Jūlija otrā puse solās būt līdzīga pirmajai – būs karsts. Dienā gaisa temperatūra plus 25 – 32 grādu robežās, savukārt naktī – plus 15 – 20 grādu pēc Celsija.
Jūlija otrā puse solās būt līdzīga pirmajai – būs karsts. Dienā gaisa temperatūra plus 25 – 32 grādu robežās, savukārt naktī – plus 15 – 20 grādu pēc Celsija. Šādi laika apstākļi sekmē strauju augu attīstību, taču ļoti trūkst mitruma, tādēļ joprojām ļoti aktuāla laistīšana.
Ja augus laista, tad labāk retāk, bet bagātīgi. Turklāt jāatceras, ka nezāles dārzeņiem atņem pēdējos mitruma pārpalikumus.
Joprojām aktuāli lapu mēslojumi, lai kompensētu sakņu darbības traucējumus. Novērojot lapu bojājumus, jāveic to analīzes un jāvēršas pie konsultanta. Karstums veicina laputu, balteņu, cekulkožu un kartupeļu lapgrauža attīstību, tāpēc gatavībā jātur insekticīdi.
Turpinās augļukoku vainagu veidošana. Augļudārzos izpļauj rindstarpas, arī apdobes uztur tīras. Jūlija otrajā pusē ražu briedina skābie ķirši, ērkšķogas, upenes, avenes. Vēl ražo arī saldie ķirši, un caurceļotāji strazdi, vārnas, kovārņi, kraukļi apdraud sarkani krāsoto ogu ražu. Zemenēm nopļauj lapas un, uznākot pirmajam lietum, dod mēslojumu, kas satur kāliju un fosforu. Lapu papildmēslojums nepieciešams arī dekoratīvajām kultūrām, ja nevar nodrošināt to laistīšanu. Savukārt puķes karstumu uzņem labvēlīgi un bagātīgi zied, tikai jāizņem vecie ziedi, bet zāliens regulāri jālaista.
Dārzeņkopība
Jūlija pirmās puses temperatūru režīms vēsā klimata augiem radījis pamatīgu stresu, ne visai labi jūtas kāpostaugi, burkāni, selerijas, zaļumu kultūras, sīpoli, toties ķirbjaugiem ļoti labvēlīgi apstākļi, lai gan pārāk augsta gaisa temperatūra traucē apputeksnēšanos. Lielākajā daļā augšņu trūkst produktīvā mitruma, tādēļ jācenšas sataupīt mazumiņš atlikušā. Pirmām kārtām rindstarpas jāatbrīvo no nezālēm un jārušina, lai augsnes virskārtā neveidotos kapilāri. Ja iespējams, augi jādzesē ar ūdeni, to izsmidzinot smalku pilienu veidā. Pārbagāts slāpekļa mēslojums rada paaugstinātu nepieciešamību pēc ūdens, turpretim labs kālija nodrošinājums veicina sausumizturību. Ja augus plāno laistīt, tas jādara tikai vakarā vai naktī, lai ūdens pēc iespējas vairāk uzsūktos un nākamajā dienā neiztvaikotu saulē. Vēl aizvien aktuāls ir lapu mēslojums. Universālo NPK izvēlas, ja uz dārzeņu lapām nav nekādu vizuālu pazīmju, toties, ja tādas ir, jāveic lapu analīzes Salaspilī un nekavējoties jādod kāds no speciālajiem elementu mēslojumiem. Ideāli, ja iespējams veikt pilnu augsnes analīzi, ietverot arī mikroelementus, tad jau iepriekš var sagatavoties situācijas saasinājumam. Lapu mēslojums jāapvieno ar fungicīdu lietošanu pret lapu sausplankumainību. Tai pašreizējie apstākļi ir īpaši labvēlīgi.
Karstais laiks sekmē arī kaitēkļu, piemēram, laputu, balteņu, cekulkožu, lapu blusiņu savairošanos, tāpēc pie attiecīgā smidzinājuma jāpievieno arī insekticīdi. Lai mazinātu dārzeņu stresu, miglošanu veic vēlu vakarā vai agri no rīta. Taču vajag labu smidzinātāju, lai smalkie pilieni kopā ar rasas lāsēm no augiem nenoritētu. Kartupeļu stādījumos, ja uznāks pērkona lietus, izplatīsies kartupeļu lakstu puve, tāpēc būs nepieciešami papildu smidzinājumi ar kontakta iedarbības fungicīdiem ditānu NT, penkocebu, ranmanu, širlanu. Kartupeļu laukā postoša var kļūt arī sausplankumainība un lakstu puves agresīvākā stublāju forma. Sausplankumainībai izmanto fungicīdus, kartupeļiem jālieto lapu mēslojumi, lai koriģētu barības elementu uzņemšanas traucējumus no saknēm. Pēc lietusgāzēm, ja tādas būs, var izskaloties slāpeklis un kalcijs, tādēļ tā došana var būt ekonomiski izdevīga kā dārzeņiem, tā kartupeļiem. Turpinās kāpostaugu, gurķu, kabaču, zaļumu kultūru un agro kartupeļu vākšana. Raža jāvāc agri no rīta vai vēlu vakarā, turklāt obligāti pirms realizācijas tā jāatdzesē, lai novērstu lielos elpošanas zudumus ūdens veidā.
Siltumnīcās
Arī siltumnīcās rūpes prasa ūdens nodrošināšana, jo transpirācija (ūdens iztvaikošana) ir ļoti strauja, līdz ar to arī mēslošana intensīva, citādi nebūs augļaizmetņu gurķiem, tomātiem. Augu pārkaršana siltumnīcās nav pieļaujama, jo arī tas traucē jauno augļu veidošanos, tādēļ ventilācijai jāstrādā par 120 procentiem un tā jāapvieno ar noēnošanu. Nedrīkst aizmirst par tālāko augu veidošanu. Gurķiem, sasniedzot stiepli, laiž galotni uz priekšu apmēram pusmetru un tad atkal uz leju. Līdzīgi rīkojas ar otrajām trešajām pazarēm. Tomātiem lauž pazares, atstājot pa lapai uz katru ķekaru, un lapas, kas ir virs pēdējā ziedošā ķekara. Tas jādara regulāri, bet ķekaru galos izkniebj mazos augļaizmetņus, lai netraucētu veidoties trīs četriem lielajiem. Kopšanā jāievēro tīrība, instrumenti jādezinficē reizi nedēļā un regulāri jāmazgā darba apģērbs. Siltumnīcās var parādīties īstā miltrasa – kā ar miltiem apbērtas gurķu, arī tomātu lapas. Tās apkarošanai jāizmanto fitoekols, pimonekss, timorekss, timors, topāzs. Gurķus noteikti jāsmidzina ar ūdeni – dzesēšanai. Ļoti kaitīga tiem var būt tīklērce, īpaši, ja gurķus nevar pietiekami aplaistīt un rasināt. Ja tīklērces izplatījušās masveidā, izmanto fitoverma 0,1 procenta šķīdumu, bet pēc tam izlaiž amblisejulusu (500 ērces/m2) un fitosējulusu (plēsējērci uz desmit tīklērcēm). Jāatceras – lai sekmētu plēsējērču darbību, nepieciešama gurķu rasināšana, it sevišķi auga apakšējā daļā. Tās darbība ir virzienā uz augšu, un efekts parādīsies tikai pēc laika. Gurķu ražu vāc katru otro dienu, lielākās platībās – katru dienu.
Augļkopība
Ja vien netrūkst mitruma, jaunie dzinumi veidojas labi. Ja dzinumiem knaģi bijuši ilgāk par 14 dienām, tos var noņemt un, ja nepieciešams, zaru korekcijai izmantot gumijas vai citus līdzekļus. Regulāri jāpārbauda, vai jaunos dzinumus neapdraud laputis. Ja apdraud, izmanto, piemēram, aktaru (0,1 l/ha), bibulldoku (0,03 %), danadimu (0,05 – 0,1 %), kalipso 480 (0,15 – 0,20 %). Ja uznāks pērkona lietus, strauji var attīstīties kraupis, Tad jāatsāk smidzināt ar efektoru. Ja nav izmantots sistēmas fungicīdu limits, tad ar horusu, tie palīdzēs ierobežot arī augļu puves. Karstā laika dēļ uz jaunajiem dzinumiem ābelēm var izplatīties īstā miltrasa – to ierobežo, izmantojot topāzu (100 līdz 1 kg/ha), kanditu (0,15 – 0,25 kg/ha). Sausā laika dēļ augļukokiem un labiem ogulāju stādījumiem kalcija nitrāta smidzinājumi nepieciešami ik pēc 14 dienām, miglo no rīta vai vēlu vakaros. Ja nepieciešams, izlauž konkurentu zarus vēlāko gadu ābelēm, bumbierēm. Skābajiem ķiršiem veco zaru izgriešanu var apvienot ar ražas novākšanu. Šajās dienās beidz ražot saldie ķirši, tādēļ tiem pēc ražas novākšanas, ja tas nav darīts pirms un pēc ziedēšanas, pret lapbiri veic smidzinājumu ar efektora (0,05 – 0,075 %) šķīdumu. Mēneša beigās ražot sāks hibrīdplūmes. Vācot to ražu, varēs redzēt, kā sekmējusies kaitēkļu ierobežošana – vai pie kauliņa ir kāpurs, vai nav. Pašlaik ražo visi ogulāji – ērkšķogas, upenes, jāņogas, avenes. Pēdējām, lai būtu lielākas ogas, ļoti nepieciešams mitrums. Zemenēm pļauj lapas un, ja bijuši nokrišņi, dod fosfora un kālija mēslojumu nākamā gada ražai.
Dekoratīvā dārzkopība
Puķes, ja šogad labi koptas un mēslotas, zied ļoti bagātīgi. Tās turpina laistīt, reizi nedēļā mēslot un izvākt vecos ziedus, sevišķi svarīgi tas ir puķēm ierobežoto tilpuma substrātā – podos, konteineros. Pēc laistīšanas augsni vienmēr viegli uzrušina – mitrums jāekonomē. Zālienu pļauj un, ja vien iespējams, arī laista.
