Visā Latvijā un arī Jelgavas rajonā sākusies līgumu slēgšana ar cimdu adītājām, kuru izgatavotie dūraiņi tiks dāvināti 28. un 29. novembrī Rīgā plānotā NATO sammita dalībniekiem.
Visā Latvijā un arī Jelgavas rajonā sākusies līgumu slēgšana ar cimdu adītājām, kuru izgatavotie dūraiņi tiks dāvināti 28. un 29. novembrī Rīgā plānotā NATO sammita dalībniekiem.
Adītāju apzināšanu uzņēmusies Lauku sieviešu apvienība un jūnijā dibinātais Lauku amatnieku pakalpojumu kooperatīvs “Akorande”, kas ar Aizsardzības ministriju noslēdzis līgumu par 2250 cimdu pāru piegādi.
“Pieprasījums pēc mūsu adītajiem cimdiem ir lielāks. Mēs tikai domājam, ka vairāk nepaspēsim uzadīt. Gadās, ka novembrī ir sals, un cimdi viesiem varētu noderēt ne tikai kā suvenīri,” “Ziņām” teica Lauku Sieviešu apvienības (LSA) priekšsēdētāja Rasma Treimane.
LSA Jelgavas nodaļas vadītāja Gunta Saulāja atklāj, ka, īsi pirms Jāņiem šo darbu iesākot, viņa ir apzinājusi sešas rokdarbnieces, kam būtu interese iesaistīties cimdu adīšanā. Bet vajadzētu vēl. “Mūsu sievietēm nevajag baidīties. Varbūt vienu cimdu pāri darināšu arī pati, jo tā ir ne tikai iespēja piepelnīties, bet arī goda lieta,” saka G.Saulāja.
Pagaidām ir pieprasīti dūraiņi ar Kurzemes un Latgales rakstiem, kas tiek atzīti par spilgtākiem un ārzemniekiem pievilcīgākiem, taču, “Akorandes” priekšsēdētāja Gunta Laizāne domā, ka, iespējams, mazākā skaitā tiks iepirkti arī cimdi ar zemgaļu rakstiem. Politisku apsvērumu dēļ lietpratējām, adot cimdus, iesaka atturēties no ugunskrusta un pērkonkrusta zīmes. Dzijas sastāvā jābūt 80 procentiem vilnas. To var gan piegādāt, gan arī izmantot pašmāju krājumus.
Zemgales daiļamata meistare pensionētā skolotāja Mirdza Blūma “Ziņām” teica, ka viņa labprāt iesaistītos šajā NATO sammitam veltītajā pasākumā. Blūmas kundzes krājumā ir jau gatavi cimdu pāri, kas izpildīti zemgaļu rakstā.
Interesenti, kas vēlas iesaistīties cimdu adīšanā, var zvanīt pa tālruni 6357942.
Pagaidām ir pieprasīti dūraiņi ar Kurzemes un Latgales rakstiem, kas tiek atzīti par spilgtākiem un ārzemniekiem pievilcīgākiem, taču “Akorandes” priekšsēdētāja Gunta Laizāne domā, ka, iespējams, mazākā skaitā tiks iepirkti arī cimdi ar zemgaļu rakstiem. Politisku apsvērumu dēļ lietpratējām, adot cimdus, iesaka atturēties no ugunskrusta un pērkonkrusta zīmes. Dzijas sastāvā jābūt 80 procentiem vilnas. To var gan piegādāt, gan arī izmantot pašmāju krājumus.
Zemgales daiļamata meistare pensionētā skolotāja Mirdza Blūma “Ziņām” teica, ka viņa labprāt iesaistītos šajā NATO sammitam veltītajā pasākumā. Blūmas kundzes krājumā ir jau gatavi cimdu pāri, kas izadīti zemgaļu rakstā.
Interesenti, kas vēlas iesaistīties cimdu adīšanā, var zvanīt pa tālruni 6357942.
