Ja baigi vajag, tad ir traki, jo smaka vēl no 20. gadsimta padomju ateju kultūras rauj ciet elpu, bet virs atvērtā cauruma – divas pēdu vietas, kur nostāties čurātājam, un viens sarūsējis rokturis, kur pieturēties, lai neiekristu.
Ja baigi vajag, tad ir traki, jo smaka vēl no 20. gadsimta padomju ateju kultūras rauj ciet elpu, bet virs atvērtā cauruma – divas pēdu vietas, kur nostāties čurātājam, un viens sarūsējis rokturis, kur pieturēties, lai neiekristu.
Čurā un domā, ko lai dara? Varbūt vajadzētu Eiropas Savienībai iesniegt projektu par Jelgavas dzelzceļa stacijas atejas pielāgošanu higiēnas prasībām – tā teikt, cienījamā Eiropa, palīdzi mums “izkārtoties” – kā sākumskolā skolotājas smalki māca bērniem.
Tas būtu tāds pozitīvs risinājums. Eiropa taču ir mūsu visu kopīgā telpa!
Agrāk par Briseles čurājošo puisīti kā ES simbolu nebiju pārāk augstās domās, jo domāju, ka simboliem ir arī ētiska nozīme un mazam bērnam jāmāca iet uz podiņa, nevis čurāt virsū cilvēkiem. Tagad saprotu šo lietu citādāk – tas ir Vecās Eiropas pravietisks skatījums uz jauno dalībvalstu ateju lietām.
Līdz Jelgavai gan vēl jaunie akcenti nav nonākuši, jo pagaidām par ES naudu Jelgavas dzelzceļa stacijā tiek modernizēta vilcienu kustības vadības automātiskā sistēma un ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēma.
Divi lieli projekti, un par katru no tiem liecina balti zilos toņos ieturēts vēstījums ar zvaigžņu vainadziņu. Paejot garām atejai, katrs var plakātus ieraudzīt un sajust Eiropas pulsu. “Šis projekts palīdz mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Eiropas Savienības pilsoņiem,” vēstīts teksta noslēgumā uz abiem līdzās esošajiem rakstiem.
Ja jau tā, tad izmantosim resursus un lūkosim, kā varam pilsoniski iesaistīties Eiropas kopējās telpas sakārtošanā.
Iespējams, vajadzētu dibināt biedrību “ATEJ – ISTS”. Nekas, ja ES fondi līdz šim nav paredzējuši finansējumu šādām padarīšanām. Runājot Mirttantes valodā, papīrus nebūtu uzreiz kur iesniegt. Risinājumu vienmēr var atrast. Piemēram, jaunās biedrības “ATEJ – ISTS” dalībnieku iemaksas varētu izlietot delegāta deleģēšanai uz Briseli.
Viņš varētu nostāties zem čurājošā puisīša ar fotogrāfijām no Jelgavas dzelzceļa stacijas vis – ne – eiropeiskākās vietas un vēstīt, ka diskriminēti tiek pilsoņi un nepilsoņi, kuri nebrauc ar personīgo auto, jo cilvēki, kuri pārvietojas ar auto, katrā degvielas uzpildes vietā var atrast WC, bet tie, kas pārvietojas, izmantojot lētos vilciena pakalpojumus, var dabūt tikai ateju.
