Patlaban Zemgalē intensīvi zied kartupeļi. Augu aizsardzības speciālisti vērš lauksaimnieku uzmanību, ka vietās, kur nav veikti ierobežošanas pasākumi, tos intensīvi bojā lapgrauža kāpuri.
Patlaban Zemgalē intensīvi zied kartupeļi. Augu aizsardzības speciālisti vērš lauksaimnieku uzmanību, ka vietās, kur nav veikti ierobežošanas pasākumi, tos intensīvi bojā lapgrauža kāpuri. Agri sadīgušajiem kartupeļiem lakstu puves riska vērtība jau sasniegusi 140 vienību un iespējama inficēšanās, tāpēc jāizvērtē iespējamo profilaktisko apstrāžu nepieciešamība.
Kā “Ziņām” skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas inspektors Jānis Miglāns, īslaicīgie nokrišņi un augsts relatīvais mitrums jūnija pēdējā dekādē ievērojami palielināja kartupeļu lakstu puves inficēšanās riska pakāpi. “Dažkārt tā sasniedza pat piecas septiņas vienas dienas akumulētā riska vienības. Tajos kartupeļu laukos, kur laksti jau saslēgušies vagās un izveidojies specifisks mikroklimats, iestājies lakstu puves infekcijas kritiskais periods, un sagaidāma lakstu puves pazīmju parādīšanās stādījumos,” stāsta J.Miglāns.
Izveidojušies arī labvēlīgi laika apstākļi kartupeļu sausplankumainības izplatībai.
Pirms lakstu puves parādīšanās kartupeļu stādījumos jāveic pirmie profilaktiskie smidzinājumi ar kādu no kombinētajiem sistēmas un pieskares iedarbības fungicīdiem – ridomilu gold, gloriju, tanosu, tatū, akrobātu plus, sereno vai elekti. Kombinētajiem sistēmas un pieskares iedarbības fungicīdiem ir ne tikai aizsargājoša, bet arī ārstējoša iedarbība. Lai nodrošinātu pilnīgu lapu un stublāju pārklāšanu, darba šķidruma patēriņam jābūt vismaz 300 – 400 litru uz katru hektāru. Sistēmas fungicīdiem efektīvas darbības ilgums atkarībā no laika apstākļiem un riska pakāpes ir 7 līdz 14 dienas.
Turpmākajiem smidzinājumiem jāizmanto pieskares iedarbības fungicīdi širlans, altima, penkocebs, ditāns, čempions, ranmans vai bravo. Pieskares iedarbības fungicīdiem smidzināšanas intervāli ir īsāki (7 –10 dienu). Pie zemas riska pakāpes smidzināšanas intervālus var pagarināt. Tā kā jau ilgāku laiku ir silts un sauss, prognozējama zema riska pakāpe un dienas akumulētā riska vērtība nepārsniedz septiņas vienības, tāpēc arī sākotnējos smidzinājumus var veikt ar lētākajiem pieskares iedarbības fungicīdiem.
Kartupeļu stādījumus pašlaik intensīvi sāk bojāt kartupeļu lapgrauža kāpuri. Ja ar tiem invadēti pieci astoņi procenti ceru, jāveic lapgrauža ierobežošana ar insekticīdiem kalipso, aktaru, fastaku, sumi – alfa, karate, fjuri vai deci. Tā kā, smidzinot insekticīdus, olu dējumi lapu apakšpusē netiek iznīcināti, atkārtots smidzinājums ar insekticīdu jāveic pēc divām trim nedēļām. Sistēmas iedarbības insekticīdi kalipso un aktara ierobežo arī vīrusus pārnēsātājus – dažādu sugu laputis, mīkstblaktis un cikādes.
***
Mazāks nekā 14 dienu smidzināšanas intervāls
– ja kartupeļu šķirne ir ieņēmīga pret lakstu puvi;
– ja laksti aug strauji;
– mitros un siltos laika apstākļos;
– paaugstinātas riska pakāpes gadījumā.
***
Augu aizsardzības aktualitātes Zemgalē (pagājušās nedēļas otrā puse)
Mieži
Tīklplankumainība un miltrasa vietām inficējusi līdz 50 procentu lapu. Laputis vietām invadējušas līdz 25 procentiem augu.
Vasaras rapsis
Vasaras kviešiem ziedēšanas stadija. Miltrasa un dzeltenplankumainība vietām inficējusi līdz 50 procentiem lapu. Laputis invadējušas līdz 30 procentiem vārpu.
Ziemas rapsis
Stublāju smecernieki vietām bojājuši līdz 25 procentiem stublāju, sēklu pangodiņi – līdz pieciem procentiem pāksteņu. Krustziežu sausplankumainība, lēnvīte un miltrasa vietām inficējušas līdz 30 procentiem augu.
Vasaras rapsis
Vasaras rapsim ziedēšanas stadija. Vietām to stipri bojā krustziežu spīdulis un laputis. Novēroti arī nelieli neīstās miltrasas bojājumi uz apakšējām lapām.
Augļu dārzi
Feromonu slazdos ļoti intensīvi lido ābolu tinējs (30 – 40 tauriņu 7 dienās) un plūmju tinēji (54 – 70 tauriņu 7 dienās). Ābeļu kraupis bojājis 10 – 30 procentu ābolu.
