Pēc pagājušā Pretskata man kāds cilvēks jautāja: «Vai tiešām tu nekad nekur nesaskati nekā pozitīva?».
Pēc pagājušā Pretskata man kāds cilvēks jautāja: “Vai tiešām tu nekad nekur nesaskati nekā pozitīva?”
Tad es domāju, kā būt “pozitīvākai”. Vai ikdienas redzējumu es nedrīkstētu samaisīt domu kokteilī ar dīvainu pēcgaršu? Reizēm jautru, reizēm skumju un reizēm nekādu.
Šoreiz būšu pozitīvāka – uz vecu pasaku bāzes atvasināšu jaunu 21. gadsimta pasaciņu.
…Reiz notika tā: Lielajā Mežā satikās Vilki, Mednieki un Sarkangalvītes. Vilki teica: “Mums nepatīk iepriekšējo gadsimtu pieredze, jo tad cilvēki bija dogmatiski ierobežoti domāšanā, un mēs pasakās tikām traktēti kā ļauni. Šajā gadsimtā mums vajadzētu parakstīt savstarpēju sadarbības līgumu ar citiem šajā pasakā iesaistītiem personāžiem, lai bērni mūs iemīlētu un saskatītu mūsos daļu no sevis.”
Sarkangalvītes sākumā pretojās, jo nesaprata, ka Vilki Meža plašajā telpā ir gandrīz tāda pati minoritāte kā Vecmāmiņas Mednieki un pašas, bet pamazām viņas apguva citas domāšanas iemaņas bezmaksas socializēšanās kursos.
Pēc tam Lielajā Mežā starp Vilkiem, Medniekiem un Sarkangalvītēm tika parakstīts sadarbības līgums. Vilki apņēmās apēst Sarkangalvītes un Vecmāmiņas, Mednieki garantēja aprīto sieviešu glābšanas misiju.
Sarkangalvītēm un Vecmāmiņām gan nācās uz laiku atteikties no dažām ērtībām kopējā mērķa labā, bet pasaules vēsturē viņas tika ierakstītas kā īpašu uzdevumu veicējas visu minoritāšu aizsardzībā un miera tīmekļa sakārtošanā.
Pēc svinīgās dokumenta parakstīšanas Lielā Meža arēnā notika spožs sporta šovs. Tajā ar saviem paraugdemonstrējumiem piedalījās Zaķi un Bruņurupuči. Zaķi, kā zināms, ātri lecot, vienmēr var apsteigt Bruņurupučus. Diemžēl, ne vienmēr tiem, kam garas ausis, ir arī garš padoms. Viņi, pārliecināti par savu uzvaru, zaudēja lēnīgajiem, mērķtiecīgajiem Bruņurupučiem tikai tāpēc, ka domāja – tiem nav pa spēkam ar mums sacensties.
Klātesošie aplaudēja. Kur masas, tur arī aplausi. Diena bija galā — līgums parakstīts, sporta šovs redzēts, un visi devās gulēt.
No rīta, kad saule modināja, zvēriņiem iepriekšējās dienas pasaka bija no atmiņas pagaisusi. Vecmāmiņas drīz nomira. Vienīgi Sarkangalvītes un Mednieki zināja stāstīt pasaku par mieru un izlīgumu.
