Edgars Sauka Desmiti un pat simti visvilinošāko piedāvājumu aicina aplūkot un novērtēt pasaules krāšņumu. Sēdies tik lidmašīnā vai kuģī un brauc.
Edgars Sauka
Desmiti un pat simti visvilinošāko piedāvājumu aicina aplūkot un novērtēt pasaules krāšņumu. Sēdies tik lidmašīnā vai kuģī un brauc. Tajā pašā laikā daudzi nezina, ka tepat Latvijā, tostarp rokasstiepiena attālumā no Jelgavas ir vietas, kur nezinātāju sagaidīs neskartas dabas brīnumi. Viens no tiem atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā, bet otrs nedaudz tālāk – līdzās Engures ezeram.
Sasparojušies arī “Ziņas” devās sen plānotā ceļojumā – pa speciāli ierīkotām koka laipām aplūkot Lielo Ķemeru tīreli un aizbraukt arī nedaudz tālāk līdz Engures ezera dabas parkam. Sēžamies mašīnā un aiziet!
Pa koka laipām
ezeriņu lūkoties
Lielajā Ķemeru tīrelī 2,8 kilometru garā apses dēļu laipa ierīkota salīdzinoši nesen, tikai 2000. gadā. Ceļš automašīnā no Jelgavas līdz takai ilgs ne vairāk kā četrdesmit minūšu. Ātrākais nokļūšanas veids ir braukt līdz Rīgas – Liepājas šosejai. Tālāk jādodas uz Rīgas – Ventspils šoseju. Nogriežamies pa kreisi, un aptuveni divsimt metru aiz pagrieziena uz Ķemeriem jālūkojas, kur kreisajā pusē būs norāde uz tīreļa laipām. Vēl jābrauc nedaudz vairāk par diviem kilometriem līdz automašīnu stāvvietai, kur atrodas arī informācijas stends, un ceļš pa taku var sākties.
Jābrīdina, ka tas, īpaši nesteidzoties, prasīs aptuveni divas stundas. Ja būsiet jau iepriekš pa tālruni 7730078 Ķemeru Nacionālā parka informācijas centrā (atrodas Ķemeru dzelzceļa stacijā) vienojušies par gida pakalpojumu izmantošanu, gājiens būs daudz interesantāks un informācijas bagātāks. Ieteicams ceļā pa laipām ņemt līdzi dzeramo ūdeni, īpaši, ja dosieties ekskursijā karstā un saulainā dienā.
“Ziņas” pa taku pavadīja Nacionālā dabas parka Izglītības un tūrisma daļas vadītāja Anita Laime. No viņas uzzinājām, ka Lielajā tīrelī ir augstais purvs un tajā arī vairākas nelielas saliņas. Tās īpaši labi redzamas no vairāku metru augsta novērošanas torņa, kas atrodas aptuveni takas vidusdaļā. Interesanti, ka vienu no saliņām par savu mājvietu izvēlējusies vilku ģimene. Tūristiem gan neesot ko satraukties, jo šie dzīvnieki cenšas cilvēkiem nerādīties un no tikšanās izvairīties.
Purvs esot aptuveni astoņus tūkstošus gadu vecs. Sfagnu sūnas, kas ir īstais purva materiāls, izveidojušās par astoņus metrus biezu kūdras slāni. Purva platība – vairāk nekā seši tūkstoši hektāru, un laipas virspusē notur tikai mīkstā sūnu dūksts. Šajā gadalaikā var bieži redzēt purva tilbītes, kas mēdzot ligzdot arī netālu no laipas. Zemo priedīšu galotnēs dziedam varēs dzirdēt lukstu čakstītes vai pļavu čipstes. Ja paveicas, var pamanīt kādu ērgli, redzēt rāpojam ķirzakas un paretam arī čūskas. Pašlaik lielā skaitā lidinās spāres. Noteikti jāpievērš uzmanība tīrelī augošajam kukaiņēdājam augam – rasenēm. To ir tik daudz, ka purvs no attāluma šķiet sārts.
Gar jūru līdz ezeram
Lai nokļūtu līdz Engures ezera dabas parkam, jābrauc līdz pašai Engurei. Dodoties tālāk, pēc dažiem kilometriem ieraudzīsiet norādi uz dabas parku. Līdz ezeram pa grants ceļu jābrauc vēl pāris kilometru. Apciemojums iepriekš nav noteikti jāpiesaka. Ja esat ieradies, parka darbinieki nemēdz atteikt sarunu par dabas bagātībām, ir arī lieliski iekārtoti stendi. Ieteicams paņemt līdzi binokli, jo no augstā putnu novērošanas torņa var aplūkot daudzas spārnaiņu sugas. Protams, arī savvaļas zirgu un taurgovju bariņus. Kad šeit ciemojās “Ziņas”, dzīvnieki par apmešanās vietu bija izvēlējušies novērošanas torņa apkārtni, tāpēc bija labi redzami. Parka darbinieki gan brīdina, ka, neraugoties uz miermīlīgo izskatu, labāk netuvoties dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka nedrīkst doties nožogojuma iekšpusē un mēģināt tos barot. Īpaši nešpetni var izrādīties savvaļas zirgi. Esot pat redzēts, ka viņi nedod ceļu trīsreiz lielākajām taurgovīm.
Ūdensputni mazuļus jau izaudzinājuši diezgan palielus, tāpēc tie pametuši ligzdas. Sākta niedru izpļaušana Engures ezerā, lai aizkavētu tā aizaugšanu. Interesanti vērot, kā strādā ar kāpurķēdēm un speciālām izkaptīm aprīkota niedru pļaujmašīna.
Tukšu vēderu nepaliksiet
Ja rīta pusē pirmo apmeklēsiet Lielo Ķemeru tīreli, pusdienlaikā noteikti vēders prasīs savu tiesu. Pa ceļam uz Enguri Ķemeros izsalkumu neizdosies remdināt, jo šeit nav nevienas kafejnīcas. Maltīti varēsiet ieturēt kādā no daudzajām Jūrmalas zvejniekciemu ēstuvēm. Cenas – kā jau Jūrmalā. Pēc Engures apmeklējuma mājupceļā vērts iegriezties Rideļu dzirnavās. Lielajā dzirnavu ezerā var pavizināties ar laivu. Arī šeit iespējams ieturēt maltīti. Rēķinieties, ka, pasūtot pilnu porciju, vēdera ietilpība var izrādīties par mazu.
