Jūnijā Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs apmeklēja Romu, kur Latvijas katoļu bīskapi atskaitījās pāvestam Benediktam XVI par paveikto.
Jūnijā Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs apmeklēja Romu, kur Latvijas katoļu bīskapi atskaitījās pāvestam Benediktam XVI par paveikto.
“Tā ir piecu gadu atskaite pāvestam par bīskapa darbību savā diecēzē. Pāvests ieceļ bīskapu un arī prasa, lai katrus piecus gadus sniedz atskaiti par savu darbību,” skaidro A.Justs.
Viņš atskaitās, jau iepriekš dodot rakstisku pārskatu par atsevišķām darbības nozarēm. Pāvests Universālo Baznīcu pārvalda līdzīgi valstij. Ministrijas tiek sauktas par komisijām, un to priekšgalā ir kardināli, kuriem bīskaps arī sniedz šo informāciju.
“Ļoti svarīga Latvijas bīskapiem bija satikšanās ar pāvestu Benediktu XVI. Mēs katrs saņēmām personīgu ielūgumu. Viena lieta ir pāvestu redzēt no tālienes, otra – satikt. Lai gan līdzi bija uzmetums, par ko runāt, viss iznāca citādi. Aizrunājamies pat līdz Kārļa Rānera teoloģijai. Pāvests interesējās ne tikai, ko daru, bet arī, kāds bijis mans dzīves gājums. Atmiņā paliek viņa skatiens – liekas urbjas cauri cilvēkam,” atzīst Jelgavas bīskaps.
Runāts tika arī par bīskapa Boļeslava Sloskāna iecelšanu svētīgo kārtā. Skaidrs, ka tas varētu notikt nākamgad, ja ārstu komisija atzīst, ka noticis brīnums un Monsenjors Pēteris Dupats izveseļojies, pateicoties B.Sloskāna aizbildniecībai. 2001. gadā P.Dupats, kas dzīvo Briselē, atradās komā vairāk nekā mēnesi, un ārsti bija gatavi atslēgt dzīvību uzturošās sistēmas. Kad radi un draugi sapulcējās ap gultu, lai atvadītos, viņš pavēra acis un jautāja: “Ko jūs šeit darāt?”. P.Dupats savu izveseļošanos saista ar B.Sloskānu, tāpēc arī jūnijā ieradies Romā. “Man bija iespēja liecināt, ka esmu bīskapa B.Sloskāna skolnieks, viņš bijis mans garīgais tēvs un iesvētījis par priesteri,” piebilst A.Justs.
A.Justs, braucot uz Romu, meklēja atbildi, kā cīnīties pret neticību, kas “gāžas” virsū Latvijai un izpaužas abortu, geju, eitanāzijas un seksa kultūrā. “Dzīves baudā nogrimst cilvēku ideālisms. Izzūd uzupurēšanās un sevis veltīšanās gars. Cilvēks kļūst par patērētāju, sevis paša mēru. Izzūd godaprāts, sirdsapziņa! Un to spilgti var saredzēt cilvēkā, kas padevies alkoholam vai narkotikām. Laimes vietā atnākusi nelaime,” šā brīža stāvokli skaidro bīskaps.
