Mēdz teikt, ka ideālākais veids cilvēku pārbaudīšanai ir nauda un vara.
Mēdz teikt, ka ideālākais veids cilvēku pārbaudīšanai ir nauda un vara. Tas uzskatāms par dzīves eksāmenu, ko izturēt spēj tikai retais. Pārbaudījumiem jāpieskaita arī priekšstāvju spējas, nokļūstot augstā amatā, problēmas saredzēt arī no vidusmēra sabiedrības daļas skatupunkta, ne tikai politiskā.
Jūnija sākumā publicētā sleja “Kad vecais zirgs beigts” par apvienības “Tēvzemei un brīvībai/LNNK” (TB/LNNK) jaunradīto priekšvēlēšanu programmu, pēc visa spriežot, pamatīgi izbrīnījusi Jelgavas vicemēru Stroda kungu, kas savā redakcijai adresētajā vēstulē pauž viedokli, ka minētajā rakstā esot trūcis argumentu, kaut pagrūti nosaukt iemeslus, kas Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no politiskajām ambīcijām un partejiskās piederības, tos nebūtu ļāvuši saskatīt pašreizējās dzīves veidolā līdz ar citām tautsaimniecības problēmām.
Lai kā arī politiķiem negribētos atzīt, priekšvēlēšanu laikā katra jauna un veca ideja, darbības programma un ierosinājums tiek pasniegti ar īpaši dāsnu politiskā mārketinga piedevu nolūkā iegūt pēc iespējas lielāku pārstāvniecību parlamentā un pašvaldībās, neatkarīgi no programmu “pamatīguma” un ierosinājumu “neutopiskuma”. Arī Stroda kungs uzsver TB/LNNK jau agrāk deklarēto postulātu par “strauju” ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu un nodokļu atlaižu palielināšanu par apgādājamajiem. Trūkst elementāra ekonomiskā pamatojuma, kā valsts no sava budžeta spēs pašvaldībām kompensēt tādējādi nesaņemtos ienākumus, kuru kritums šādā gadījumā draud būt gana “straujš”.
Kā gan savādāk, ja ne par pusutopiju saukt programmā ietverto cerīgo punktu, ka diferencētas nodevas ieviešana darījumiem ar nekustamo īpašumu gluži kā auksta ūdens straume atvēsinās vairāku gadu garumā spekulantu pārkarsēto tirgu un mazinās kopš padomju laikiem samilzušo mājokļu problēmu, padarot to iegādi pieejamāku jaunajām ģimenēm, lai arī cilvēki jau kuro gadu gatavi par mājokli maksāt jebkādu summu bailēs no tālākas sadārdzināšanās. Cik gan lielu šo nodevu politiķi uzdrošināsies noteikt? Kas gan, cienītie politiķi, būs tā mistiskā burvju nūjiņa, kas līdz nejēdzībai uzskrūvētajām cenām liks sākt slīdēt lejup?
“Tēvzemiešu” sociāli ekonomiskās programmas autors Roberts Zīle nekustamo īpašumu tirgus sakarā minējis latviešiem citā jomā tik tuvās Īrijas piemēru (pozitīvo) ar duci diferencētu nodokļu pasākumu, vienlaikus gan atzīstot, ka “diemžēl Latvijā, pretēji vairumam ES valstu, nav skaidras mājokļu politikas” (atšķirībā, piemēram, no Igaunijas). Te gribot negribot jāatgriežas pie jau iepriekš uzdotā jautājuma – kur jūs, TB/LNNK lielie privatizācijas lietpratēji un ekonomikas korifeji, bijāt, kad valsts savu mājokļu politiku varēja izstrādāt un attīstīt, negaidot brīdi, kad “vilks jau aitās”? Valsts ekonomiskā attīstība ES kontekstā tika apspriesta un prognozēta jau krietnu brīdi pirms iepriekšējām vēlēšanām (to varēja pamanīt katrs, kas nebija ieslīdzis narkozē), bet šajā jomā, vismaz no TB/LNNK puses, nekādas aktivitātes nebija manāmas, pašslavināšanās gan.
Lai nu jaunajā superprogrammā minētie punkti pagaidām paliek “tēvzemiešu” ziņā. Tomēr gan Stroda kungam, gan TB/LNNK kungiem un biedriem, lai kā arī tas nepatiktu, būs vien jāsamierinās ar lielas elektorāta daļas pamatoti radušos jautājumu – ja reiz minētie ierosinājumi ir tik vērtīgi, kādēļ gan apvienības politiķi visus šos gadus “turēja sveci zem pūra” un ne reizi vien pamanījās nogāzt pa valdībai un izbļaustīties no Saeimas tribīnes? Atbildi uz šo jautājumu droši vien zina tikai vējš.
