Kompensāciju izmaksa lauku saimniekiem sausuma radīto seku dēļ, arī par ganāmpulka samazināšanu, ir maz ticama.
Kompensāciju izmaksa lauku saimniekiem sausuma radīto seku dēļ, arī par ganāmpulka samazināšanu, ir maz ticama, laikā, kad Zemkopības ministrija (ZM) apkopo sausuma sekas, aģentūrai LETA teicis ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Dainis Rungulis.
Viņš atzinis, ka situācija lopkopībā nav dramatiska. Lauksaimniekiem jāizvērtē ganāmpulka lielums un tas jāsamazina, ja ir tāda nepieciešamība. Trūkstošo sienu varot aizstāt ar citu lopbarību.
Līdzšinējās pārbaudes rāda, ka vissmagākās sausuma sekas ir lopkopībā, jo labības ražas mazināšanos pagaidām nevar konstatēt pietiekami precīzi. Paredzams, ka izslaukuma mazināšanās dēļ palielināsies piena cenas.
Ilgā sausuma dēļ vietām izdevies ievākt tikai 30 procentu ziemai nepieciešamā siena, tādēļ lopkopji apsver iespēju ganāmpulkus izkaut, atzīst Latvijas Piena ražotāju asociācijas (LPRA) vadītāja Ilze Aizsilniece. Viņa norāda, ka ganībās lopi nevar pilnvērtīgi baroties, tādēļ jau tagad tos baro ar ziemai paredzēto sienu. Vietām, sevišķi Vidzemē, šovasar izdevies ievākt tikai 30 – 40 procentu ziemai nepieciešamā siena, jo pēc pirmās pļaušanas atāls neatauga.
Lietuvā situācija ir vēl sarežģītāka, lopkautuvēs radušās rindas pat mēnesi uz priekšu, teica I.Aizsilniece. Tiek kauti ne tikai lielie nobarotie lopi, bet arī teliņi. Patlaban Latvijā lopus masveidā vēl neizkauj, bet katram lauksaimniekam vajadzēs izvērtēt, cik lielu ganāmpulku viņš varēs uzturēt.
LPRA pārstāve atzinusi, ka ar šā brīža piena un liellopu gaļas cenām lopkopji nevar atļauties iepirkt sienu no ārzemēm.
Karstuma ietekmē cietusi arī piena kvalitāte un izslaukuma kvantitāte, tādēļ mazināsies lopkopju ienākums, pienu nododot.
Zālājs, kas sēts šogad, izdedzis pilnībā. Šovasar vairs neataugs stiebrzāles, bet cerība palikusi lopkopjiem, kuru ganībās ir tauriņziežu augi.
Speciāliste arī prognozēja, ka daudziem zemniekiem varētu rasties problēmas atmaksāt saimniecību attīstībai un sakārtošanai ņemtos kredītus. Piena kvalitātes pasliktināšanās ietekmē piena iepirkumu cenas, tā mazinot lopkopju ienākumus.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biroja vadītāja Daiga Nolberga skaidro, ka piena iepirkums jūnijā nebija ievērojami mazāks kā citkārt vasarā. Jūlijā novērots mazāks izslaukums un sliktāka piena kvalitāte, kas izskaidrojams ar nepilnvērtīgo barību.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciālists Rihards Altenbergs sacīja, ka pagaidām LOSP neplāno lūgt palīdzību ZM, jo nav apkopota pilnīga informācija par situāciju Latvijā.
