Asinis nav prece, tās nevar nopirkt, saražot vai iegūt kā derīgo izrakteni. Tām ir dzīvības cena, tādēļ sargājamas. Taču ir brīži, kad cilvēku piemeklē nelaime vai slimība, asinis tiek zaudētas vai kādu iemeslu dēļ nespēj pildīt savas funkcijas.
Asinis nav prece, tās nevar nopirkt, saražot vai iegūt kā derīgo izrakteni. Tām ir dzīvības cena, tādēļ sargājamas. Taču ir brīži, kad cilvēku piemeklē nelaime vai slimība, asinis tiek zaudētas vai kādu iemeslu dēļ nespēj pildīt savas funkcijas. Šādos gadījumos cilvēka dzīvība tiek apdraudēta, un viņu var glābt tikai citas – svaigas un veselas asinis.
Katram, ja vien to ļauj veselība, ir iespēja kļūt par donoru – palīdzēt izveseļoties un izglābt dzīvību citiem.
Austriešu biologs un fiziologs Karls Landšteiners 1901. gadā licis pamatus modernajai asins grupu klasifikācijai, atklājot pirmās trīs – 0, A un B. Sešus gadus vēlāk čehu ārsts Jans Janskis atklāja ceturto – AB asins grupu.
Pateicoties viņiem, medicīnā radās būtisks pavērsiens, kas ļāva glābt tūkstošiem cilvēku dzīvību.
Goda diena donoriem
14. jūnijā Latvijā jau trešo gadu tika atzīmēta Pasaules Asins donoru diena. Tās mērķis – pateikties cilvēkiem par “dzīvības dāvanu”, kā arī izglītot un iesaistīt donoru kustībā jauniešus. Pasaules Asins donoru dienu par godu Landšteinera dzimšanas dienai kopš 2004. gada atzīmē apmēram 70 valstīs. Pateicoties viņa atklājumam, visā pasaulē asins pārliešana norit veiksmīgi un ļauj izveseļoties daudziem cilvēkiem.
Vispasaules Asins donoru diena Jelgavas slimnīcā šogad tika atzīmēta pirmo reizi. Tajā pateicības vārdus un Goda rakstus no Jelgavas pašvaldības saņēma 45 Goda donori, kas asinis ziedojuši 50 un vairāk reižu.
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne viņiem pasniedza Pateicības rakstus, bet slimnīca dāvināja piemiņas krūzīti ar asins donoru simboliem – pelikānu un asins lāsītēm. Bija sarūpēts arī kafijas galds, un varēja cits ar citu tuvāk iepazīties un parunāt. Daži donori atzina, ka tikšanās prieks bijis neviltots, jo sastapti gan paziņas, gan bijušie darba kolēģi.
Savukārt slimnīcas vadība uzsvēra, ka bez donoru asinīm ārstniecības iestādes darbs nav iespējams. Jelgavas slimnīcas rīkotājdirektors Andris Ķipurs norāda, ka pēdējos desmit gados to skaits samazinājies apmēram trīs reizes, tādējādi apmēram tikpat reižu mazāk sagatavots arī asiņu. Turklāt maz ir jaunās paaudzes donoru.
Viņiem tas ir dzīvesveids
“Ziņas” vairākiem donoriem jautāja, kāpēc viņi nodevuši asinis pirmo reizi un kādēļ to dara vēl šodien?
Valentīna Jefimenko ir medicīnas darbiniece. Viņa asinis ziedo kopš 1975. gada, kad vēl studēja institūtā. Sākot strādāt Jelgavas slimnīcā, tā kļuvusi pašsaprotama lieta.
Ivars Zīriņš Goda donoru sarakstā ierakstīts, ka asinis nodevis 89 reizes. Viņš ļoti labi atceroties pirmo ziedojuma reizi – toreiz tās bijušas nepieciešamas kolēģim, kas cietis nelaimes gadījumā.
“Darba biedram bija vajadzīgas 2. grupas asinis, uzreiz piekritu palīdzēt, jo tieši tādas ir arī man. Toreiz man bija 25 gadi,” atceras Ivars. Kopš tās dienas asins nodošana Ivaram kļuvusi gluži kā likums.
“Šķiet, ka organisms to prasa, un zinu, atkal pienācis laiks doties uz Asins nodaļu. Pēc tam jūtos ļoti labi, ir vairāk enerģijas un spēka,” sajūtās dalās Ivars.
Aivaram Gailim donoru asinis bija vajadzīgas pašam, kad gulējis Jelgavas slimnīcā. Operācijā zaudēts daudz asiņu, un toreiz tas bijis dzīvības un nāves jautājums. Pateicoties donoriem, Aivars ir dzīvs un vesels, smejot saka, ka jūtoties kā no jauna piedzimis.
Ināra Raumane un Inga Čamane ir Jelgavas slimnīcas darbinieces un asinis nodevušas vairāk nekā 60 reižu. Abas dāmas pirmo reizi tās ziedoja, mācoties Rīgā. Ne vienu vien reizi mediķēm nācies uz brīdi atstāt darbu Bērnu nodaļā un steigties nodot asinis, jo slimnīcai katastrofāli to trūcis.
“Parasti Bērnu nodaļā nav tik akūtu gadījumu, kad jāpārlej asinis, taču esmu piedzīvojusi situāciju, ka kādam pacientam bija šāda nepieciešamība, un uz nodaļu tika atnestas tieši manas nodotās asinis,” stāsta daktere Ināra Raumane.
Medicīnas māsa Inga teic, ka mēģinājusi donoru kustībā iesaistīt arī paziņas un radiniekus, bet tie viņas paraugam nav aktīvi sekojuši.
“Ir cilvēki, kas gribētu, bet veselības dēļ nevar nodot asinis, citi baidās, ir arī tādi, kas vienu reizi pamēģina, un viss,” viņa bēdīgi secina.
Vjačeslavs Bahromkins ir pieredzējušākais Jelgavas donors, jo asinis nodevis visvairāk – 139 reizes. Pirmo reizi tās ziedojis 20 gadu vecumā, strādājot RAF rūpnīcā. Vecie donori viņu pierunāja iesaistīties šajā kustībā. Par Goda donoru Vjačesavs kļuva jau 1983. gadā (tolaik par tādu uzskatīja, ja asinis nodotas 25 un vairāk reižu). Kad izjuka padomju sistēma, daudzi cilvēki palika bez darba un arī pamazām atsijājās no donoru kustības.
“Uz nodaļu nāku kā savējais, darbinieces vienmēr mani sagaida ar smaidu. Arī mēs, donori, esam satuvinājušies un cits citu pazīstam. Kad asinis bija nepieciešamas manai meitai, pirmām kārtām saņēmu draugu donoru atbalstu,” stāsta Vjačeslavs.
Svētku pasākumā viņi dalījās atmiņās, kā bijis toreiz, kad visi sēdējuši rindā un, pa lodziņu izbāzuši roku, gaidījuši dūrienu vēnā. Asinis nodot bieži vesti arī armijas zaldāti. Tagad procedūra esot daudz patīkamāka, blakus donoram ir smaidīgas un laipnas māsiņas, kas apjautājas, kā viņš jūtas, ja nepieciešams, palīdz. Viņas prot ļoti labi, precīzi un bez sāpēm iedurt vēnā. Vīri stāsta, ka par piecām asins nodošanas reizēm gadā pie atvaļinājuma klāt piekrājuši vēl nedēļu.
Asins ceļš no donora līdz pacientam
Jelgavā no ziedotājiem asinis pagaidām tiek ņemtas pirmdienās, trešdienās no pulksten 8 līdz 11. Nereti mēdz būt gadījumi, kad cilvēki atnāk citā laikā un ir dusmīgi, jo asinis neņem.
Nodaļas vadītāja Solvita Dzērve stāsta, ka pēc noņemšanas asinis nepieciešams speciāli, īpašos apstākļos sagatavot, uzglabāt un nosūtīt laboratoriskiem izmeklējumiem. Tā ir sarežģīta procedūra, prasa laiku un noteiktu kārtību. Turklāt telpa pirms donoru uzņemšanas tiek īpaši sagatavota, noņemti bakterioloģiskie uzsējumi un speciāli apstrādāta.
Pēc noņemšanas asinīm jāiziet vismaz četru stundu ilgs periods, kamēr šūnas “nomierinās”. Tikmēr sagatavo aparatūru tālākām procedūrām. Speciālā centrifūgā visas asins devas, kas pildītas speciālos plastikas maisiņos, sadala frakcijās: eritrocītu masā un plazmā. Līdz ar to vienā reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem, bet dažkārt – vairāki donori vienam slimniekam. Eritrocīti nodrošina skābekļa piegādi visiem organisma audiem, plazma – olbaltumvielu, antivielu, sāļu, fermentu un mikroelementu piegādi organismā.
Pēc tam asins devas pārvieto uz citu aparatūru – separatoru jeb automātisko sadalītāju, kas atdala noslāņojušos komponentus. Pēc tam plazmu ievieto speciālā ātrsaldēšanas iekārtā un stundu mīnus 50 grādu temperatūrā saldē. Tādējādi plazmā saglabājas recēšanas faktori, tā ir kvalitatīvāka un veiksmīgāk pilda savas funkcijas, piemēram, apturot asiņošanu. Tad to ņem ārā un liek saldētavā mīnus 35 grādu temperatūrā, kur tā var uzglabāties līdz diviem gadiem.
Eritrocīti ir galvenie skābekļa transformētāji. Pēc apstrādes tiek uzglabāti 35 dienas.
Jelgavas Asins sagatavošanas nodaļā lielākā daļa donoru asiņu tiek izmantotas pašu slimnīcas pacientiem. Tiklīdz no kādas nodaļas saņemts signāls, ka nepieciešamas asinis, tiek veikti pacienta un donora asins saderības testi. Ja tie sakrīt, nepieciešamos komponentus ievieto speciālā sildierīcē, kur tos silda līdz cilvēka optimālajai ķermeņa temperatūrai – 37 grādiem. Katrai ārstniecības iestādes nodaļai ir speciālas termosomas, kas glabājas Asins sagatavošanas nodaļā, uzsildītos komponentus ievieto tajās, lai neatdzistu, un nogādā pie pacienta, kur mediķi nekavējoties tos izmanto ārstēšanai.
Modernais aprīkojums lielākoties iegādāts par Eiropas līdzekļiem, un Jelgavas slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļa bija pirmā sertificētā nodaļa valstī.
Nodaļa strādās intensīvāk
Jelgavas Asins sagatavošanas nodaļas uzdevums ir gadā saražot 760 l asiņu. Daktere Dzērve teic, ka jau no nākamā gada situācija varētu mainīties, jo Latvijā 18 asins nodaļu vietā būs desmit. Līdz ar to darba apjoms palielināsies arī Jelgavai. Plānots visām asins nodaļām ieviest arī vienotu datu bāzi, kurā glabātos informācija par reti sastopamajām asins grupām, īpašiem donoriem, cilvēkiem, kam nevajadzētu nodot asinis, un cita informācija. Tā ievērojami atvieglotu mediķu darbu.
Jelgavas Asins sagatavošanas nodaļā strādā seši darbinieki – ārsts, virsmāsa, trīs māsas eksfuzionistes un sanitāre.
Šodien palīdzi tu man, rīt – es tev
Pagaidām donoru asinis tiek pieņemtas tikai pirmdienu un trešdienu rītos, taču, iespējams, jau nākamgad tiks organizēta asins nodošana vakarstundās un sestdienās, šādu vēlmi anketās izteikuši donori.
Valsts noteiktais un apmaksātais donoru daudzums Jelgavā ir 30 nedēļā, diemžēl bieži vien, īpaši vasarā, arī šis skaits netiek nokomplektēts. Piemēram, pirmdien asinis nodeva tikai deviņi donori.
Daktere Dzērve stāsta, ka vairums mūsu pilsētas donoru asiņu tiek izmantotas Jelgavas slimnīcā, bet bieži vien stacionāram ar pašu ziedojumiem vien nepietiek, tad izlīdz Valsts asins donoru centrs.
“Aicinu visus būt atsaucīgiem un vismaz reizi gadā nodot asinis, īpaši, ja piederīgajiem bijusi asins pārliešana. Mums noder visu grupu, bet deficīts ir Rh (D) negatīvās grupas asinis,” stāsta S.Dzērve.
Visvairāk tās tiek izmantotas, ja ir politraumas, smagi lūzumi, iekšējo orgānu bojājumi, onkoloģiskās, asins saslimšanas u.c.
S.Dzērve uzsver, ka, nododot asinis, inficēties nav iespējams, jo tiek izmantoti tikai vienreizlietojami un sterili materiāli. Donoru asinis tiek rūpīgi izmeklētas Rīgā speciālā laboratorijā, vai tajās nav hepatīta vīrusa, aids, sifilisa, un tikai tad tiek dota atļauja vai noliegums izmantot donoru asinis pacientu ārstēšanā.
Analīžu rezultāti donoram netiek ziņoti, bet tos viņš var uzzināt, atnākot uz nodaļu personīgi.
***
Paldies, jums!
Jelgavas un rajona Goda donori, kas nodevuši asinis 50 un vairāk reižu:
Benita Rībena – 66 reizes
Valdis Plūksne – 90
Ivars Zīriņš – 89
Inga Čamane – 70
Valdis Stūrmanis – 77
Guntis Zīriņš – 77
Gunārs Hils – 128
Valentīna Sardiko – 51
Valentīna Morozova – 114
Laima Plūksne – 85
Vizma Zīle – Dāvide – 100
Olga Kotočigova – 56
Valentīna Jefimenko – 63
Gaļina Vagina – 51
Jānis Viļumsons – 54
Agris Juberts – 86
Ilga Pauloviča – 63
Oļegs Gromovs – 100
Nikolajs Gaidukēvičs – 100
Edvīns Neilands – 60
Ruslans Beitlers – 70
Romualds Rudņickis – 101
Ilgvars Polencs – 110
Aivars Gailis – 50
Staņislavs Ivaškevičs – 100
Vjačeslavs Žeļezkijs – 70
Valērijs Pavļikovs – 60
Aleksandrs Fadejevs – 50
Zaiga Mizūne – 90
Skaidrīte Helviga – 81
Jeļena Snarska – 92
Ilmārs Mirkevičs – 60
Vjačeslavs Bahromkins – 139
Jekaterina Molotkova – 101
Italo Kvists – 50
Imants Žabris – 75
Ruta Pavļikova – 62
Elita Krivjonoka – 83
Fjodors Smirnovs – 52
Gunta Šostaka – 69
Viktorija Laizāne – 58
Marija Ļegenzova – 80
Nikolajs Starkovs – 90
Ināra Raumane – 65.
***
Interesanti
– Ēģiptiešu leģenda vēsta, ka reiz pelikānu tēviņš dusmās nogalinājis savus bērnus, bet pelikānu mātīte, atgriezdamās ligzdā, pilinājusi savas asinis uz mazuļiem, lai viņus atdzīvinātu. Kopš 1950. gada pelikāns tiek uzskatīts par asins ziedošanas simbolu.
– Pirms nebija atklāts, ka asinis riņķo noslēgtā sistēmā, ārsti garīgi slimiem, novājinātiem un veciem cilvēkiem izrakstīja dzert siltas asinis. Senajā Grieķijā imperatori pat vannojušies asinīs. Grieķi uzskatīja, ka sarkanai krāsai piemīt maģisks spēks, tādēļ, lai izsargātos no slimībām, viņi gan seju, gan ķermeni apzīmēja ar asinīm.
– Pēc Valsts asins donoru centra datiem ik gadu Latvijā asins pārliešana palīdz izdzīvot vairāk nekā 10 tūkstošiem pacientu.
– Diemžēl kopumā par donoriem kļūst tikai 1,5 procenti Latvijas iedzīvotāju.
– Pirmā asins pārliešana Latvijā reģistrēta Rīgā, 1871. gada 28. jūlijā.
– Latvijā asins komponentus slimnieki saņem bez maksas.
– Veselam cilvēkam neliels asiņu zaudējums nav kaitīgs. Tieši otrādi, donora organismā notiek asinsrades sistēmas atjaunošanās, stimulēšana, donori retāk slimo ar akūtām un hroniskām slimībām. Asins šūnas organismā ir nepārtrauktā kustībā. Veco šūnu vietā rodas jaunas, tāpat kā atjaunojas āda vai ataug mati.
– Vīrieši asinis var nodot piecas reizes gadā, sievietēm ieteicamas ir četras reizes.
***
Asinis nedrīkst nodot, ja ir:
– imūnstāvokļa traucējumi;
– aids;
– epilepsija;
– kāds no vīrusa hepatītiem;
– sifiliss;
– asins saslimšanas;
– narkomānija un alkoholisms;
– astma;
– hroniskas sirds un asinsvadu slimības;
– ļaundabīgi audzēji;
– tuberkuloze;
– lietoti augšanas hormoni;
– pārstādīta acs radzene;
– veikta smadzeņu cieto apvalku plastika,
kā arī
– pēc sirds un asinsvadu operācijām;
– pēc kuņģa rezekcijas;
– cukura diabēta pacienti.
