Vēžošanas liegumi Latvijā noteikti no 1. oktobra līdz 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka vēžu ķeršanas sezona jau sākusies, taču jāatceras, ka mūsdienās legāli vēžot drīkst vietās, kur to atļauj licencētā makšķerēšana. Citur to darīt aizliegts.
Vēžošanas liegumi Latvijā noteikti no 1. oktobra līdz 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka vēžu ķeršanas sezona jau sākusies, taču jāatceras, ka mūsdienās legāli vēžot drīkst vietās, kur to atļauj licencētā makšķerēšana. Citur to darīt aizliegts.
Latvijā vēžu tiesības aizsargā vairāki Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz, ka Latvijā atļauta tikai licencēta vēžošana licencētos vēžezeros, turklāt šie ūdens iemītnieki zvejojami ar rokām vai ne vairāk kā ar pieciem krītiņiem. Jāpiebilst, ka krītiņu nosacīti var salīdzināt ar mazu murdiņu, ko iespējams iegādāties makšķernieku veikalos, tomēr, kā norāda zinātāji, tas, salīdzinot ar vēžu ķeršanu rokām, ir garlaicīgs veids, kā tikt pie latviešiem tik ļoti iecienītās delikateses. Noteikumos arī paredzēts, ka vēžot Latvijas ūdenstilpēs aizliegts no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, savukārt mātītes, kurām redzami ikri, nedrīkst ķert visu gadu. Nav pieļaujama arī vēžu alu iznīcināšana, turklāt noķeramais ūdens iemītnieku daudzums vienai licencei ir ne vairāk kā 50 vēžu, kas, mērot no degungala līdz astes plāksnīšu galam, ir garāki par 10 centimetriem.
Vēzis ir ūdens vides nakts dzīvnieks, kas mīt ūdenstilpes gultnē un dienu pavada slēptuvēs. Tas ir visēdājs, taču pārsvarā uzturā lieto augus. Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija (LVZAA) norāda – ja dabīgajā ūdenstilpē vēžu nav, tā ir mirusi, jo spīļaiņu prasības ūdens ekosistēmu kvalitātei ir ļoti augstas. Jāpiebilst, ka tie arī kopj ūdenstilpes gultni, airējoties rada vertikālās plūsmas un nodrošina vienmērīgu ūdens bagātināšanos ar skābekli.
Kā informē LVZAA, Latvijā sastopamas trīs saldūdens vēžu sugas: platspīļu vēzis jeb upes vēzis – vietējā suga, kas apdzīvo upes, ezerus un strautus visā Latvijā, šaurspīļu, kas mūsu valstī sastopams vien dažos ezeros, kā arī signālvēzis jeb Amerikas vēzis, kas mīt kādā ezerā Limbažu rajonā.
Vietējā platspīļu vēža populāciju atjaunošanu dabīgajās ūdenstilpēs un audzēšanu akvakultūrā Latvijā, koordinējot sabiedrības un valsts intereses, veic LVZAA. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Valsts Zivsaimniecības pārvaldi, Vides ministriju un Vides fondu izveidoti trīs vēžaudzēšanas pilna cikla centri, radītas 30 licencētas vēžu, kā arī vēžu un zivju audzēšanas saimniecības. Taču labas vēžu populācijas apdzīvo vairāk nekā 50 procentu Latvijas dabīgo ūdenstilpju. LVZAA norāda – lai efektīvi realizētu vēžu aizsardzību, ilgtspējīgu attīstību un izmantošanu, nepieciešama aktīva vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās pašreizējo resursu apsaimniekošanā.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) akcentē, ka diemžēl vietu, kur iespējams legāli vēžot, mūsu valstī pagaidām vēl maz, tādēļ LVM, sākoties vēžošanas sezonai, šo atpūtas veidu piedāvā izbaudīt Tērvetes (Gulbju) ūdenskrātuvē un Lielauces ezerā.
