Kopš iestāšanās ES, Latvijas ārējā tirdzniecībā vērojamas kā pozitīvas, tā negatīvas iezīmes. Pirmajos gados nav izmantotas visas iespējas, ko dod ES dalībvalsts statuss.
Kopš iestāšanās ES, Latvijas ārējā tirdzniecībā vērojamas kā pozitīvas, tā negatīvas iezīmes. Pirmajos gados nav izmantotas visas iespējas, ko dod ES dalībvalsts statuss.
Latvijas Bankas analīze liecina, ka iestāšanās ES sākotnēji veicināja strauju Latvijas tautsaimniecības attīstību, ko galvenokārt ietekmēja ārējā tirdzniecība. Pirmajos divos gados eksportēts gandrīz par trešo daļu vairāk Latvijā tapušo preču nekā pirms tam. Turklāt to eksports palielinājās ātrāk nekā imports. Taču jau pagājušā gada beigās eksporta kāpums sāka palēnināties, un šā gada pirmajā ceturksnī, kā pauž LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, eksports auga stipri lēnāk, bet ievesto preču apjoms turpināja strauji kāpt. Lielās līnijās skatot, ārējo tirdzniecību ietekmējušas divējas tendences. Eiropā ekonomiskā aktivitāte ir mērena, un arī iedzīvotāju pieprasījums bijis salīdzinoši zems, toties Latvijā augstā inflācija un augošais naudas daudzums stimulējis iedzīvotājus iegādāties arvien vairāk jaunu preču.
Tā kā uzņēmējdarbības attīstībai eksporta joma ir ļoti svarīga, ielūkosimies vispirms tajā – kādas preces no Latvijas un kurp tiek vestas. Skaitļi rāda, ka lielākais noieta tirgus ir ES valstis. Taču līdz ar eksporta kāpuma palēnināšanos tieši šo valstu grupa ir tā, uz kuru palielinājums bremzējās visvairāk. Toties tas nedaudz palielinājies uz NVS valstīm, galvenokārt uz Krieviju, kurp tiek eksportētas dažādas preces, kā arī pārējām valstīm, piemēram, Alžīriju, kurp vairāk izveda melnos metālus.
Attiecībā uz ES, kritums vairāk izjusts tirdzniecībā ar vecajām dalībvalstīm. Piemēram, Lielbritānija no Latvijas pirkusi mazāk melnos metālus un zāģmateriālus, Zviedrija – apaļkokus, bet Vācija palielināja zāģmateriālu, Īrija – melno metālu iepirkumu. Savukārt tirdzniecībā ar jaunajām ES dalībvalstīm krasi samazinājies eksports uz Poliju (minerālprodukti), kas pirmajos gados bija strauji audzis. Uzticami palikuši partneri Lietuvā un Igaunijā. Kopumā skatot, Latvijas preču nozīmīgākie pircēji ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Lielbritānija un Zviedrija.
Visvairāk preču pirmajos trīs šā gada mēnešos Latvija importēja no Vācijas, Lietuvas, Krievijas, Igaunijas, Polijas un Somijas. Palielinājies visu ievedamo preču klāsts, bet pastiprināti Latvijas patērētājus interesējušas vieglās automašīnas, dažādi mehānismi un mehāniskās ierīces, elektroiekārtas, naftas produkti, lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī farmācijas produkti.
Kopš iestāšanās ES, Latvijas ārējā tirdzniecībā vērojamas kā pozitīvas, tā arī negatīvas iezīmes. Kā ieguvumu uzņēmēji atzīst valūtas kursa stabilitāti, ka ir pieejami jauni tirgi, ātrāka un vieglāka kļuvusi robežu šķērsošana – kā uzņēmējiem un precēm, tā arī ceļotājiem. Lielāka iespēja izmantot ES fondu līdzekļus un piesaistīt ārvalstu investīcijas.
Neiepriecina, ka sadārdzinās resursi gāze un nafta, palielinās dažādas izmaksas, piemēram, darba un vides aizsardzības jomā, pastiprinās darbaspēka aizplūšana, saasinās konkurence starp vietējiem ražotājiem – īpaši mazajiem uzņēmumiem – un lielajām ārvalstu firmām.
