Pārtikas un veterinārais dienests karstajā laikā aicina iedzīvotājus, dzīvnieku īpašniekus īpaši pievērst uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) karstajā laikā aicina iedzīvotājus, dzīvnieku īpašniekus īpaši pievērst uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību. Dzīvniekam ilgstoši uzturoties karstumā, notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās, un, ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.
Visbiežāk pārkaršana notiek karstās un nevēdinātās telpās, kurās paaugstināts mitruma daudzums. Pārkaršanu veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, liels dzīvnieku blīvums. Lauksaimniecības dzīvnieki pārkarst, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, kā arī transportēšanas laikā, kad iespējams saņemt karstuma vai saules dūrienu.
Mazie dzīvnieki – suņi un kaķi visbiežāk pārkarst slikti ventilējamās telpās, kā arī ieslēgti automašīnās. Ņemot vērā šo mājdzīvnieku ļoti mazo sviedru dziedzeru skaitu, liekais siltums netiek izdalīts ar sviedriem, un organisms netiek dzesēts. Mazo dzīvnieku saimniekiem jābūt uzmanīgiem un, dodoties iepirkties, neatstāt tos uz vairākām stundām ieslēgtus mašīnā pie lielveikaliem. Pārtikas un veterinārais dienests aicina:
• Dodoties izbraukumā vai iepērkoties, neatstājiet mīļdzīvniekus automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts!
• Dodiet visiem dzīvniekiem – gan lauksaimniecības, gan mājdzīvniekiem, pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.
• Neganiet govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus karstajā diennakts laikā no pulksten 12 līdz 16 tiešos saules staros. Parūpējieties, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.
• Dzīvnieku mītnēs nodrošiniet ventilāciju, gaisa apmaiņu, bet ne caurvēju, īpaši tas attiecas uz putniem, kažokzvēriem un cūkām. Ja iespējams, paredziet dzīvniekiem lielāku platību, lai tie nebūtu saspiesti.
• Transportēšanas laikā automašīnā neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet ventilāciju. Brauciena laikā centieties apstāties, lai padzirdinātu tos un izvēdinātu transporta līdzekli.
• Ja vien iespējams, dzīvniekus peldiniet.
• Ja jūsu mīļdzīvnieki – suņi, kaķi un citi tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
• Ja jūsu suns tiek turēts piesiets vai ir voljērā, parūpējieties, lai tam būtu iespēja patverties no saules būdā vai nojumē.
Ja pamanāt, ka dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties vērsieties pēc palīdzības pie veterinārārsta.
Anna Joffe, Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietniece
