Par to, vai aveņu audzēšana ir tikai vaļasprieks, vai arī ienesīgs bizness, «Auermaņu» saimnieki varēs spriest šoruden.
Par to, vai aveņu audzēšana ir tikai vaļasprieks, vai arī ienesīgs bizness, “Auermaņu” saimnieki varēs spriest šoruden. Tas tāpēc, ka saldās ogas tik lielā platībā zemnieku saimniecībā aug tikai otro gadu, un šī vasara būs pirmā, kad varēs spriest par ienākumiem. Pagaidām avenes prasījušas vien finanšu ieguldījumus un saimnieku roku darbu.
Ozolnieku novada Tetelē Lielupes krastā slejas mājas “Auermaņi”. Tai līdzās vasaras vējā viļņojas kviešu lauks, bet netālu saulē sārtojas avenes. Ja laiks turpmāk pieturēsies tikpat silts kā līdz šim, pavisam drīz – jau jūlija vidū – ogas meklēs ceļu uz pircēju vēderiem. “Šķiet, raža būs laba,” pārlūkojot aveņu stādījumu, bilst “Auermaņu” saimniece Aija Šuliņa.
Avenēm plūdi nekaitē
Zemnieku saimniecība “Auermaņi” ir neliela – lauksaimniecībā izmantojami mazliet vairāk nekā septiņi hektāri zemes –, tāpēc saimnieki izšķīrušies par labu aveņu audzēšanai. Tās saimniecībā iestādītas divu hektāru platībā, savukārt četros hektāros iesēti kvieši. “2004. gadā startējām kā jaunie zemnieki, un aveņu lauks pērn izveidots par ES struktūrfondu līdzekļiem,” Aija stāsta, ka avenes labi augušas piemājas dārziņā, tādēļ, domājot par saimniekošanas virzienu, izšķīrušies par šo kultūru. Turklāt avenes itin labi pārcieš plūdus, kas pavasarī, Lielupes krastā dzīvojot, ierasta lieta. “Ar paliem mums jārēķinās, jo teritorija katru gadu vairāk vai mazāk applūst. Nevaram veidot govju fermu vai siltumnīcās audzēt stādus – kur mēs palu laikā liktu lopus un dēstus?! Taču avenēm šādi apstākļi piemēroti – pāries pāri ledus, tās iztaisnosies un augs tālāk. Uz avenēm, salīdzinot ar citām kultūrām, plūdi gandrīz neatstāj ietekmi,” skaidro “Auermaņu” saimniece, paslavējot arī auglīgo palieņu augsni, kurā avenes šogad krietni sakuplojušas.
Pirmajos gados grūtāk
Aija atklāj, ka pirmie gadi aveņu audzēšanā ir diezgan smagi, jo nepieciešami lieli naudas ieguldījumi un roku darbs. Piemēram, pagājušajā gadā ierīkots stādījums, to cītīgi vajadzēja ravēt, šogad likta atbalsta sistēma, lai ogas nenoliektu dzinumus. “Ceru, ka nākamajos gados kopšanas darbi būs mazāk un atliks vien nolasīt ogas,” saimniece teic, ka pērn tikuši galā pašu spēkiem – lieli palīgi bija gan abi bērni, gan Aijas tētis un mamma –, nu, lai nolasītu ogas, būs jāaicina talcinieki, jo avenes intensīvi sāks ražot jau jūlija vidū. Par ogu lasīšanas procesu saimnieki iepazinušies ar visu pieejamo informāciju un aptaujājuši zinātājus. Kastīti, kur likt ogas, ar striķi var apsiet ap vēderu vai pakārt kaklā, taču, kā labāk, izlems, tās lasot.
Aija stāsta – lai ar avenēm apstādītu divus hektārus zemes, Šuliņu ģimene iegādājusies 10 000 stādu. Izvēloties ogu šķirnes, ņemta vērā citu aveņu audzētāju pieredze, un iegādātas astoņas – tādas, kas ražot sāk agrāk, kā arī šķirnes, kas ar ogām priecē līdz pat oktobra beigām. Cienājot ar sarkanajām ogām, saimniece teic, ka tā ir agrīnā šķirne “Meteors”, savukārt uz rudens pusi ražot sāks “Babje ļeto”. Saimniece atklāj, ka ap vēlajām šķirnēm “noņemšanās ir mazāka”. Tās iztiek bez atbalsta sistēmas, jo ir zemākas un kompaktākas, nevajag arī miglot, turklāt ražo laikā, kad ogām ir lielāka cena. Pērn vēlās avenes jau veduši uz tirgu, un noiets bija labs.
Kopumā ar šķirņu izvēli “Auermaņu” saimnieki ir apmierināti, turklāt aveņu dēstos ieguldīto naudu atguvuši subsīdijās par stādījumu ierīkošanu.
Raža solās būt laba
Aija zina stāstīt, ka, pēc teorijas, Latvijā var iegūt vidēji piecas tonnas ogu no hektāra, taču citu audzētāju pieredze liecina – ja laista, iespējams nolasīt pat 10 tonnu. Par skaitļiem savā saimniecībā Šuliņu ģimene varēs spriest rudens pusē, taču prognozes ir optimistiskas, pat speciālisti novērtējuši, ka avenes “Auermaņos” ieaugušas labi, turklāt mitrumu stādiem nodrošina pērn par ES struktūrfondu līdzekļiem izveidotā pilienveida laistīšanas sistēma. “Lielupe ne tikai mūs appludina, bet arī nodrošina ar ūdeni laistīšanai,” smaidot saka Aija. Viņa stāsta, ka mitrums ogām ļoti nepieciešams, lai tās augtu lielas, savukārt saulainais laiks avenes dara saldākas.
Lai gan ogas prasa daudz roku darba, arī bez tehnikas neiztikt. “Šogad nopirkām pļaujmašīnu, lai vieglāk apkopt rindstarpas, bet pārējo tehniku – traktoru ar kausu un miglotāju, kas piemērots aveņu laukam, – pērn iegādājāmies par ES līdzekļiem,” saimniece gan neslēpj – traktors aveņu stādījumiem ir nedaudz par lielu, taču saimnieki to sapratuši tikai tagad, kad iegūta zināma pieredze.
Viņa, norādot uz aveņu vagām, teic, ka pavasarī pieļauta kļūda, proti, baidoties iznīdēt jaunos dzinumus, lauks nav nomiglots, tādēļ vietumis ogas ieaugušas zālē. “Bet tāda ir lauksaimniecība – ja pielaiž kļūdu, izlabot to var nākamajā gadā. Šis ir pirmais gads, un mēs mācāmies no pieredzes,” nosaka “Auermaņu” saimniece, piebilstot: “Pērn laukā sastādījām mazus mietiņus, nezinājām, ka avenes tā sakuplos!”
Lauksaimniecība – sirdslieta
Pagaidām grūti spriest, vai aveņu audzēšana atmaksāsies. Saimniece apzinājusi ogu realizēšanas iespējas, taču atklāj, ka pašiem vēl nav īstas skaidrības, kādos kvantumos preci spēs piedāvāt, tādēļ slēgt līgumus ar ogu pārstrādes uzņēmumiem pagaidām neriskē. Avenes noteikti tiks vestas arī uz tirgu. Šim nolūkam jau iegādātas lielākas un mazākas kartona kastītes. “Jāņem vērā, ka avenes ir jutīgas ogas, tādēļ to uzglabāšanai un transportēšanai jābūt pārdomātai,” Aija bilst, ka ražošanā vēl vajadzēs ieguldīt ne mazums līdzekļu. Pagaidām aveņu atdzesēšanai piemērots pagrabs, taču temperatūra tajā nav pietiekami zema, tādēļ jādomā par īpašu iekārtu iegādi. Īstu skaidrību par to, kas vēl nepieciešams, saimnieki iegūs, kad būs beigusies ogu sezona.
Aija pārliecināta, ka lauksaimniecībai jāpatīk, tā nevar būt tikai bizness, vēl jo vairāk, ja ņem vērā nelielo saimniecības zemes platību. “Man tā ir sirdslieta. Esmu izaugusi laukos, studējusi lauksaimniecību un sapratusi, ka pilsētā dzīvot nevarētu. Arī vīrs, būdams pilsētnieks, novērtējis lauku sniegtās priekšrocības,” Aija atklāj, ka paralēli saimniekošanai tāpat kā vīrs strādā algotu darbu un aveņu audzēšana vismaz pagaidām izvērtusies par vaļasprieku. “Aveņu laukā aizrit visas mūsu brīvdienas. Šis ir izmēģinājuma gads, un tikai rudenī zināsim teikt, vai kaut ko arī nopelnījām. Varbūt no ogām spiedīsim sulu un raudzēsim vīnu,” pajoko Aija.
Ja par avenēm “Auermaņu” saimniekus māc neziņa, tad kvieši iedveš mieru. “Katru vakaru aizeju līdz kviešu laukam un priecājos par to. Lai gan nekādi lielie ienākumi no graudaugiem nesanāk, kvieši šogad smuki padevušies,” apmierināta ir “Auermaņu” saimniece.
