Pamazām arī mēs pierodam pie tā, ka automašīna no greznuma priekšmeta sāk pārvērsties par ikdienā lietojamu pārvietošanās līdzekli, tāpēc divkārt svarīgi, cik mūsu pārvietošanās izmaksās.
Pamazām arī mēs pierodam pie tā, ka automašīna no greznuma priekšmeta sāk pārvērsties par ikdienā lietojamu pārvietošanās līdzekli, tāpēc divkārt svarīgi, cik mūsu pārvietošanās izmaksās. Īpaši strauji šāda attieksme mainījusies pēdējos gados, kad degvielas cenu kāpums nav laikrakstos lasīta ziņa par kādiem aizjūras notikumiem. Tāpēc ekspluatācijā vienkāršs un degvielu maz tērējošs četrriteņu braucamais ir daudzu autovadītāju sapnis. Pārliecināties, vai jaunais koncerna “Renault” varējums atbilst iepriekšminētajām prasībām, varēja arī “Ziņas”.
Automašīna, kura nonāca “Ziņu” rīcībā, ir “Dacia Logan”. Savā laikā “Renault”, līdzīgi kā “Fiat”, ķērās pie tā saucamā vispasaules auto izstrādes. Līdz ar to “Logan” modeļa dzimtene ir “Renault” tehnocentrs netālu no Parīzes.
No visa pa bišķītim
Projektējot tika izmantots viss labākais no līdz šim kompānijā izstrādātā, lai piedāvātu gana mūsdienīgu un pietiekami ietilpīgu automašīnu, kas būtu pieejama plašam klientu lokam visā pasaulē. Piemēram “Logan” izveidē tika izmantoti “Renault Modus” virsbūves elementi. Priekšējo piekari aizņēmās no “Clio II”. Kā dzinējus jaunajā “Dacia” tika nolemts izmantot divus astoņvārstu “Renault” jau iepriekš izstrādātos motorus ar 1,4 litru tilpumu un 75 zirgspēku jaudu, kā arī 1,6 litru tilpumu un 90 zirgspēkiem. Savukārt piecpakāpju pārnesumkārba JH ir tieši tāda pati kā “Laguna II” un “Megane II” modeļos.
Patiesībā “Logan” modelis dažādās valstīs, atkarībā no “Renault” kompānijas tirgziņu uzskatiem, tiek pārdots gan ar savas mātesfirmas nosaukumu, gan arī, kā Latvijas gadījumā, ar Rumānijā bāzētās firmas “Dacia” vārdu. Kad 1999. gadā “Renault” nopirka Rumānijas marku “Dacia”, sākās rūpnīcas modernizācijas process fabrikā Pitešti pilsētā. “Renault” tirgziņi cerēja, ka šis pietiekami lētais modelis spēs “izgriezt pogas” Dienvidkorejiešu spēkratiem. Kā atzinuši jaunā modeļa autori, “Logan” esot tāds “McDonald”s” uz četriem riteņiem.
Četriem būdīgiem vīriem
Vizuāli šo automašīnu daudzi autovadītāji būs jau ievērojuši braucam pa Latvijas ceļiem. Protams, par autodizaina šedevru “Logan” būtu grūti nosaukt. Īpaši dīvaini izskatās šī sedana gaisā paceltā aizmugures daļa. Virsbūves līnijas izskatās tā, it kā veidotas, lai pēc iespējas lētākas būtu presformas detaļu štancēšanai. Sānu stikli ir plakani, kā no virtuves loga nākuši. Citiem vārdiem sakot, auto izskats vai nu patiks, vai būs jāmeklē kas cits.
Jāpiekrīt “Logan” konstruētājiem par jaunā auto ietilpību. Lai arī no ārpuses auto šķiet neliels – garums 4,247 metri –, salonā pietiks vietas četriem večiem, kas būs sataisījušies uz copi. Vadītājs, kura garums 1,80 metru, ļoti ērti iekārtojās savā vietā. Blakussēdētājs brauciena laikā netraucēja pārslēgt ātrumus, bet aizmugurē sēdošā pasažiera kājas neatdūrās vadītāja sēdekļa atzveltnē. Ražotājs gan reklamē šo modeli kā piecvietīgu, tomēr neradās pārliecība, ka garākos ceļa gabalos visi braucēji justos gana ērti.
Tiem, kas braukuši citos “Renault” firmas ražojumos, instrumentu panelis un zemstūres pārslēgi nešķitīs sveši. Pat garākos ceļa posmos tie bija gana ērti un viegli pārslēdzami. Protams, nezinātājam gan iepriekš būtu vēlams iepazīties un patrenēties auto gaismu dažādo režīmu ieslēgšanā, citādi, iestājoties tumšajai dienas daļai, var gadīties dažs negaidīts un nepatīkams pārsteigums. Lai arī stūre nav regulējama, tā neaizsedz spidometra un tahometra rādījumus.
Patīkami pārsteidza negaidīti lielā automašīnas bagāžas nodalījuma ietilpība – 510 litru. Vismaz trīs lieli kartupeļu maisi no radu mājām laukos tajā satilptu.
Skaļi rūc, bet ņiprs
“Ziņu” rīcībā nonākušais “Dacia Logan” bija aprīkots ar “Renault” vienu no jaunākajiem dzinējiem. 1,5 litru tilpuma dCi otrās paaudzes dīzeļdzinēju ar tā saucamās rampas (common rail) degvielas tiešo iesmidzināšanu. Kā saka ražotājs, tas nodrošina augstu dzinēja veiktspēju un degvielas izmantošanas efektivitāti. Tehniskajā pasē minēts, ka braucot ekonomiskajā režīmā, šis dzinējs tērēs tikai 4,1 litru dīzeļdegvielas uz 100 kilometriem.
Iedarbinot dzinēju, uzreiz dzirdams, ka zem motora vāka atrodas dīzelis. Skaņa ir gana skaļa un nepārprotama. Atverot motora pārsegu, top skaidrs, ka ekonomijas nolūkos skaņas izolācija ir visai knapa. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka braucot dzinēja troksnis bija ne īpaši skaļš pat pie lielākiem ātrumiem.
Visai noderīgs izrādījās borta dators ar septiņām funkcijām – dienas un kopējā nobraukuma skaitītāju, vidējo/pašreizējo degvielas patēriņu, attālumu līdz nākamajai uzpildei un vidējo ātrumu. Tas uzrādīja, ka vidējais degvielas patēriņš “Ziņu” nobrauktajos 600 kilometros bija aptuveni 7,1 litrs uz 100 kilometriem. Braucot ar ātrumu 90 līdz 95 kilometri stundā, rādījumā bija vidēji 3,9 līdz 4,3 litru patēriņš. Protams, daudz vairāk tika patērēts, braucot pa pilsētu un veicot apdzīšanas manevrus. Tādējādi pašu ražotāju uzrādītos 4,1 litrus uz 100 kilometriem varētu arī uzskatīt par tuvu patiesībai atbilstošiem. Lai arī motora dzinēja tilpums šķiet neliels, tomēr pārsteidza fantastiskā paātrinājuma sajūta, nospiežot gāzes pedāli. Visā nobrauktajā maršrutā ne reizi nešķita, ka neizdosies kāds no sāktajiem apdzīšanas manevriem. Īpaši tas sakāms par apdzenamajiem kravas auto jeb tā saucamajām “fūrēm”. “Logan” tās apsteidza ar ļoti labi prognozējamu paātrinājumu.
Nobraucot vairākus desmitus kilometru pa grants seguma klātu ceļu, jāsecina, ka uz tā automašīnai piemīt tendence nedaudz “peldēt”. Īpaši tas sakāms par aizmugures daļu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka pie vainas šajā gadījumā varētu būt ne pārāk veiksmīgi izvēlētās riepas, kurās bija apauts konkrētais auto. Tās ražotas Rumānijā un nesa gluži nezināmas markas nosaukumu. Tajā pašā laikā uz asfalta automašīnas gaita bija vienmērīga, pat braucot ar ātrumu virs 100 kilometriem stundā.
Bremzes gan bija ļoti jutīgas pret pieskaršanos. Sākumā pat šķita, ja nebūtu drošības siksnu, vadītājs un pasažieris ar pieri iebrauktu priekšējā vējstiklā. Tas varētu būt saistīts ar to, ka konkrētais modelis bija nobraucis vien nepilnu tūkstoti kilometru un bremzes vēl nebija piestrādājušās.
Iespaidi interesanti
Jāsaka, ka “Dacia Logan” atstāj labu iespaidu. Lai gan pat ar neapbruņotu aci redzams, ka tās izgatavošanā ekonomēts, kur vien iespējams. Piemēram, bagāžas nodalījumā vorsalīna segums diezin vai kalpos ilgāk par gadu. Ne pārāk “ilgspēlējošas” izskatījās arī atsperes, kas palīdz atvērties bagāžas nodalījumam. Atverot motora pārsegu, ir skaidrs, ka ar kādu nopietnāku ķibeli galā tiks tikai remontdarbnīcā. Tajā pašā laikā pieeja mazgājamā šķidruma bākai vai eļļas līmeņa taustam ir ļoti vienkārša un ērta.
Jāteic, ka “Ziņu” rīcībā bija auto, kas apgādāts ar visu piedāvāto papildaprīkojuma klāstu – ABS, stūres pastiprinātāju, kondicionieri, borta datoru, elektriski paceļamajiem priekšējiem logiem un elektriski vadāmiem sānu atpakaļskata spoguļiem. Šādā komplektācijā “Logan” ar trīs gadu garantiju bez nobraukuma ierobežojuma maksā 7700 latu. Piekritīsiet, gana dārgi. Tāpēc, ņemot vērā šīs automašīnas klasi un izmantošanas jomu, var droši teikt, ka bez dažas labas “ekstras” mierīgi varētu arī iztikt. Līdz ar to cena būtu ievērojami zemāka.
