Tautas tradīcijās teikts, ka dārzi jāapsēj un jāapstāda līdz Vasaras saulgriežiem.
Tautas tradīcijās teikts, ka dārzi jāapsēj un jāapstāda līdz Vasaras saulgriežiem. Lai gan mūsdienu tehnoloģiju attīstība košumaugu stādus ļauj stādīt visu gadu, latvieši lielākos dārza darbus īsteno līdz vasaras vidum. Tādēļ “Ziņas” dienu pirms Līgosvētkiem ciemojās lielākajās mūsu rajona stādaudzētavās, lai taujātu, kā sezona aizvadīta un kādas dārzu aktualitātes pēc pircēju
pieprasījuma vērojamas šovasar.
Zaļenieku pagastā, kur aptuveni 16 hektāros plešas Imanta Parfenoviča vadītā zemnieku saimniecība “Aptiekas”, pirmssvētku dienā vēl valda liela rosība. Ap 25 cilvēku kolektīvs gatavo spraudeņus lapu koku un krūmu pavairošanai, apsakņotos stādiņus no mazajām kasetēm pārdēsta lielāka izmēra “ligzdiņās”, bet vēl kāds darbonis ar jaunu nelielu traktoriņu pļauj zālienu plašajā dendrārija teritorijā.
Savukārt Platones pagasta “Dimzās” Gunta un Violas Vītoliņu saimniecībā vēl rosās darbinieki, un pircēji stādu tirdzniecības laukumā izvēlas konteineros augošus krūmus un ziemcietes.
Stādus pieprasa aizvien vairāk
Hektāru plašā teritorijā, neraugoties uz sausumu pavasarī, zaļo dendrārijs, kas priecē ne vien vietējo, bet arī pagasta viesu acis. Te interesents var apskatīt, kā izraudzītais augs izskatīsies pēc pieciem, desmit un piecpadsmit gadiem. “Egles labi ieaugušas, savukārt kadiķim, pacipresei mazliet pietrūka mitruma, cieta arī efejas,” stāsta I.Parfenovičs, taču nākotnē viņš raugās cerīgi. “Cilvēki stāda kokus. Viņiem ir optimistisks skatījums uz dzīvi,” teic “Aptieku” saimnieks, neslēpjot prieku par to, ka Latvijā strauji turpina attīstīties stādu audzēšana. “Šī nozare ir topā. Tā ir vesela industrija!” viņš piebilst.
Zaļenieku kokaudzētavā pieprasītāko augu – skujeņu un dažādu kokaugu uzpotēto jeb augststumbra formu – netrūkst, un tie ik dienu papildina tirdzniecības laukumus. “Dimzās” par pavasara sezonu var spriest, ielūkojoties stādu placī. G.Vītoliņš teic, ka “ziema paņēmusi piecus septiņus procentus dēstu, pārsvarā tos, kas mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav piemēroti”. Tomēr saimnieks uzsver, ka zaudējumi nav vērā ņemami, un atzīst, ka patlaban jau daudzu kultūru šķirnes izpārdotas. Lielais pieprasījums pēc stādiem nosaka arī to, kādēļ mūsu audzētāji nevar piedāvāt jau lielus kokus – tos izpērk, kamēr augiem tikai pāris gadu.
Abi mūsu rajona lielākie stādaudzētāji ir vienisprātis, ka pieprasījums pēc dēstiem ir proporcionāls būvniecības attīstībai valstī – jo vairāk ceļ jaunu mājokļus, jo vairāk iegādājas augus.
Investē attīstībā, pārkārto ražošanu
I.Parfenovičs teic, ka šosezon daudz līdzekļu investēts saimniecības attīstībā – iegādāta laistīšanas sistēma, kas ļaus racionālāk izmantot ūdens resursus, un nopirkts minitraktors “Avant”. Padomāts arī par pircēju ērtībām. I.Parfenovičs atklāj, ka pieprasījums liek sarosīties, tādēļ šopavasar trīs reizes paplašināts tirgošanās laukums, atsevišķi izdalīti potēto lapu un skuju koku lauki, turklāt drīzumā paredzēts izveidot īpašu tirgošanās vietu.
“Ja citās nozarēs mehanizācijas dēļ cilvēku kļūst arvien mazāk, manā uzņēmumā tā nav, jo darbarokas ir nepieciešamas,” “Aptieku” īpašnieks uzteic savus darbiniekus – apmēram 25 cilvēkus, uz kuriem var paļauties. Vasarā stādaudzētavā strādā arī skolēni parktikanti, jo roku darbs šajā nozarē ir vajadzīgs.
“Dimzās” vērojama ražošanas pārkārtošana. “Plānojam strādāt intensīvāk. Pašlaik pienācis laiks pavairot retos augus, kas pirms vairākiem gadiem savākti kolekcijā,” stāsta G.Vītoliņš un atzīst, ka košumkrūmi, koki, ziemcietes un ūdensaugi, kas pirms pāris gadiem bijuši varbūt tikai trīs, nu pieejami pat 300 eksemplāru. Ūdensaugu siltumnīcā pircēju acis priecē niedrītes ar dzeltenas krāsas posmiņiem, bet ziemciešu placī pamanāmas raiblapu ozolītes. Starp skujeņiem izceļas čūskegles sēklaudži ar garām skujām, turpat blakus arī vienkrāsas baltegles, kas no savām sugasmāsām atšķiras ar to, ka tām nav izteikti baltas zariņu apakšpuses. Jaunums ir arī dekoratīvās vilkābeles šķirne “Toba”, kam raksturīgi izteikti rozā ziediņi. Papildināts arī košumpīlādžu šķirņu klāsts.
Runājot par attīstību, “Dimzu” saimnieks lepojas ar milzīgo dīķi, kas pirms pāris gadiem izrakts ūdens ņemšanai. Ap to jau drīzumā pletīsies dendrārijs, kuru šīs sezonas noslēguma pasākumā pašu darbinieki papildinājuši ar vairāk nekā desmit nosaukumu kokaugiem. Savukārt laukumā, kur līdz šim rudeņos un pavasarī tirgoja kailsakņu stādus, turpmāk būs speciāla vieta atsevišķām augu grupām, līdzšinējā laukumā atstājot tikai skujeņus, puķes un potējumus.
Pērk izsalušos un jau labi zināmus augus
I.Parfenovičs norāda, ka šogad aktuālas ir visas augu grupas. “Mazliet vairāk nekā pērn pircēji iegādājās, piemēram, klinšrozītes. Tas varbūt tādēļ, ka ziemā augi apsala,” min stādaudzētājs. Viņš stāsta, ka karstā laikā tirdzniecība gan esot mazāka, taču par pieprasījumu sūdzēties nevar. Vēl jo vairāk tādēļ, ka konteineraugus drīkst stādīt visu sezonu, līdz ar to sezona “pavelkas” garāka, un pircēji “Aptiekās” iegriežas pat oktobrī.
Pašlaik pilnā sparā stādaudzētavā rit augu pavairošana ar spraudeņiem, bet lapegles un citas kokaugu augststumbru formas jau “uzpotētas” un “uzacotas”, lai jau nākamajā sezonā iekļautos dārzu ainavās.
Platonē “spraudeņošanu” sāks tikai šonedēļ, jo, pēc G.Vītoliņa teiktā, vēlā pavasara dēļ augi vēl ir pārāk “jēli”, nepārkoksnējušies, tādēļ tie varētu neapsakņoties.
Rādot šīs sezonas stādu piedāvājumu, “Dimzu” saimnieks vērš uzmanību uz plašo ziemciešu laukumu, kur pamanāmas gan retas, gan jau dārzos redzētas puķes. Tā kā jaunajos apstādījumos ap privātmājām ļaudīm tīk ieviest vecu vecās puķes, kas vietumis tikai vecmāmiņu dobēs raugāmas, par pieprasījumu sūdzēties nevarot. “Pasakiet, kur jūs vēl veco labo dievkociņu esat redzējuši?” smaidot vaicā Vītoliņa kungs. Viņš gan uzsver, ka “ar ziemcietēm lielāka ņemšanās”, jo tās biežāk jālaista, jāatbrīvo no nezālēm, un jāuzmana slimību izplatība. Tomēr jau labi zināmajām astilbēm, flokšiem un īrisiem nekas nekaitē.
Patlaban stādaudzētāji sparīgi gatavojas žurnāla “Dārza Pasaule” organizētajai “Ziedu ballei 2006”, kas no 13. līdz 16. jūlijam ar puķu, krūmu un kociņu krāsu un aromātu burvību dārza mīļotājus priecēs Rīgas Latviešu biedrības namā.
