Par piegružotu un nekoptu Vīgriežu ielas masīva apkaimi vēstulē «Ziņām» raksta Ausmas kundze.
Par piegružotu un nekoptu Vīgriežu ielas masīva apkaimi vēstulē “Ziņām” raksta Ausmas kundze. Viņa pārliecināta, ka šīs teritorijas uzturēšanai pilsētas saimnieciskie dienesti velta pārāk maz uzmanības, savukārt Jelgavas Domes priekšsēdis Andris Rāviņš atbild, ka atbilstoši saistošajiem noteikumiem Vīgriežu ielas teritorijā zāli pļauj divas reizes gadā, bet gružus savākt sūtīšot sabiedriskajos darbos norīkotos.
Sieviete vēstulē raksta: “Dzīvoju skaistā vietā – Vīgriežu ielas masīvā –, ko no vienas puses ieskauj pļavas, bet otrā pusē ik brīdi aizdun pa vilciena sastāvam, galvenokārt ar cisternām. Gar dzelzceļa uzbērumu ap 50 – 100 metru platā joslā aug kārkli, ievas, bērzi un citi lapu koki un krūmi. Šī audze kā mūris aizsedz dzīvojamo kvartālu no vilcienu sastāvu smacīgajiem dūmiem un sliežu ceļa izgarojumiem. Bet kāds jauns bezdarbnieks ar cirvi sāka iznīcināt visu pēc kārtas, neko nešķirojot. Kaudzēs sakrāva pat ziedošas ievas. Uz manu jautājumu, kāpēc tā, viņš teica – esot pavēlēts.
No Putnu ielas puses (precīzāk, no nelielā dzelzceļa tilta) sākuši izplatīties latvāņi, tie neatlaidīgi virzās pretī cirtējam. Ja ciršanas darbs tiek veikts, lai iznīcinātu to audzes, nevaru protestēt, jo kaut kas tomēr jāziedo, indīgos augus iznīcinot. Bet vispirms vajadzēja izcirst latvāņus, kas aug abpus Putnu ielai pie mazā dzelzceļa tilta. Kamēr vēl mazi, jo nevar taču gaidīt, lai tie pārietu Kārklu ielai un iekarotu pļavas pie Vīgriežu masīva.
Kad sāka būvēt jaunās mājas, pļavas ziedēja, putni vīteroja, bet māla karjeros ūdenī brida bērni. Šis rajons bija patīkams pastaigām. Kas patlaban ir šajās vietās? Ap garāžu kompleksu izbērtas visādas drazas. Nu nenāca nepiederošie šajā apkārtnē bērt atkritumus! Tonnām gružu!
Skaistajos karjeros ūdeņi pilni drazu, tās saķērušās pat koku galotnēs un krūmos! Gleznainie ūdeņi piemesti riepām, koku gabaliem, plastmasu un pat bojāgājušiem dzīvniekiem… Nepieskatīti bērni tur skrien, klaigā, piemēslo visās malās!
Vardes vairs nekurkst, pīles nepeld… Asinis uz ceļa – kāds sagriezies, jo stikli visās malās…
Teicu bezdarbniekam, kas cirta kokus un krūmus gar dzelzceļa malu, ka vērtīgāk būtu sakārtot piedrazotās pļavas, krūmājus, ūdeņus.”
Teritorija jākopj Jelgavas pašvaldībai
Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, Ministru kabineta noteikumiem par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku un Jelgavas Domes saistošajiem noteikumiem “Jelgavas pilsētas teritorijas labiekārtošana, uzturēšana un aizsardzība” Jelgavas pašvaldībai ir pienākums organizēt Vīgriežu dzīvojamā masīva un teritorijas ap to sakopšanu un zāles pļaušanu, nodrošināt dažādu objektu ekspluatāciju un drošību no nevēlamas ārējās iedarbības.
Krūmu izciršanu nosaka likums
Teritorijā atrodas maģistrālais grāvis, kam saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir ekspluatācijas aizsargjoslas statuss (šādas joslas tiek noteiktas gar transporta, elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku šī josla noteikta trīs metru attālumā uz katru pusi no drenas vai atklātā grāvja malas. Grāvis no Vīgriežu ielas apkaimes savāc visus lietusūdeņus un nosusina apkārtnes teritoriju.
Tur atrodas arī dzelzceļš, kam saskaņā ar likumu ir ekspluatācijas aizsargjoslas statuss. Teritorija ap dzelzceļu tiek uzturēta saskaņā ar likuma “Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus” 2. apakšpunktā minēto – “aizsargjoslu platums katrā pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 100 metriem atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem”. Savukārt 42. pants nosaka – “aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana”.
Pļaušanas darbus organizē “Pilsētsaimniecība”
Teritorijas tīrīšanas un pļaušanas darbus organizē Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība”. Saskaņā ar saistošo noteikumu “Jelgavas pilsētas teritorijas labiekārtošana, uzturēšana un aizsardzība” vietās, kur nav ielas vai ceļa, īpašumam piegulošās teritorijā (ieskaitot arī grāvjus) – ap fizisko personu īpašumiem līdz piecu metru, juridisko personu īpašumiem – līdz 25 metru platā joslā – zālājs jāpļauj vismaz trīs reizes sezonā. Noteikumi arī paredz, ka neapbūvētajās teritorijās tas pļaujams līdz 10 metru platā joslā no ietves vai brauktuves, neuzkrājot būvgružus un atkritumus minētajās vietās.
Latvāņus uzveikt vēl nav izdevies
“Ziņu” lasītājai A.Skujiņai sagatavotajā Jelgavas Domes atbildē, ko parakstījis Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš, minēts, ka krūmi, kas aug lielos puduros gar maģistrālo grāvi, neļauj tam savas funkcijas pildīt pilnībā. “Teritorija tiek attīrīta no krūmiem, lai varētu labāk nopļaut zāli un iznīcināt latvāņus, lai tie neizziedētu un nevairotos, kā arī lai neveidotos nelegālās izgāztuves”. Atbildē apgalvots, ka “Pilsētsaimniecība” kopā ar Pašvaldības policiju un Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes speciālistiem regulāri pārlūko nelegālās izgāztuves un organizē to sakopšanu.
Teritorija gar garāžu kompleksiem jāuztur kārtībā un jāpļauj būvju saimniekiem. Ja viņi neievēro Jelgavas pilsētas saistošos noteikumus, tiek ziņots Pašvaldības policijai.
Saskaņā ar izstrādāto budžeta plānu “Pilsētsaimniecība” jūnijā un augustā šajā teritorijā organizēs zāles pļaušanu, ierobežojot latvāņu vairošanos. Tiesa, kā jelgavnieki, tā “Ziņu” novērojumi liecina, ka indīgo augu izplatību līdz šim retie darbi nav ierobežojuši. Domes atbildē arī teikts, ka “pļaušana ir ļoti svarīga pavasara periodos, lai netiktu dedzināta kūla”. Tomēr tieši pērnajā rudenī brangi saaugušās zāles dēļ dedzinātāji šopavasar ap dzelzceļu pie Vīgriežu ielas dzīvojamā masīva kūlu dedzinājuši vairākkārt.
Pilsētas saimnieki pēc zāles nopļaušanas sola organizēt teritorijas sakopšanu, šos darbus veikšot pagaidu sabiedriskajos darbos norīkotie jelgavnieki.
Vakar “Ziņas” jautāja Ausmas kundzei, kā sokas pilsētas saimnieku solītie Vīgriežu masīva sakopšanas darbi. Viņa apgalvoja, ka jau pirms laba laika izpļauta viena sleja, un rosība apsīkusi. “Kad maijā rakstīju par nekārtībām šajā masīvā, gruži vēl nebija ieauguši zālē, darbi bija jāorganizē nekavējoties, citādi tagad var tehniku sabojāt, bet vidi pilnībā sakopt – ne,” pārliecināta sieviete.
