Cik liela ir vidējā pensija valstī? Kad valsts sāks atmaksāt ieturētās pensijas? Kādi dokumenti nepieciešami pensijas pieprasīšanai?
Cik liela ir vidējā pensija valstī? Kad valsts sāks atmaksāt ieturētās pensijas? Kādi dokumenti nepieciešami pensijas pieprasīšanai? Uz šiem un citiem jautājumiem “Zemgales Ziņās” rīkotajā telefonakcijā atbildēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas nodaļas vadītāja Dace Olte un Pensiju un pabalstu daļas vadītāja Vita Karabača.
Telefonakcijā iedzīvotāji galvenokārt uzdeva jautājumus, kas saistīti ar pensijām, to aprēķināšanu un izmaksas kārtību. Desmit zvanītāju jautāja par savulaik ieturētās pensijas atmaksu pensionāriem. Jelgavnieki interesējās arī par slimības lapām un bērna kopšanas pabalstu.
Kad sāks izmaksāt ieturētās pensijas strādājošajiem pensionāriem par laiku no 2000. līdz 2002. gadam?
D.O.: Pagaidām līdz galam šis jautājums nav atrisināts, taču Saeimā par to tiek lemts. Mēs ļoti ceram, ka jau nākamgad likums tiks pieņemts un pensionāri saņems savu naudiņu. Tikko tas stāsies spēkā, ziņosim laikrakstā.
Vai valsts spēs atmaksāt ieturētās pensijas visiem, un kā tas notiks?
D.O.: Iespējams, ka maksāts tiks pakāpeniski, jo vieniem izmaksājamā summa ir ap 50 latiem, citiem pensionāriem tie ir vairāki tūkstoši. Cilvēkiem, kuri pašlaik savu pensiju saņem ar pastnieka starpniecību, iespējams, būs jānokārto, lai summu varētu pārskaitīt bankā, jo pastniekam netiks uzticēts dzīvesvietā piegādāt lielu naudas summu.
Uzskatu, ka būtu vairāk jādomā, ko iesākt ar pensijām, kuras cilvēkiem piegādā pastnieks. Pārnēsāt skaidru naudu iespejamās laupīšanas dēļ ir bīstami. Protams, jebkurā gadījumā slimam cilvēkam pensijas piegāde mājās ir jānodrošina. Mēs arī vairāk mudinām pensionārus, kuri saņem vairāk nekā 100 latu, atvērt kontu bankā, lai naudu varētu pārskaitīt. Tas ļautu ietaupīt arī līdzekļus valsts budžetā.
Kāds būs ar nodokli neapliekamās pensijas lielums 2. grupas invalīdiem pēc 1. oktobra?
V.K. Pagaidām tie ir 110 lati + 38 lati par invaliditāti, bet no 1. oktobra tie būs 165 lati + 38 lati mēnesī 1. un 2. grupas invalīdiem, ja algas nodokļu grāmatiņa iesniegta VSAA pensiju lietā.
Kādi dokumenti nepieciešami pensijas piešķiršanai?
V.K.: Pensijas pieprasītājam līdzi jābūt pasei, algas nodokļu grāmatiņai, kurā pēc Valsts ieņēmumu dienesta norādījumiem būs jāveic ieraksts par pensijas piešķiršanu. Jābūt arī visiem darba stāžu līdz 1995. gadam apliecinošiem dokumentiem. Noderēs apliecinoši dokumenti par mācībām pēc vidusskolas, bērnu audzināšanu līdz astoņu gadu vecumam vai bērna invalīda (līdz 16 gadu vecumam) kopšanu, karaklausības apliecība, kolhoznieka darba grāmatiņa, arhīva izziņas, darba līgumi. Sākot no 1996. gada, informācija par darba stāžu glabājas VSAA datu bāzē.
D.O.: Pastāv speciāli MK noteikumi, kas nosaka darba stāža pierādīšanas kārtību. Lieku pie sirds visiem: nemetiet prom padomju laika darba grāmatiņas, nedodiet tās mazbērniem sašvīkāt. Pēc tam, kārtojot pensijas lietas, bieži jālej rūgtas asaras, jo nav dokumentu, kas pierāda cilvēka darba stāžu, bet arhīva izziņas maksā bargu naudu. Turklāt mēs uzkrājam šo vēsturisko datu bāzi, jo tad vieglāk aprēķināt gaidāmo pensiju. Pirms pensionēšanās jau laikus cilvēki pie mums var vērsties ar visiem dokumentiem, ko ievadām datu bāzē, norādām klientam, kādi dokumenti vēl nepieciešami, lai aprēķinātu pensiju.
V. K.: Vecuma pensijas pieprasītājiem līdzi jāņem arī mazā formāta dokumentu fotogrāfija, jo šiem pensionāriem tiek izsniegtas ievalcētas jaunā parauga apliecības.
No cik lielas pensijas atvelk ienākuma nodokli?
D.O.: Pagājušajā gadā ienākuma nodoklis tika atvilkts no pensijas, kas nav mazāka par 100 latiem mēnesī. No šā gada 1. janvāra (pensijai kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) tie ir 110 latu, bet no 1. oktobra ienākuma nodoklis tiks atvilkts no pensijas, kuras apmērs būs 165 lati un vairāk.
Kāda ir vidējā pensija Jelgavā?
D.O.: Pašlaik jelgavnieku vidējā pensija ir lielāka par pašreizējo minimālo darba algu (90 latiem). Pagājušajā gadā vidējā darba alga Jelgavā un rajonā, no kuras tika veiktas sociālās iemaksas, bija 191 lats. Manuprāt, tas saistīts ar to, ka cilvēki vairāk stājas darba attiecībās, Jelgavā ir daudz lielveikalu, attīstās celtniecība.
Cik daudz Jelgavā ir strādājošo pensionāru?
D.O.: Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem strādājošo pensionāru skaits pilsētā aug. Ļoti bieži maz atalgotos darbos un uz pusslodzi strādā tieši pensionāri. Jaunie cilvēki atrodas ārzemēs un nevēlas strādāt maz atalgotu darbu. Nav jau labi, ka pensionārs nevar baudīt vecumdienas, diemžēl, lai izdzīvotu, – jāstrādā. Ārzemēs pensionāri tikai uz laiku aizvieto strādājošos.
Mans vīrs nestrādā, ir 3. grupas invalīds un nevar apgādāt bērnu. Vai varam bērnam nokārtot vēl kādu pabalstu papildus pašreizējiem valsts piešķirtajiem sešiem latiem?
D.O.: Šajā gadījumā nekāds cits valsts pabalsts bērnam nepienākas. Taču, ja ģimenē ir smagi materiālie apstākļi, cilvēks ir tiesīgs vērsties pēc palīdzības savā pašvaldībā. Ja dzīvojat Jelgavā, tad Sociālo lietu pārvaldē O.Kalpaka ielā 9, ja rajonā, tad attiecīgi savā pašvaldībā.
Vai arī pensionāram par apgādājamajiem tiek piešķirti papildu iedzīvotāja ienākuma nodokļa atvieglojumi?
V.K.: Ja jūsu ienākums ir tikai pensija un apgādībā ir bērns un algas nodokļu grāmatiņā viņš ierakstīts kā apgādājamā persona, tad jūsu pensijas neapliekamais minimums ir 110 latu mēnesī un par apgādājamajiem ir nodokļa papildu atvieglojums. Pagājušajā gadā tie bija 18 latu, šogad – 22 lati mēnesī par katru bērnu.
Kur vērsties, ja man, pensionāram, medicīnas iestāde rekomendē izmantot rehabilitācijas iestādi?
D.O.: Ar šo jautājumu varat vērsties Sociālo lietu pārvaldē Jelgavā, O. Kalpaka ielā 9.
Ja ģimenē pensionārs ir tā saucamais “vieninieks” (dzīvo viens un viņam nav piederīgo), vai viņam pienākas kādi papildu atvieglojumi, piemēram, apkures apmaksai.
D.O.: Diemžēl valsts neatbalsta un neparedz šādiem vientuļajiem un vecajiem cilvēkiem atvieglojumus. Taču par sociālo palīdzību cilvēks var interesēties savā pilsētā vai pagastā. Jebkura pašvaldība, ņemot vērā savu materiālo situāciju, ir paredzējusi vientuļajiem pensionāriem atvieglojumus. Arī Jelgavas pašvaldības izstrādātajā nolikumā tie aprakstīti, un jelgavniekiem jāvēršas Sociālo lietu pārvaldē.
Vai vēl kādreiz būs nepieciešamas vecās padomju laika darba grāmatiņas?
V.K.: Tās noteikti jāglabā. Kārtojot pensijas jautājumus, grāmatiņas būs vajadzīgas. Izziņas par darba stāžu var saņemt arī arhīvā, bet tas tomēr ir maksas pakalpojums, kas nav lēts. Nav garantijas, ka arī darba vietas arhīvā nodevušas visus dokumentus. Ne vienmēr ir vienkārši noskaidrot, kur tie īsti atrodas. Arī vecās karaklausības apliecības nevajag izmest, tās arī pierāda darba stāžu un noder.
Kā tiek aprēķināts bērna kopšanas pabalsts?
V.K.: Pabalsta apmērs mainās atkarībā no bērna vecuma, algas un darba fakta. Pabalstu var pieprasīt viens no vecākiem. Līdz gada vecumam pabalsts ir 50 latu mēnesī, ja persona nav bijusi darba attiecībās. Ja pirms tam viņa strādājusi un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad bērna kopšanas pabalsta apmērs sniedzas no 56 līdz 392 latiem. Tas tiek aprēķināts sociāli apdrošinātai personai individuāli 70 procentu apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksas, aprēķinot par 12 kalendāra mēnešu periodu, to beidzot trīs mēnešus pirms mēneša, kurā bērns dzimis.
Līdzīgi pabalstu aprēķina arī pašnodarbinātajām personām – 70 procentu apmērā no vidējās algas, no kuras tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, rēķinot par 12 kalendāra mēnešu periodu trīs mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā bērns dzimis.
No viena līdz divu gadu vecumam bērna kopšanas pabalsts ir 30 latu mēnesī.
Pabalsts netiek maksāts par laiku, kamēr māmiņa saņem pēcdzemdību maternitātes pabalstu.
Kāds ir vidējais bērna kopšanas pabalsta apmērs Jelgavā?
D.O.: Jāatzīst, ka maksimālo pabalsta apmēru redzam bieži. Bērna kopšanas pabalsta apmērs par periodu no bērna dzimšanas līdz divu gadu vecumam 2005. gadā bija vidēji 50,16 latu, šogad – 65,56 latu. Nav atsevišķas statistikas par laiku līdz vienam gadam. Arī bērnu skaits Jelgavā aug.
Ja ārzemēs vecākiem piedzimst bērns, vai, atgriežoties Latvijā, mazulis varēs saņemt mūsu valsts noteikto pabalstu?
D.O.: Šādi jautājumi pēdējā laikā ir aktuāli. Katru situāciju skatām, vadoties pēc apstākļiem. Jāņem vērā, kur atrodas viens no vecākiem, kur otrs un kur katrs strādā. Lemts tiek arī kontekstā ar tās valsts likumdošanu, kurā bērns ir dzimis. Pārbaudām, vai otra valsts jau nav piešķīrusi bērnam kādu pabalstu. Ir bijuši gadījumi, kad pārbaudē konstatējam – bērna vecāki pabalstu cenšas iegūt no abām valstīm vienlaikus.
Cik liels ir paternitātes pabalsts, un vai ir noteikts laiks, kurā jaundzimušā bērna tēvs var to pieprasīt?
V.K.: Paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā 80 procentu apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Arī šo pabalstu Jelgavā izmanto aizvien vairāk jauno tēvu. Pabalsts jāpieprasa 12 mēnešu laikā no pirmās atvaļinājuma dienas, kas Jums piešķirts sakarā ar bērna piedzimšanu.
D.O.: Jaunajiem tēviem gribu likt pie sirds likumā noteikto, ka paternitātes pabalstu var saņemt ja divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, ja izmantojat atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad paternitātes pabalsti tēviem noraidīti. Gadās, ka darba devējs jauno tēvu atrunā, jo viņš tobrīd darbā nav aizvietojams. Diemžēl pabalstu vairs nevar saņemt, ja pēc bērna piedzimšanas pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas vīrietis darbā var pieprasīt atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu – likumā noteiktās 10 kalendārās dienas. Tad viņš VSAA iesniedz izziņu no darba, ka 10 atvaļinājuma dienas ir piešķirtas, un mēs tās apmaksājam. Ja darba devējs negrib dot atvaļinājumu vai tētis pats attopas pēc diviem mēnešiem, pabalsta saņemšana ir nokavēta. Pirmajai šā atvaļinājuma dienai jāsākas ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no bērna dzimšanas dienas. Tāpat var izmantot atvaļinājumu pa daļām.
Kā VSAA domā cīnīties pret negodīgiem slimības lapu iesniedzējiem?
D.O.: Es pat gribētu teikt, ka Jelgavā situācija slimības lapu ziņā ir traģiska. Mēnesī mūsu nodaļā tās saņemam vairāk nekā 1000. Īpaši šogad to ir neredzēti daudz. Salīdzinot ar 2000., gadu iesniegto slimības lapu skaits ir dubultojies. Slimo daudz jaunu cilvēku, ir smagas un ilglaicīgas saslimšanas, tostarp onkoloģiskās. Protams, ka ir arī ļaunprātīga slimības lapas izmantošana. Projekts paredz pastiprināt ārstu atbildību šajā jomā. Tas nozīmē, ka viens ārsts darba nespējas lapu varēs izsniegt uz zināmu skaitu dienu, un pēc noteikta perioda, ja slimošana turpināsies, cilvēkam būs jāvēršas ārstu komisijā. Jāatzīst, ļaunprātīgu darba nespējas lapu iegūšanas gadījumu tiek konstatēts katru gadu aizvien vairāk. Ir bijis, ka darba devējs vērsies pie mums ar sūdzību, ka darbinieks it kā slimo, taču patiesībā atrodas ārzemēs, kur piepelnās vai atpūšas.
Vai tiesa, ka tiks likvidēta pensiju fondus apkalpojošā Valsts kase?
D.O. Uz šo jautājumu grūti atbildēt, jo pagaidām vēl nekas konkrēti nav zināms. Kasi pašu nelikvidēs, tikai paredzēts, ka atsevišķas funkcijas, kas saistās ar iedzīvotāju līdzekļu uzkrāšanu un pensijām, pārņems bankas. Tagad tās kļuvušas īpaši aktīvas, no Valsts kases klientus pārvilinot ar dažādiem piedāvājumiem.
Man ir 79 gadi, esmu pensionārs, dzīvojam divatā ar sievu. Biju slimnīcā, samaksāju tur 35 latus, par zālēm – turpat 20 latu. Pensiju saņemu 93 latus. Vai varu cerēt uz kādu kompensāciju?
D.O.: Ja personas ienākumi mēnesī nesasniedz vidēji 85 latus, cilvēkam ir tiesības uz pabalstu medikamentu iegādei un slimnīcas apmaksai. Vērsties vajag Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē O.Kalpaka ielā 9, līdzi ņemot maksājuma čekus. Ja pats nevarat aiziet, informāciju var saņemt pa tālruni 3007489 vai 3007486.
Vai pašlaik noteiktais pensionēšanās vecums Latvijā – 62 gadi – paliks nemainīgs?
D.O.: Skaidrs ir viens – Eiropa noveco, tādēļ to solīt nevar. Pagaidām diskusija par pensionēšanās vecuma palielināšanu Latvijā vēl nav sākta. Iespējams, ka ar laiku tas skars arī mūs, jo daudzas valstis šos vecuma pensijas saņemšanai noteiktos gadus ir jau paaugstinājušas. Iedzīvotāju novecošanās problēma nav tikai Latvijā, bet arī Norvēģijā, Francijā un citās valstīs.
Vai pie VSAA jāvēršas arī kaitējuma atlīdzības saņemšanai darbspēju zuduma gadījumā?
V.K.: Jelgavnieki kļuvuši zinošāki un pieprasa apdrošināšanas atlīdzību, ja konstatēta arodsaslimšana vai noticis nelaimes gadījums darbā, kā arī kaitējuma atlīdzību par darbspēju zudumu darba negadījums līdz 1997. gadam, ja darba devēja darbība tiek izbeigta vai darba devējs izslēgts no uzņēmumu reģistra. Ja agrāk daudzi kautrējās par to interesēties un, ja darbā notika nelaimes gadījums, vai tika iegūta arodslimība, cilvēks neko nekārtoja un nevēlējās saņemt kompensāciju, tad tagad cilvēki kļuvuši aktīvāki. Viņiem pie mums jāvēršas ar iesniegumu par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu sakarā ar darbspēju zudumu. Ja cilvēkam ir oficiālas darba attiecības un tas noformēts kā nelaimes gadījums darbā, personai pienākas papildu kompensācija.
D.O.: Aizvien vairāk cilvēku to pieprasa. Iedzīvotāji kļūst aktīvāki, piemēram, dāmas, kas sēž pie datora, sāk pieprasīt kompensāciju sakarā ar spondilozi, par kompensāciju interesējas medicīnas māsas, kas darbojas ar kaitīgām vielām, arī šoferi, jo bieži viņu darbspēju zudums saistīts ar arodslimību.
Dzirdēts, ka ar laiku tiks likvidēta 3. invaliditātes grupa. Vai tiesa?
D.O.: Pagaidām tā ir tikai koncepcija, jo invalīdu skaits ir ļoti liels. Taču uzskatu, ka vienlaikus jārisina invalīdu rehabilitācijas jautājums. Šodien tā ir problēma – cilvēks ilgstoši slimo, lieto zāles, bet netiek ne uz sanatoriju nosūtīts, ne kādi citi rehabilitācijas pasākumi veikti. Ja invaliditātes grupu likvidē, jābūt attīstītai gan šo invalīdu apmācībai, gan rehabilitācijai. Tas būtu tikai pozitīvi, jo ļoti daudz invalīdu vēlas un varētu strādāt. Bet ir arī ļoti daudz tādu, kuri, saņēmuši invaliditātes grupu, nemaz nevēlas kaut ko darīt lietas labā. Piemēram, zinu, ka ne vienmēr ir viegli nokomplektēt invalīdu apmācības grupas, ko finansē ES. Ir grūti pamosties noteiktā laikā, iet uz darbu, kaut ko mācīties, vieglāk ir nedarīt neko un saņemt pabalstu. Ļoti daudz ir tādu, kas varētu strādāt, bet dzīvo uz vecāku rēķina, un invaliditātes grupa viņiem ir kā “karogs”.
Agrāk bija kara invalīdi. Vienu laiku sabiedrībā bija tāda nostāja: kara invalīds ir kaut kas negatīvs. Bet, kad ieskatāmies Otrā pasaules kara pensionāru lietās, varam redzēt, ka arī viņus pēc kara neviens atplestām rokām nav gaidījis. No kara atnāca jauns zēns – sakropļots, bet viņš nepārtraukti meklēja, kur un ko varētu strādāt. Mainīja profesijas, lai tikai būtu darbs, jo pensija bija maza un nevarēja paļauties uz sociālo palīdzību, jo tādas vienkārši nebija. Visiem šiem cilvēkiem ir liels darba stāžs.
Esmu juridiskā persona savā zemnieku saimniecībā un pašreiz strādāju fizisku darbu. Septembrī man būs 59 gadi. Vai es kā fiziskā darba darītājs, kas maksā nodokļus, varu iet priekšlaicīgā pensijā.
V.K. Pieprasīt to jūs varat, bet strādājošam priekšlaicīgo pensiju nemaksā. Ja jūs paliksiet tikai pašnodarbinātās personas statusā un jūsu ienākumi nesasniegs mēnesī noteikto minimumu – 110 latu, kā arī neveiksiet sociālās apdrošināšanas iemaksas, jums būs tiesības saņemt priekšlaicīgo vecums pensiju, jo vecums jums to atļauj. Pieprasot pensiju, jāuzraksta VSAA iesniegums, ka apņematies ziņot mums, līdzko sāksiet saņemt ienākumus, no kuriem veiksiet sociālā nodokļa iemaksu.
D.O.: Vēlos atgādināt – priekšlaicīgā pensijā var doties personas, kas strādājušas kaitīgā darbā, piemēram, par linu vērpēju, metinātāju, kalēju, garīgi slimu cilvēku aprūpē. Agrāk pensijā var doties arī piecu bērnu vecāki un vecāki, kas ģimenē izaudzinājuši bērnu invalīdu.
Mans vīrs ir miris, bet tagad precos ar itālieti. Vai pēc laulībām saņemšu Latvijas pensiju?
D.O.: Precieties droši, jo šāda iemesla dēļ mēs jums pensiju nepārtrauksim maksāt. Arī izbraukšanas gadījumā no valsts pensija saglabājas.
Manai meitai ir 38 gadi, un viņa no bērnības ir 2. grupas invalīde (epilepsijas slimniece) ar 50 latu pensiju. Vai nav cerību, ka tuvākajā laikā šādiem slimniekiem pabalsts varētu paaugstināties?
V.K.: Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs invalīdiem kopš bērnības 2003. gada 1. oktobrī tika paaugstināts no 35 līdz 50 latiem. Lai iegūtu tiesības uz invaliditātes pensiju nepieciešams pierādīt trīs gadu apdrošināšanas stāžu. Minimālais invaliditātes pensijas apmērs invalīdiem kopš bērnības ir 70 latu mēnesī.
Mans darba stāžs ir 29 gadi. Kāpēc tāda netaisnība, ka tiem, kam ir 25 – 30 gadu darba stāžs, nepiešķir piemaksu pensijai? Un cik daudz oktobrī pieliks pie pensijas?
V.K.: Piemaksas pie vecuma pensijas mērķis ir palielināt to apdrošināšanas stāža gada vērtību, kas uzkrāti līdz 1995. gadam, tādējādi uzlabojot pensionāru ar lielu apdrošināšanas stāžu un mazām pensijām materiālo nodrošinājumu. Labklājības ministrija ir ierosinājusi no nākamā gada noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus.
Oktobrī piemērojamo indeksu aprēķinās, izmantojot Statistikas pārvaldes noteikto faktisko patēriņu cenu indeksu no kārtējā gada 1. marta līdz 31. augustam. Šie dati vēl nav pieejami.
Vai ir kāds tālrunis, kur var saņemt informāciju par pensiju jautājumiem?
D.O.: VSAA bezmaksas informatīvais tālrunis ir 8001015. Operatoram uzrādās zvanītāja numurs, kas ir būtiski gadījumos, ja darbiniekam pēc sarunas ar klientu rodas nepieciešamība vēl iegūt papildu informāciju, kā arī pārtrauktas sarunas gadījumā ir iespēja klientam atzvanīt. Visi ienākošie zvani tiek automātiski ierakstīti, kas ļauj arī kontrolēt darbinieku darba kvalitāti. Klientu zvanus viegli pāradresēt uz jebkuru citu VSAA nodaļas tālruņa numuru, lai iegūtu papildu informāciju. Klientu zvanu plūsma tiek regulēta pa trim jautājumu blokiem – pensijas, pabalsti, citi jautājumi.
***
Uzziņai
– Vecuma pensijā var doties, ja: apdrošināšanas stāžs ir vismaz 10 gadu; ja sasniegts vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamais vecums: sievietēm – 61 gads (no 2008. gada 1. jūlija 62 gadi), vīriešiem – 62 gadi.
– Priekšlaikus (līdz 2008. gada 30. jūnijam) var pensionēties, ja: apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem; sievietes divus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma.
– Pensionējoties priekšlaikus, piešķirtā pensija tiks izmaksāta tikai 80 procentu apmērā, līdz būs sasniegts likumā noteiktais pensijas vecums.
– Priekšlaikus piešķirto pensiju maksā tikai tad, ja pensionārs nestrādā.
