Pirmdienas rītā no Tartu Jelgavā atgriezās trīs autobusi, kuri no 15. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem «Gaudeamus» atveda LLU vīru kori «Ozols», sieviešu kori «Naktstaureņi», deju kolektīvus «Kalve» un «Skalbe».
Pirmdienas rītā no Tartu Jelgavā atgriezās trīs autobusi, kuri no 15. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem “Gaudeamus” atveda LLU vīru kori “Ozols”, sieviešu kori “Naktstaureņi”, deju kolektīvus “Kalve” un “Skalbe”, kā arī pūtēju orķestri. 1956. gadā Tartu “Gaudeamus” tika rīkoti pirmo reizi.
“Tas tiešām ir savādi, ka tradīcija, kas dzimusi pilnīgi citā sociāli politiskā situācijā, turpinās un uz skatuves kāpj tie, kuri pirms piecdesmit gadiem vēl nebija pat tēva domās. Baltijas tautu un valstu kopībā ir spēks, tās ir atmiņas par nākotni,” teic Anita Prūse, LLU Studentu kluba vadītāja. Viņas pārziņā bija 166 svētku dalībnieki no LLU mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem, kas brauca uz Tartu. Latviju pārstāvēja apmēram 1900 mākslinieku, divas trešdaļas bija no Rīgas augstskolām. Taču “Gaudemus 50” dalībnieku skaits tiek lēsts apmēram 6 tūkstoši. Svētku patrons bija Igaunijas prezidents Arnolds Rītels. Viņš arī uzrunāja tautu “Gaudeamus” noslēguma koncertā.
Kā saka A.Prūse, svētki bija daudzslāņaini. Viens, protams, ir dziedāšana, muzicēšana un dejošana, otrs – dažnedažāda sevis parādīšana un trešais – draudzēšanās.
Netrūka arī studentisku joku. Četri “Ozola” puiši devušies pāri Mētras upei pa gājēju tiltiņa augšu. Kā paskaidro LLU pasniedzēja Anda Zvīgule, to vēlams izdarīt katram Tērbatas studentam, kurš studijās ticis pāri pusei. Taču mūsdienās jauno cilvēku drošības labad pilsētas pašvaldība pret šo tradīciju esot diezgan asi nostājusies. Tagad tam, kuru policija tur pieķers, būs jāmaksā apmēram tūkstoš latu sods. Minētie “Ozola” puiši šķērsojuši Mētras upi agri no rīta, kad dežūrējošo policistu nav bijis. Citi svētku dalībnieki stāsta brīnumlietas par kādu igauņu krogu, kur par visai dārgu naudu ēduši lieliski pagatavotas jauno kartupeļu mizas. Kā nopietnāka lieta jāmin, LLU meiteņu kora dalībnieču Tartu stingri pieņemtais lēmums – turpmāk saukties par “Liepām” nevis “Naktstaureņiem”. Ziedošu liepu smarža pildīja studentu pilsētas ielas, un “Liepas” vārds korim jau bija no 1955. līdz 1992. gadam, kad šķita, ka dzīvē viss sākās gandrīz no jauna. Taču labas lietas, kā, piemēram, “Gaudeamus”, sākušās pirms laika, kad mūsu tautas kļuva brīvas.
***
No vēstures:
Pirmie svētki 1956. gada jūlijā Tartu. Apmēram 2500 dalībnieku, viesi no Ļeņingradas, Karēlijas, Baltkrievijas un Ukrainas.
15. svētku goda virsdiriģents Imants Kokars atceras, ka piedalījies kopā ar brāļa Gido vadīto Rīgas Pedagoģiskā institūta kori, kas tur bijis neoficiāli, jo no augstskolas vadības nebija saņēmis brauciena atļauju. “Mēs slepeni noīrējām vaļēju automašīnu un apmēram 15 – 20 jauktā kora dalībnieku kopā ar diriģentu dziedādami devāmies uz Tartu, kur “katlā”(ieleja, kur notika svētki) visi jau “vārījās”. Šie un arī nākamie svētki, kas notika Rīgā, mums latviešiem bija nozīmīgi tāpēc, ka igauņu piemēra iespaidā daudzi diriģenti savu koru repertuārā iekļāva dziesmas, kas sarakstītas Latvijas brīvvalsts laikā,” atceras maestro Imants Kokars.
Otrie svētki 1958. gada jūlijā Rīgā. Apmēram trīs tūkstoši dalībnieku. Līdz šim Latvijā “Gaudeamus” noticis vēl piecas reizes. Turklāt koncerti bijuši ne tikai Rīgā, bet arī Ogrē, Cēsīs, Liepājā.
Pēc dalībnieku skaita lielākie (apmēram septiņi tūkstoši) – 10. svētki 1988. gadā Viļņā.
Svētku oficiāli apstiprinātajā emblēmā ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas padomju sociālistisko republiku abreviatūra. Taču nacionālā atmoda attīstās strauji, un tie ir pirmie dziesmu svētki, kuros tiek izpildītas Baltijas valstu nacionālās himnas un pacelti nacionālie karogi.
“Faktiski igauņi mūs “samaitāja”. Tie kā atbrauca ar saviem karogiem un kāpa ārā no autobusiem, tā arī mūsu meitenes tūlīt kopā ar Lauksaimniecības akadēmijas puišiem sapirka drēbes un arī šuva karogus. Pēc mums arī lietuvieši sāka to darīt. Visi pa krūmiem mācījās himnas. Noslēgumā, kad tās spēlējām un dziedājām, redzējām, kā Latvijas delegācijas Izglītības ministrijas funkcionāri bēg,” tā Kārlis Kreicbergs, Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas sieviešu kora “Atbalss” diriģents, vairākkārtējs “Gaudeamus” virsdiriģents. Anita Prūse piemetina, ka kādā brīdī publika vairs neskatījās uz skatuvi, bet, kājās stāvot, atbalstīja lietuviešu studentus, kas cīnījās ar miličiem, lai uznestu uz estrādes savus nacionālos karogus. Igauņi un arī latvieši ar saviem karogiem jau bijuši priekšā.
***
Trīs atmiņu momenti
Gunta Skuja, deju ansambļa “Kalve” vadītāja:
Lieliski organizēta sadzīviskā puse. Ballēšanās, ēšana, gulēšana pilsētas izstāžu kompleksā, kur visu trīs valstu dalībnieki bija kopā.
Koncerta programmā būtu vēlams vairāk studentiskuma, tā jaukā neprāta. Viss bija labā mākslinieciskā līmenī, taču ļoti akadēmiski.
Tartu ir skaista studentu pilsēta. Bija pietiekami daudz laika to iepazīt.
Guntis Galiņš, vīru kora “Ozols” diriģents:
Skaistā svētku atklāšana Rātslaukumā. Tartu pilsētas galva Laine Janes diriģēja “Gaudeamus igitur!”.
Dziesmu kari, apdziedāšanās ar lietuviešiem pirmās dienas vakarā. Lietuviešu sagādātās trīs meitas kā maksa “Ozola” puišiem, ka viņi kaimiņiem ļaus mērcēties sev blakus koka baļļā – baseinā.
Šoferīša pieliktais uzraksts pie mūsu autobusa priekšējā stikla – “Gaudo āmurs!”, ko varēja saprast kā “Gaudeamus” (no latīņu valodas “priecāsimies”).
Inta Zakenfelde, sieviešu kora “Naktstaureņi”(agrāk un turpmāk “Liepa”) diriģente:
Lielisks koncerts. Skaista Latvijas programma.
Kopības izjūta – kā jau Dziesmu un deju svētkos.
Ziedošo liepu smarža Tartu.
