Lauku darbi. Gaisa temperatūra kā dienā, tā naktī sekmē strauju augu attīstību, ja vien tiem nepietrūkst mitruma, tāpēc kvalitatīvas ražas iegūšanai nepieciešama laistīšana.
Lauku darbi
Gaisa temperatūra kā dienā, tā naktī sekmē strauju augu attīstību, ja vien tiem nepietrūkst mitruma, tāpēc kvalitatīvas ražas iegūšanai nepieciešama laistīšana. Lai taupītu mitrumu, neatkarīgi no laistīšanas biežuma jārušina rindstarpas.
Siltums veicinās visdažādāko kaitēkļu attīstību. Nedrīkst ļaut nezālēm dārzeņiem atņemt pēdējos mitruma krājumus. Mēneša sākumā pabeidzama augļu aizmetņu retināšana. Dekoratīvajām kultūrām dod papildmēslojumu, laista, aizvāc noziedējušos ziedus. Pļauj zālienu, jo, regulāri appļauts, tas ir izturīgāks pret sausumu.
Dārzeņkopība
Sausākajās vietās, lai kompensētu sakņu darbības traucējumus, dodami lapu mēslojumi – calmax, suplo, ferticare, kristalonu sērijas. Ja novēro barības elementu trūkuma pazīmes, jāveic lapu analīzes un jākonsultējas ar speciālistu.
Laukos, kur nodrošināta laistīšana un tīrs no nezālēm, dārzeņu attīstība būs sevišķi strauja. Ja nelaista, tad reizi nedēļā augsnes virskārtu starp rindām sekli rušina, tā izjaucot kapilāru sistēmu un novēršot mitruma iztvaikošanu no augsnes dziļākajiem slāņiem.
Labāk laistīt retāk un lielākās devās, nekā nedaudz, bet bieži. Ja ierīkota sprikleru laistīšanas sistēma, rasinot augus var dzesēt ar nelielām ūdens devām. Nav jēgas laistīt nezāļu pilnus laukus, tas tikai sekmēs to attīstību.
Lapu mēslojumu došanu var apvienot ar insekticīda smidzinājumu, jo var savairoties kāpostu cekulkode, parādīties balteņi, laputis. Jūlijā vairs nedod slāpekļa papildmēslojumu cietā veidā, jo tas sekmēs augšanas paildzināšanos, dārzeņi nenobriedīs. Izņēmums varētu būt vēlie dārzeņi, piemēram, galviņkāposti, Briseles kāposti, ziemas puravi.
Kartupeļu stādījumos, kur nezāļu izplatību neierobežo ar herbicīdiem, vēl pēdējo reizi rušina. Tas darāms agri no rīta vai vēlu vakarā. Seko līdzi prognozei par kartupeļu lakstu puves attīstību.
Garšaugu cienītāji 8. un 9. jūlijā ar spraudeņiem var pavairot estragonu.
Ja vēlas atjaunot skābeņu sējumus, 15. jūlijā to dara iepriekš sagatavotā un no daudzgadīgām nezālēm brīvā augsnē.
Kur novākti agrie dārzeņi, pēc augsnes apstrādes ik pēc 10 dienām iesēj dilles.
Siltumnīcās
Siltuma ir pārpārēm, tādēļ galvenā rūpe – nodrošināt pietiekamu gaisa apmaiņu un ūdeni. Vēdlogiem jābūt pietiekami lieliem, vislabāk, ja siltumnīcai var pilnībā atvērt sānus un galus. Tomēr jāatceras, ka kaitēkļiem (laputīm, tripšiem, baltblusiņai) tās ir atvērtas durvis, tādēļ vērts padomāt par pretinsektu tīklu ielikšanu vēdlogu ailēs.
Lai papildus pazeminātu temperatūru, plēvi vai stiklus apsmidzina ar māla, kaļķa, krīta ūdens suspensiju.
Temperatūru pazemina arī augu rasināšana. Ja gaisa siltums pārsniedz plus 30 C, putekšņi neatveras un neveidojas augļaizmetņi tomātiem, paprikai, baklažāniem.
Atbilstoši augu augstumam regulē gurķu sānu vasu garumu, ja noražojušā auga daļā lapas veselas, tās nevajag nogriezt. Gurķus cītīgi rasina, lai izvairītos no tīklērces savairošanās, jo tai patīk karsts un sauss mikroklimats.
Arī mēslošanu atbilstoši intensificē, pārmaiņus dodot kalcija un NPK mēslojumu, bet magnija trūkuma gadījumā – magnija sulfātu. Tomātus nerasina, jo tiem patīk sauss gaiss. Uz katru augļu ķekaru jābūt pa veselai lapai.
Tomātu augļus vāc, kad tie sāk sārtoties. Ja grib sarkanus tomātus uz auga, noteikti paildzināsies nākamo nobriešana.
Augļkopība
Pirmā gada ābeļu stādījumiem uzmana jauno dzinumu attīstību. Ja tie garāki par 10 centimetriem, zariņus jāknaģē. Divu nedēļu laikā tie pārkoksnējas, un, augot tālāk, visbiežāk otrā gada dārzos fiksējami ar gumiju vai atsvaru palīdzību. Līdzīgi rīkojas ar bumbierēm un saldajiem ķiršiem, tiem straujās attīstības dēļ pastiprināta zaru veidošana jau pirmajā gadā.
Mēneša sākumā samērā mazs risks tālākai kraupja izplatībai, bet pēc lietusgāzēm mēneša otrajā dekādē, tā izplatība notiks ar jaunu sparu. Tāpēc jātur gatavībā fungicīdi efektors un horuss, jo tiem arī laba ietekme pret augļu puvēm.
Kur briest laba ābolu raža, ik pēc divām nedēļām augļaizmetņus apsmidzina ar kalcija sāļiem. Vāc agros saldos ķiršus. Ja vēl divas nedēļas līdz augļu gatavībai, uz augļaizmetņiem var smidzināt kalcija nitrātu.
No putniem ražu vislabāk pasargās tīkli un elektroniskie atbaidītāji, kas atskaņo putnu briesmu signālus. Augu aizsardzībai var mēģināt izvietot CD matricas – uzlīmējot tām muti un acis, iekar koku vainagā. Matrica viegli grozās un raida saules starus, radot interesantu efektu. Ja zem tīkliem izdodas noķert kādu putnu, tad, turot to ar cimdiem rokās, var mēģināt paši ierakstīt putna trauksmes kliedzienus.
Tā kā mēneša sākums nav lietains, zemeņu dobēs pelēkās puves izplatība nav augsta. Vēlīnajām šķirnēm (Pegasus, Pandora) uz lapām un augļaizmetņiem vēl var izsmidzināt kalcija nitrātu.
Zem plūmēm savāc nokritušos augļaizmetņus, kuros iekūņojušies kaitēkļi.
Avenēm ļoti svarīgs mitruma nodrošinājums. Beidzamos kalcija sāļu smidzinājumus dod ražīgākajiem upeņu stādījumiem. Ar lapainiem spraudeņiem ogulājus var pavairot vēl šonedēļ. Vislabāk to darīt agri no rīta, kad dzinumos vairāk ūdens rezervju. Pirms spraušanas mitrā substrātā mazliet apgriež lapas, tad kastītes vai kasetes ar spraudeņiem liek zem plēves un noēno. Labāku rezultātu dos sakņu stimulatoru izmantošana.
Dekoratīvā dārzkopība
Puķes karstajā laikā regulāri laista. Reizi nedēļā ūdenim pievieno šķīstošo NPK papildmēslojumu, nākamajā reizē – kalcija nitrātu. Ziedošajām puķēm izkniebj vecos ziedus, tad straujāk veidosies jaunie pumpuri. Noziedējušiem īrisiem izgriež ziedkātus. Pēc laistīšanas, kad augsne apžuvusi, to viegli uzrušina.
Regulāri appļauj zālienu. Jo spēcīgāk un zemāk tas saceros, jo būs izturīgāks pret sausumu.
***
Laikapstākļi Zemgalē
Līdz mēneša vidum būs tikpat jauks laiks kā jūnija beigās – plus 22 – 25 C robežās dienās, bet naktis gan nedaudz vēsākas – plus 12 – 15 C. Mainīgs mākoņu daudzums, atsevišķās dienās gaidāms arī īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. Jūlija vidusdaļā solās būt nedaudz vēsāks, ar nokrišņiem.
