5 8,4 8,3 8,3
* dati nav pieejami
Informācijas avots “Eurostat”
