Ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošanas darbi Jelgavas ielās ES Kohēzijas fonda finansētā projekta pirmajā posmā jāpabeidz līdz oktobra vidum. Attīstības projekts jāpabeidz līdz gada beigām.
Ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošanas darbi Jelgavas ielās ES Kohēzijas fonda finansētā projekta pirmajā posmā jāpabeidz līdz oktobra vidum. Attīstības projekts jāpabeidz līdz gada beigām.
Tas ir pēdējais termiņš, kad visi darbi jāpabeidz, projekta finanšu memorands vairs nepieļauj nekādas atkāpes un pārbīdes, atzīst SIA “Jelgavas ūdens” projekta vadītāja Inese Kalniņa. Viņa teic, ka ar darbu veicējiem ir problēmas. Tā kā ģenerāluzņēmējs SIA “YIT Environment” nokavējusi darbu pabeigšanas termiņu, no jūlija tiek aprēķināta soda nauda par nepadarītajiem darbiem. Tā ieviesta, lai ģenerāluzņēmējs maksimāli koncentrētu visus spēkus to veikšanai un neciestu finansiālus zaudējumus. Uzņēmuma “Jacobs Gibb” Latvijas filiāles projekta vecākā uzrauga Gvido Gudeļa aplēses liecina, ka atbilstoši pašreizējai situācijai, pašlaik dienā soda nauda varētu būt apmēram 2400 eiro. Nododot kādu posmu ekspluatācijā, tās apmērs attiecīgi samazināsies.
No projekta praktisko darbu sadaļas lielākās problēmas sagādājusi ūdensvada un kanalizācijas tīklu nomaiņa un izbūve. Skaitļu izteiksmē pašlaik no kopapjoma pilsētā kanalizācijas un ūdensvada tīkli izbūvēti 41 kilometra garumā. Vēl jāizbūvē 3,6 kilometru garumā, stāsta G.Gudelis. Krietni bēdīgāk ir ar objektu nodošanu ekspluatācijā. Pašlaik no 19 posmiem ekspluatācijā nodoti desmit. Gada sākumā pabeigti un nodoti pieci posmi. Vēl daži tiek gatavoti nodošanai.
Pašlaik būvniekiem problemātiskākais ir Satiksmes, Traktoristu, Lidotāju, Saldus ielas posms, tehniskā koridora izbūve no Dobeles ielas, kā arī pieslēguma nodrošināšana Zvejnieku ielas sūkņu stacijai. Pārlieku ieilguši darbi Tērvetes ielā, kas satiksmei slēgta otro gadu. Šajā ielā it kā palikusi pati “aste” – vēl atjaunojami kādi simts metri komunikāciju. Taču jau mēnesi tur ir klusums un neviens nestrādā. Ģenerāluzņēmējs atteicies no līdzšinējā apakšuzņēmēja pakalpojumiem, bet cita pagaidām nav.
Darbu kavēšanās galvenais iemesls – darbaspēka nepietiekamība. Normālam ritmam pietrūkst brigāžu, savukārt attiecībā uz tām, kas ir, jāsaprot – darbinieki nevar bezgalīgi strādāt virsstundas. Jaudu problēmas iemesls gan ir globālāks – pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un komunikāciju būvnieki nespēj nodrošināt pietiekamas jaudas.
Līdztekus problēmām G.Gudelis norāda būtisku papildu veikumu. Proti, sākotnēji projekta laikā kanalizācijas un ūdensapgādes tīklus Jelgavā bija paredzēts rekonstruēt un izbūvēt 41 kilometra garumā. Faktiski to garums ir par četriem kilometriem lielāks. Ievērojamais palielinājums radies darbu projektēšanas gaitā – izstrādājot detalizētu projektu, faktiskā situācija izrādījusies citādāka nekā teorētiskā informācija.
“YIT Environment” Vides ministrijā iesniegtais pieprasījums, lai tiktu piešķirti papildu līdzekļi darbiem Jelgavā, pašlaik atrodoties izskatīšanā Finanšu ministrijā. Pirms nosūtīšanas Eiropas Komisijai to vēl vērtēs neatkarīgs eksperts. Aprēķinātās papildu izmaksas ir gandrīz četri miljoni eiro, jo kopš projekta konkursa un līguma parakstīšanas pirms trim gadiem augušas energoresursu un būvmateriālu cenas, kā arī darbaspēka izmaksas.
Jelgavas Dome aprīlī atļāva SIA “Jelgavas ūdens” ņemt 788 025 eiro (553 824 latu) kredītu uz pieciem gadiem sakarā ar ūdensapgādes attīstības projekta izmaksu palielinājumu. Kredīta maksājumi jāsāk 2007. gadā. Uzņēmuma projekta vadītāja I.Kalniņa skaidro, ka “Jelgavas ūdens” kredītu ņems savas procentuālās daļas apmērā, kas ir ceturtā daļa no izmaksu sadārdzinājuma. To darīs, ja Eiropas Komisija piekritīs palielināt projekta sadārdzinājuma daļu no ES Kohēzijas fonda. “Ziņās” jau rakstīts, ka 75 procentus projekta izmaksu finansē ES.
Martā projekta laikā parakstīts pēdējais darbu izpildes līgums. Paredzēts veikt ūdensapgādes tīkla noplūžu mērījumus, tīklu topogrāfiskos uzmērījumus un izveidot ūdensapgādes tīkla digitālo modeli. Turpmāk to būs iespējams izmantot, lai noteiktu precīzu avārijas vietu un plānotu tīklu paplašināšanu.
