Atsaucoties uz «Zemgales Ziņu» 7. jūlija un iepriekšējām publikācijām, vēlos pateikties laikrakstam par neatslābstošo interesi pilsētas apzaļumošanā. Tomēr atsevišķi publikācijās atspoguļotie pieņēmumi un citāti prasa plašāku skaidrojumu.
Atsaucoties uz “Zemgales Ziņu” 7. jūlija un iepriekšējām publikācijām, vēlos pateikties laikrakstam par neatslābstošo interesi pilsētas apzaļumošanā. Tomēr atsevišķi publikācijās atspoguļotie pieņēmumi un citāti prasa plašāku skaidrojumu.
Izteiktos pārmetumus par Rīgas ielas rekonstrukcijas projekta ietvaros veikto apzaļumošanu nevar uztvert kā objektīvus, jo jautājums skatīts, atraujot atsevišķas detaļas no kopējā konteksta. Piemēram, 7. jūlija “Ziņās”, nepārbaudot faktus, tiek citēts laikraksts “Diena”, uzsverot, ka bijušas nepilnības konkursa procedūrā. Gan “Dienas”, gan “Ziņu” publikācijās pārmests, ka konkursa nolikumā iekļautas diskriminējošas prasības uzņēmējiem, kaut gan faktiski Iepirkumu uzraudzības birojam nebija nekādu pretenziju pret izsludināto Rīgas ielas iepirkuma procedūras norisi, jo pasūtītājam ir tiesības noteikt kvalifikācijas prasības pretendentiem, kas arī tika darīts. Konkursa nolikumā norādīts, ka pretendentam iepriekšējo trīs gadu apgrozījumam jābūt vismaz 1,5 reizes lielākam par piedāvāto līgumcenu. Šāda prasība nepieciešama, lai atsijātu mazos uzņēmumus, kuri ierobežotās finansiālās kapacitātes dēļ liela mēroga projektus nevarētu ieviest. Nav izprotami arī pārmetumi par konkursa termiņiem, jo, pagarinot pieteikšanās laiku, pastāvēja risks nenoslēgt ielas būvniecības darbus līdz 2005. gada sezonas beigām. Ņemot vērā, ka projekts tika realizēts ar Valsts investīciju programmas atbalstu, pieejamais finansējums bija jāapgūst budžeta gada ietvaros. Turklāt jāatgādina, ka šajā gadījumā runa ir par Rīgas ielas rekonstrukcijas projektu, kura kopējās izmaksas sasniedza 1,54 miljonus latu, bet puķu podu uzlikšana un kopšana neveido pat 2,5 procentus no kopējām projekta izmaksām. Konkursā primāri tika vērtētas visa projekta kopējās izmaksas, kuras atbilda tā brīža tirgus situācijai un iepriekš veiktajiem aprēķiniem.
Arī Iepirkumu uzraudzības likums veidots, lai samazinātu projekta kopīgās izmaksas, nevis konkrētas tā sadaļas. Pat, ja pieņemam, ka puķu podu uzlikšanas un kopšanas izmaksas ir paaugstinātas, darbu pasūtītājam, JPPA “Pilsētsaimniecība”, nebija iespēju koriģēt cenu, jo konkursa pieteikumu iesniedza tikai viens pretendents. Gadījumā, ja aģentūra “Pilsētsaimniecība” izsludinātu jaunu konkursu, piedāvātā līgumcena visdrīzāk būtu vēl augstāka, jo būvniecības izmaksas, ņemot vērā inflāciju, var palielināties pat par 20 procentiem tikai dažu mēnešu laikā. Turklāt, izsludinot jaunu konkursa procedūru, būtu jāriskē, ka projekta realizācija ievilktos līdz ziemas mēnešiem, kad grūti kvalitatīvi veikt ielas rekonstrukcijas darbus. Tādēļ vairāk būtu jārunā nevis par puķu podu cenu, bet gan par nepietiekamo konkurenci starp uzņēmējiem, īpaši, būvniecības jomā. Jāizsaka gandarījums, ka nesamērīgi augstās ceļu būvniecības izmaksas pēdējā laikā kļuvušas aktuālas arī valdības līmenī. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē šai problēmai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
