«Patvaļā drūpošā tēvajosta».
“Patvaļā drūpošā tēvajosta” (20. jūlijs)
uldis: No tā, ka norok 30 – 50 gadu veco un noblietējušos ceļa segumu 3 metru biezumā, saber kaudzē un tad ved atpakaļ, ceļš labāks nekļūst. Smiltis un akmeņi nepagūst pietiekoši sablietēties, bet uzklāj pa virsu asfaltu. Ko tur brīnīties, ka pēc gada nelīdzens? Bāleliņiem jāaizbrauc palūkoties pie “karstajiem” igauņu puišiem, kā ceļi jābūvē, tad saprastu, ka ne katru reizi jānorok vecais. Protams, mūsu speciālisti uzreiz iebildīs, ka jaunbūvētie ceļi būs labāki kā igauņiem, bet der atcerēties, ka deviņdesmitajos gados satiksmes ministrs A.Gorbunovs teica – mūsu alumīnija ceļa zīmes par 500 latiem gabalā esot daudz kvalitatīvākas par igauņu skārda un finiera ceļa zīmēm 50 latu vērtībā. Tikai neviena alumīnija ceļa zīme nav saglabājusies.
