Nelaime nešķiro – vecs vai jauns, pieredzējis vai nepieredzējis, ja neievēro piesardzību, tā atnāk negaidot.
Nelaime nešķiro – vecs vai jauns, pieredzējis vai nepieredzējis, ja neievēro piesardzību, tā atnāk negaidot. Dienā, kad gatavojāmies ielūkoties mūsu apkārtnes peldvietās, kur karstā vasara tā vien vilina jelgavniekus, saņēmām ziņu par šogad pirmo nelaimes gadījumu uz ūdens – Svētes upē noslīkusi 13 gadu veca meitene. Zīmīgi, ka viņa peldvietā neatradās viena, līdzās bija arī vecāki jaunieši, bet izglābt pusaudzi no nelaimes neizdevās. Bailes, izmisums un neziņa ir visbiežākās izjūtas, kādas pārņem slīcēju un tos, kas viņam atrodas blakus. Kā pasargāt sevi un apkārtējos uz ūdens, kā nepieļaut ļaunāko un palīdzēt nelaimē nonākušajam, stāsta speciālisti un cilvēki, kas to piedzīvojuši paši.
Labi, ka kaimiņš ieraudzīja
“Mūsu māja atrodas pie upes, kurā ir gan seklākas, gan krietni dziļākas vietas. Kad ārā valda milzīgs karstums, veldzi meklējam upes ūdenī. Tiesa, tajā ir grūti iekāpt stāvo krastu dēļ. Pagājušās vasaras karstā jūlija diena atmiņā paliks uz mūžu, jo tikai kaimiņa modrības dēļ palikām dzīvi. Biju aizpeldējusi tālāk no krasta līdz vietai, kur ar kājām var aizsniegt upes dibenu. Pagriezusies ieraudzīju, kā no krasta paslīd un neveikli ūdenī uz vēdera iekrīt mans ciemos atbraukušais onkulis. Viņš cenšas peldēt, bet kājas un rokas, šķiet, neklausa. Redzu, ka peldētājam sāk trūkt spēka un ķermenis slīd zem ūdens. Domādama, ka spēšu palīdzēt nokļūt līdz sēklim, metos pie viņa, taču, tiklīdz piepeldēju, slīcējs abām rokām ar lielu spēku sāka stumt manu galvu zem ūdens un atbalstījās, lai pats tiktu virspusē. Kad tas izdevās, palaida vaļā, un varēju iznirt, taču tūlīt redzēju, kā vīrs pūlas kaut ko pateikt un atkal ieslīd dzelmē. Nesaprotu, kas tādā mirklī notiek ar cilvēka apziņu, bet atkal metos radiniekam palīgā un atkārtojās pieredzētais – tiku ar varu paspiesta zem ūdens. Jutu, ka arī man zūd spēki, un galvā iezibsnījās doma: tikai nenoslīkt! Par laimi, krastā ar bērniem iznāca kaimiņš – jauns spēcīgs vīrietis – un to visu ieraudzīja. Sākumā domājis, ka tas tāds joks, bet, izdzirdējis manu saucienu pēc peldriņķa, paķēra bērniem līdzpaņemto un meta mūsu virzienā. Vējš riņķi aiznesa sāņus. Kad slīcējs jau trešo reizi bija zem ūdens (es vairs neuzdrošinājos tuvoties, jo sapratu, ka viņš mani pazudinās), kaimiņš metās ūdenī, un pa abiem mēs veco vīru dabūjām krastā. Tā bija viela pārdomām viņam un man. Mācība bērniem, kas to redzēja, un liela laime mums, ka upes krastā bija cilvēks, kas neapjuka un palīdzēja,” atceras Inese.
Kas ir slīkšana?
Slīkšana ir tā pati slāpšana, kuru izraisa šķidruma iekļūšana elpceļos. Slīkšanu veicinošs faktors ir slīcēja bailes. “Jūtot, ka nevar ieelpot gaisu, cilvēks uz laiku aiztur elpu, tāpēc strauji palielinās ogļskābās gāzes daudzums asinīs un dažu minūšu laikā pakāpeniski zūd samaņa,” stāsta medicīnas māsa Lija Penčuka, kura ilgus gadus vadījusi arī pirmās medicīniskās palīdzības apmācības kursus.
Iestājoties skābekļa badam un paaugstinoties ogļskābās gāzes daudzumam asinīs, cilvēkam apstājas sirdsdarbība. Cilvēks var noslīkt ne tikai tad, ja viss ķermenis iegrimst ūdenī, bet arī gadījumos, ja zem ūdens pakļūst galva vai pat tikai deguns un mute. “Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem alkohola reibumā, bezsamaņas stāvoklī un maziem bērniem,” piebilst L.Penčuka.
Slīkšanu veicinošs faktors ir bailes. Jūtot, ka nevar ieelpot gaisu vai trūkst spēka, cilvēks uz laiku aiztur elpu, un dažu minūšu laikā zūd samaņa. Pēc tam bezsamaņā esošais parasti atjauno elpošanu, izelpo plaušās atlikušo gaisu, tādējādi ieelpojot ūdeni, dūņas un visu citu, kas tajā atrodas.
Jau zem ūdens, iestājoties skābekļa badam un paaugstinoties ogļskābās gāzes daudzumam asinīs, apstājas sirdsdarbība.
Slīcēja glābšana
Ja redzat, ka cilvēks slīkst, un esat pārliecināts, ka spēsiet viņam palīdzēt, klāt jāpiepeld ļoti uzmanīgi.
“Parasti slīcējs, kurš ir pie samaņas, nāves bailēs ķersies pat pie vissīkākā salmiņa. Viņš var instinktīvi satvert glābēju un vilkt to sev līdzi zem ūdens. Tādēļ slīcēju bez palīglīdzekļiem var glābt tikai ļoti pieredzējis un fiziski spēcīgs peldētājs. Pēc pieredzes varu teikt – bijuši vairāki gadījumi, kad slīkstošais noslīcina arī savu glābēju,” stāsta L.Penčuka.
Dodoties glābšanas uzdevumā, ieteicams līdzi paņemt kādu peldpūsli, korķa gabalu vai divu litru tilpuma plastmasas pudeli, kas slīcējam palīdzēs vieglāk noturēties virs ūdens.
Galvenais uzdevums – atjaunot elpošanu
Izvelkot slīkušo krastā, nekavējoties jāmeklē vēl kāds, kas izsauc ātro palīdzību un var palīdzēt reanimēšanas pasākumos.
“Noteikti nevajag baidīties sākt pirmās palīdzības sniegšanu, aizbildinoties, ka kaut ko nepratīs izdarīt pareizi. Manā praksē bija gadījums, kad ar ātrās palīdzības brigādi devāmies pie slīkuša bērna, kurš bija iekritis akā. Gaidot mūsu atbraukšanu, tēvs bērniņu bija izvilcis no ūdens un pats sācis sniegt pirmo palīdzību. Atbraucām pēc desmit minūtēm, pārņēmām reanimācijas pasākumus. Pateicoties tam, ka tēvs nenobijās, pēc ilgas un grūtas cīņas bērniņu izdevās atdzīvināt,” stāsta L.Penčuka.
Tiklīdz slīcējs izvilkts no ūdens, viņš jānovieto uz cieta, līdzena pamata, jāpārbauda elpošana un pulss, nekavējoties jārīkojas pēc turpinājumā aprakstītās ABC shēmas. Mediķi atzinuši, ka slīkušā plaušas no ūdens atbrīvot ir praktiski neiespējami un to darīt nav vajadzības, jo elpināšanu vajag sākt nekavējoties, lieki netērējot laiku.
Rīkoties pēc ABC shēmas
Ja cietušais ir bezsamaņā (uzrunājot un sapurinot aiz pleca, nereaģē), jāsāk pirmās palīdzības sniegšana pēc ABC shēmas (A – elpceļi, B – elpošana, C – cirkulācija).
Slīkušam cilvēkam bieži vien elpošana ir apstājusies, un pirmais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk to atjaunot. Elpošanu pārbauda, noliecoties pie cietušā, ar ausi virs cietušā mutes vai deguna, ar skatu uz krūšu kurvi (1. zīmējums) un novērtē, vai cilvēks elpo. Ja cietušais ir bezsamaņā, bet elpo, viņš jānovieto stabilā sānu guļā, lai novērstu mēles “aizkrišanu”.
Ja slīkušajam elpošana nav dzirdama, nav jūtama gaisa plūsma no elpceļiem vai nav redzamas krūšu kurvja kustības, jāsāk mākslīgā elpināšana “no mutes – mutē”:
– ar pirkstiem saudzīgi aizspiež cietušā degunu, lai gaiss caur to neiznāktu ārā, bet pa elpceļiem aizplūstu uz plaušām (2. zīmējums);
– glābējam jāieelpo dziļāk nekā parasti;
– ar savu muti stingri aptver cietušā muti un tajā izdara izelpu (3. zīmējums);
– līdzko ir pabeigta gaisa iepūšana, glābējam sava galva ir jāpagriež sānis, ļaujot cietušajam izelpot. Šajā laikā krūšu kurvim ir pakāpeniski jāsaplok. Tikai pēc tam glābējs izdara otru izelpu cietušā mutē;
– elpināšana ir pietiekama, ja iepūstais gaiss izpleš krūšu kurvi, var sajust un dzirdēt izplūstošo gaisu ar savu vaigu un ausi;
– pēc divām savām izelpām, jāpārbauda cietušā pulss. Cilvēkam bezsamaņā pulsu pārbauda uz kakla, uzspiežot uz miega artērijas. Ja pulss ir sataustāms, elpināšana jāturpina 10 – 12 reižu minūtē. Pēc katras minūtes pulss atkal jāpārbauda;
– cietušā elpināšana jāsāk vai jāturpina, ja viņš elpo mazāk nekā 10 reižu minūtē.
Ja ir izdarītas divas mākslīgās ieelpas un pulsa uz miega artērijas nav (katru artēriju pārbauda atsevišķi ), tad jāveic sirds masāža. Tās pamatprincips – sirdi ritmiski saspiest un atslābināt. Netiešā sirds masāža jāprot ikvienam un jālieto nekavējoties, ja cietušais ir bezsamaņā, neelpo un pulsu neizdodas sataustīt. Glābējs atrodas sānā cietušajam. Sekmīgai sirds masāžai ir svarīgi:
– lai spiediens būtu samērā ass, īslaicīgs, bet pietiekami spēcīgs;
– spiediena virzienam jābūt no krūšu kaula uz mugurkaulu, jo tikai tā iespējams, saspiežot krūšu kurvi, saspiest arī sirdi un nodrošināt asins cirkulāciju;
– sirds masāža jāizdara vismaz 15 reizes (patērējot tai ne vairāk kā 9 – 11 sekundes), tad izdara elpināšanu divas reizes (patērējot ne vairāk kā septiņas sekundes, un atkal izdara sirds masāžu);
– bez elpināšanas sirds masāža ir neefektīva, tāpēc abas jāizdara pārmaiņus, pēc iespējas ātrāk un bez pauzēm.
Ja pulsa nav, jāturpina sirds – plaušu atdzīvināšana, ja pulss atjaunojas – jākontrolē elpošana. Tikko tā atjaunojusies, cietušo novieto uz sāniem.
L. Penčuka skaidro, ka elpošana ir ļoti nozīmīga: “Sirdsdarbību atjaunot ir vieglāk, taču, ja 3 – 5 minūšu laikā elpošana cilvēkam neatjaunojas, tiek bojātas galvas smadzenes un tās var aiziet bojā.
Ja arī esat veicis visus pirmās palīdzības nosacījumus un slīkušā atdzīvināšana bijusi sekmīga, viņam vienalga draud nopietnas briesmas, jo gan sirdsdarbība, gan elpošana pēc nenoteikta laika atkal var apstāties. Tāpēc visos gadījumos nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.
