Es neesmu redzējis krimināllietas materiālus, kurā apsūdzēts Aivars Lembergs, un nezinu, vai viņš izdarījis inkriminētos noziegumus. Lai par to lemj tiesa.
Es neesmu redzējis krimināllietas materiālus, kurā apsūdzēts Aivars Lembergs, un nezinu, vai viņš izdarījis inkriminētos noziegumus. Lai par to lemj tiesa. Nedz medijiem, nedz privātpersonām, sniedzot sabiedrībai informāciju par šo lietu, nav jāuzņemas soģa loma. Ir saprotama interese par to – gribam jau šodien zināt, kas tad ir tas Lembergs – godīgs cilvēks vai noziedznieks? Bet būsim pacietīgi un izprotoši.
Apsūdzības uzrādīšana nav personas atzīšana par noziedznieku. Kriminālprocesa likumā noteikts, ka cilvēku sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz viņa vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina. Tas nozīmē, ka prokuroram patlaban nav šaubu par to, ka Lembergs paveicis noziedzīgus nodarījumus. Bet par to, vai viņa pārliecība ir pamatota ar pierādījumiem, būs jāspriež tiesai.
Nevaru pateikt, kāpēc apsūdzība Lembergam uzradīta, sākoties pirmsvēlēšanu karuselim. Un interesanti būtu dzirdēt prokuratūras skaidrojumu, kāpēc bijuši nepieciešami 13 gadi, lai savāktu pierādījumus apsūdzības uzrādīšanai. Bet, no otras puses, – vai vēlēšanu gadā politiķiem jāpiešķir kriminālvajāšanas imunitāte? Vai lietas izmeklēšana jāaptur uz trim četriem mēnešiem, lai netraucētu politiskus procesus?
Kukuļošana un naudas atmazgāšana nav politiski noziegumi – tie ir banāli kriminālie nodarījumi, kas atšķiras no zādzības, laupīšanas vai krāpšanas pēc īstenošanas formas, bet ne pēc būtības. To ievērojot, prokuratūrai jāpilda savs darbs neatkarīgi no tā, cik mēnešu vai gadu palicis līdz kārtējām vēlēšanām.
Nav jābrīnās arī par to, ka prokuratūrai tika pārmesta pieņemto lēmuma politiska motivācija. Latvijā tās politisko neitralitāti neapšauba, vien saucot pie atbildības par kabatzādzībām un koku patvaļīgu ciršanu. Kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka ar šo krimināllietu saistītā informācija tiek un tiks izmantota, lai ietekmētu vēlētājus. Ievērojot pirmsvēlēšanu spēles noteikumus, dažu politisku spēku pārstāvji skaidros mums, ka Lembergs, kaut gan nav notiesāts, ir likumpārkāpējs. Citi savukārt runās par politisko pasūtījumu un spēcīgā konkurenta apmelošanu.
Ievērojot politisko ažiotāžu, būtu naivi un bezjēdzīgi aicināt Lemberga atbalstītājus un nīdējus nomierināt kaislības un sagaidīt tiesas spriedumu. Tuvākajos trīs mēnešos viņiem jāspēlē citas lomas. Bet ko darīt pārējiem? Prokuratūrai jāturpina lietas izmeklēšana un, ja tās pārliecība par izdarītājiem noziegumiem nemazināsies, lieta jāsūta uz tiesu, bet, ja pierādījumu nebūs pietiekami daudz, tā jāizbeidz. Savukārt vēlētājiem kritiski jāseko tam līdzi, mēģinot saprast, kur ir fakti, bet kur – pirmsvēlēšanu propaganda.
