Dodoties ikdienas gaitās uz Rīgu, autovadītāji jau samierinājušies ar domu – būs gandrīz vai neizbēgamie sastrēgumi uz tiltiem un krustojumos, būs grūtības atrast vietu, kur novietot savu spēkratu.
Dodoties ikdienas gaitās uz Rīgu, autovadītāji jau samierinājušies ar domu – būs gandrīz vai neizbēgamie sastrēgumi uz tiltiem un krustojumos, būs grūtības atrast vietu, kur novietot savu spēkratu. Cik reižu tādēļ gadījies nokavēt tikšanos vai teātra izrādi. Dzīvojot Jelgavā, daudzus gadus bija ierasts, ka automašīnu varam atstāt ielas malā, kur tas vadītājam šķitis ērtāk. Taču pēdējā laikā arvien biežāk jāpadomā, kā ātrāk nokļūt izvēlētajā vietā, ilgstoši nestāvot krustojumos, vai kur novietot automašīnu. Īpaši tas sakāms par pilsētas centru. Secinājums viens – uz ielām transportlīdzekļu kļūst ievērojami vairāk.
Palielinoties automašīnu skaitam pilsētās, ikvienai pašvaldībai arvien nopietnāk jādomā par ceļu satiksmes organizāciju. Tostarp arī par to, kur autovadītājiem novietot spēkratus. Jelgavas centrā iespējas bez bēdām novietot automašīnu būs izsmeltas jau netālā nākotnē, uzskata pilsētas pašvaldības atbildīgās amatpersonas
Lai kompleksi risinātu Jelgavas attīstību, tikai pirms dažiem mēnešiem – aprīļa sākumā –pašvaldībā izveidota jauna struktūrvienība – Attīstības un pilsētplānošanas pārvalde. Par tās vadītāju iecelta Gunita Osīte. Pašvaldībā darbu sākusi pirms vairāk nekā desmit gadiem pēc arhitekta maģistra grāda iegūšanas Rīgas Tehniskajā universitātē. Vispirms bijusi zemes ierīkotāja, vēlāk daudzus gadus strādājusi pašvaldības būvvaldē. Līdz ar to pilsētas attīstības “drēbi” pazīst diezgan labi.
Bez daudzstāvu stāvvietām neiztikt
G.Osīte atzīst, ka jautājums par automašīnu novietošanu Jelgavas centrā jārisina kompleksi, izstrādājot detālos plānus apbūvei jau tagad. Automašīnu skaits pēdējos gados audzis tik strauji, ka novietot braucamo pilsētas centrā kļuvis problemātiski. “Pašlaik nopietni strādājam pie detālā plānojuma teritorijai, kur atrodas autoosta,” viņa stāsta. Situāciju sarežģī tas, ka šajā vietā zeme pieder daudziem īpašniekiem, turklāt īpašumu robežas ir ļoti sarežģītas. Norit sarunas, jo katrs īpašnieks atsevišķi savā teritorijā nevar neko realizēt. Lai risinātu sasāpējušo automašīnu novietošanas problēmu, tiek domāts par to, ka tieši tur varētu atrasties Jelgavā neierasta celtne – daudzstāvu autonovietne.
Protams, ideja par šāda tipa stāvvietu ir interesanta, taču mūsu šoferīši nav ieraduši mašīnas tādās novietot. Turklāt “Pilsētas pasāžas” pazemes autostāvvieta turpat netālu parasti, pat brīvdienās, kad rit visdzīvākā iepirkšanās, stāv pustukša. Vairums izvēlas auto novietot tuvējo ielu malās. Vien jāatzīst, ka viņiem to traucē darīt arvien lielāks skaits ceļa zīmju, kas aizliedz tur atstāt mašīnu. Pašvaldības Satiksmes kustības drošības komisijas vadītājs, izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks uzsver, ka tas tiekot darīts autovadītāju ērtību dēļ. “Protams, vieglāk un vienkāršāk auto novietot ielas malā. Taču, palielinoties satiksmes intensitātei, ielu caurplūsmas spēja Jelgavas centrā sevi jau gandrīz izsmēlusi, tāpēc malās atstātās automašīnas to traucētu vēl vairāk,” skaidro V.Ļevčenoks.
Īpašnieki vēlas aizliegt
Jelgavnieki būs ievērojuši, ka daudzviet pie iebrauktuvēm pagalmos parādās ceļa zīme, kuru tautas valodā dēvē par “ķieģeli” – iebraukt aizliegts. Dažviet tas darīts ar pašvaldības ziņu (atļauju tās izvietot izsniedz jau minētā Satiksmes kustības drošības komisija), tomēr ir īpašnieki, kas to uzlikuši patvaļīgi. Pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” vadītājs Andrejs Baļčūns uzskata, ka, izsniedzot atļaujas, tiek izvērtēts, vai aizliegums iebraukt kādā teritorijā neaizskars visas sabiedrības intereses. Līdzīgās domās ir arī G.Osīte: “Jāskatās, vai īpašniekam, atjaunojot tiesības uz zemi vai to privatizējot, norādīti īpašuma izmantošanas ierobežojumi. Piemēram, vai iebraucamais ceļš ir nozīmīgs kādu funkciju veikšanai.” Lai arī “ķieģeļus” aizliegumam iebraukt savā īpašumā vēlas daudzi, atļaujas tiekot dotas tikai galējas nepieciešamības gadījumā. “Daudziem īpašniekiem joprojām šķiet, ka viņiem ir tikai tiesības, aizmirstot, ka īpašums uzliek arī pienākumus,” uzskata G.Osīte. Turklāt kādam būs jākontrolē ceļa zīmju prasību izpilde.
Pašvaldības autostāvvietas
Tie, kas apmeklējuši pasākumus Jelgavas kultūras namā, zina, ka automašīnu pie tā novietot nav viegli. Jau vairākus gadus pašvaldībā diskutē, ka kādā no brīvajām vietām, piemēram, aiz kultūras nama, jāierīko autostāvvieta. V.Ļevčenoks atzīst, ka līdz šim tas nav izdevies līdzekļu trūkuma dēļ. Vienmēr, lemjot par pilsētas budžeta izlietojumu, rodas steidzamākas vajadzības. Viņš uzskata, ka daudzstāvu autostāvvieta pilsētas centrā situāciju uzlabotu. Vienīgi autovadītāji nav raduši novietot braucamos attālāk no pasākuma vai iepirkšanās vietas.
Gaida iedzīvotāju aktivitāti
Līdz ar detālā plānojuma izstrādi autoostas apkaimē pašvaldībā tiek izstrādāts detālais plānojums arī teritorijai starp Pasta un Katoļu ielu. Darbdienās sētā, kurā atrodas pilsētas siltumtīklu uzņēmums, haotiski tiek novietotas automašīnas. Kā atzīst G.Osīte, pienācis brīdis, kad jābūt skaidrai šīs teritorijas attīstības perspektīvai. Viņa informē, ka abu teritoriju detālā plānojuma izstrāde varētu tikt pabeigta līdz rudenim. “Ļoti ceru, ka publiskajā apspriedē Jelgavas iedzīvotāji izrādīs ieinteresētību un izteiks savu viedokli,” tā G.Osīte. Tas, ka jelgavnieku domas nevar ignorēt, pierādīja arī plašāku rezonansi guvusī zemes īpašnieku vēlme ierīkot automašīnu stāvvietu pagalmā Sudrabu Edžus ielā. Lai gan sanitārās un būvniecības normas nebūtu pārkāptas, iedzīvotāji panākuši, ka autostāvvietas šajā vietā nebūs.
