4. vidusskolas rekonstrukcijas projekts ir pelnījis atrasties starp prioritārajiem to skolu sarakstā, kas pretendē uz valsts finansējumu.
“4. vidusskolas rekonstrukcijas projekts ir pelnījis atrasties starp prioritārajiem to skolu sarakstā, kas pretendē uz valsts finansējumu,” vakar sarunā ar žurnālistiem savu pārliecību pauda izglītības ministre Baiba Rivža, kas bija ieradusies ar pašvaldības vadītāju pārspriest ar izglītības jomu saistītus jautājumus.
“Ziņas” jau rakstīja, ka 4. vidusskola, kurā mācās bērni un jaunieši no ābečniekiem līdz 12. klasei un kas izveidojusies par pilsētā lielāko vidējās izglītības iestādi, dzīvo ļoti saspiesti. Pašlaik telpas noslogotas par 110 procentiem, bet audzēkņu skaitam ir tendence palielināties. Mācību stundas notiek pat laboratorijām domātās palīgtelpās, trūkst vietas sporta nodarbībām, starpbrīžos grūti satilpt pārāk mazajā ēdamzālē. “Valsts investīciju programma izglītības iestāžu celtniecībai un remontam tika apturēta gada sākumā, jo līdz šim neesot bijis skaidra pamatojuma, kā izvērtēt iesniegtos apmēram trīssimt projektus. Augusta beigās šiem noteikumiem jābūt izstrādātiem, savukārt oktobrī jābūt gatavam valsts atbalstāmo skolu projektu sarakstam,” informēja B.Rivža. Savukārt A.Rāviņš apstiprināja, ka pilsētas budžeta līdzekļi piebūves projektēšanai iedalīti, un sākusies tā izstrādāšana. “Augstākā izglītība Latvijā ir dārgāka salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm,” tālākajā sarunā, pievēršoties augstskolu problēmām, atzina
B.Rivža. Nesen kopā ar prezidenti viesojoties Lielbritānijā, ministre tika iepazīstināta ar šīs valsts nostādnēm augstākās izglītības jautājumos. Lielbritānija izvirzījusi mērķi – 50 procentu jauniešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem jāiegūst augstākā izglītība. Mācību maksu parlaments visām studiju programmām noteicis vienādu – trīs tūkstoši mārciņu gadā. “Kas ir trīs tūkstoši mārciņu valstī, kur vidējā mēnešalga ir ap 2100 – 2300 mārciņām (1 angļu mārciņa atbilst 1,03 latiem)! Šī summa britu jaunietim ir diezgan pieejama. Mūsu valsts lielākajās augstskolās no studenta tiek prasīts samaksāt par mācībām ap tūkstoti latu gadā, bet vidējā alga ir piecas reizes zemāka,” atzina ministre. Viņasprāt, slavējami ir studiju un studentu kredīti, ko valsts dzēš, ja students, saņemot diplomu, strādā valstiski prioritārās sfērās un reģionos un ja studenta ģimenē dzimst bērni. Taču ministre nenoliedz, ka par atbalstu jauniešu iespējām studēt augstskolā valstij jādomā vairāk.
