Ja pieturēsies sauss un saulains laiks, šajā nedēļā uz lauka izbrauks kombaini. Vienā otrā zemnieku saimniecībā tehnika jau iemēģināta, taču kulšanai vēl esot par mitru. Prognozes par šāgada ražu gan nav optimistiskas.
Ja pieturēsies sauss un saulains laiks, šajā nedēļā uz lauka izbrauks kombaini. Vienā otrā zemnieku saimniecībā tehnika jau iemēģināta, taču kulšanai vēl esot par mitru. Prognozes par šāgada ražu gan nav optimistiskas.
“Ja būs sauss laiks, visticamāk, intensīvi kult sāksim sestdien,” saka Glūdas pagasta zemnieku saimniecības “Ziemeļi” īpašnieks Juris Kaņepe. Viņš prognozēs par graudaugu ražu ir piesardzīgs – vasaras kviešus varētu iekult apmēram trīs tonnas no hektāra, savukārt ziemas kviešus – varbūt kādas četrarpus piecas tonnas.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa atzīst – karstajā un sausajā laikā Zemgalē stāvoklis nav tik kritisks kā, piemēram, Latgalē, taču graudaugu raža arī mūsu pusē solās būt pieticīga. “Sausais laiks būtiski ietekmējis graudu veidošanos vārpās – daudzām ziemas kviešu šķirnēm trešdaļā vārpas nav graudu. Aizmetņi sakaltuši vai vispār nav izveidojušies,” teic vecākā speciāliste. Viņa norāda, ka laikapstākļi ietekmējuši graudu rupjumu – tie būs smalki un lielākoties “aizies” lopbarībai.
I.Grantiņa norāda, ka līdzīga situācija sagaida arī rapša audzētājus, īpaši tos, kas iesējuši vasaras rapsi. “Karstā laika dēļ rapsis neveidoja sānu dzinumus, līdz ar to raža būs pieticīga, turklāt pākstis izveidojušās smalkas.”
Cukurbietes, iespējams, vēl saņemsies
Izkaltuši arī cukurbiešu stādījumi, taču vēl ir cerība, ka līdz ražas novākšanai saldās saknes saņemsies. “Sausā laika dēļ “nobremzējās” biešu attīstība, kas varētu ietekmēt apjomu, savukārt cukura daudzumam saknēs vajadzētu būt labam,” spriež Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.
Par gaidāmo cukurbiešu ražu diezgan pesimistiski noskaņota zemnieku saimniecības “Krūmaļi” saimniece Irma Laščenko. “Raža, visticamāk, būs ļoti švaka. Zeme sasprēgājusi, lauki izkaltuši, bietes izvītušas,” teic zemniece, bažījoties par to, vai būs iespējams izpildīt kvotas. Viņa norāda – katru gadu cukurbietes tiek sētas, plānojot no hektāra novākt apmēram 45 tonnas sakņu, cik iegūs šogad, prognozēt vēl pāragri. “Iespējams, ja sāks līt, bietes vēl pieņemsies spēkā,” cer I.Laščenko.
Dārzeņkopībā situācija bēdīga
Pat uz pusi zemāku ražu nekā citus gadus prognozē dārzeņu audzētāji. Kāposti ir viena no mitruma prasīgākajām kultūrām. Elejas pagasta saimniecības “Sīļi” vadītājs Egils Sīlis “Ziņām” sacīja, ka labos ražas gados izdodas novākt pat simt tonnu kāpostu no hektāra. “Šoruden, ja iegūsim 50 tonnu no hektāra, to jau uzskatīsim par labu rādītāju,” sacīja E.Sīlis.
“Sīļos” aprēķināts arī, ka lielajās platībās nebūtu izdevīgi ierīkot laistīšanas sistēmas. Saimnieks skaidro, ka gruntsūdeņi viņa zemē ir zemi, tāpēc ūdens ņemšanas vietu iekārtošana izmaksātu pārāk dārgi. Uz jautājumu, vai zemas ražas gadījumā pieprasīs valsts atbalstu, E.Sīlis smaidot atbildēja, ka drīzāk cer uz augstākām cenām.
Latvijas Augļkopības institūta (kādreizējās Dobeles Dārzkopības un selekcijas izmēģinājumu stacijas) vadošā pētniece Māra Skrīvele “Ziņām” pastāstīja, ka sausums ogulāju ražu ietekmējis visā valstī. Viņa akcentēja, ka saimniecībās, kur viss izdarīts pēc labākajām tehnoloģijām (izpļautas rindstarpas, mulčētas apdobes, nodrošināta laistīšana), zemas ražas risks ir neliels. “Bezlietus periods vēlreiz pierāda, ka tikai uz laikapstākļiem paļauties nevar,” sacīja M.Skrīvele.
Labāka situācija ir tajās saimniecībās, kur audzē vairāku veidu (agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās) šķirnes, jo, piemēram, agrajām zemenēm mitruma bijis gana un veidojušās kvalitatīvas ogas.
Iespējams, neiegūto ražu kompensēs
Ja ražas zudums sasniedz 30 procentu, iespējams saņemt kompensācijas, ja atbalsta apmērs tiek saskaņots ar Eiropas Komisiju. Zemkopības ministrija (ZM) gan uzskata, ka pagaidām runāt par sausuma radītiem zaudējumiem lauksaimniecībai pāragri un nepamatoti. Ja tas turpināsies vairākas nedēļas un būs ievērojami postījumi, ZM vērtēs situāciju un meklēs risinājumu, norāda ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.
