Pašsaprotami, ka apkārtējai videi jābūt sakoptai. Laukos par nātrēs ieaugušu kūtspakaļu raizējas vien varbūt kaimiņi, kas nereti pat savos īpašumos it kā sacenšas par smukākajām puķēm un apslēptākajiem metāllūžņiem pie garāžas stūra.
Pašsaprotami, ka apkārtējai videi jābūt sakoptai. Laukos par nātrēs ieaugušu kūtspakaļu raizējas vien varbūt kaimiņi, kas nereti pat savos īpašumos it kā sacenšas par smukākajām puķēm un apslēptākajiem metāllūžņiem pie garāžas stūra. Pilsētā pašvaldības saistošie noteikumi stingri paredz, ka zālītei jābūt laikus nopļautai un puķudobēm izravētām.
Sausums šajā vasarā nomocījis lauku saimniekus un rūpīgākos puķu dārzu kopējus. Bet svelmē nemokās nezāles un turpina nekautrīgi zelt. Tāda pati nekautrība manāma arī no vairākiem lieliem uzņēmējiem, kas, neņemot vērā Domes noteikto, savās teritorijās saimnieko tikai uzņēmējdarbībā. Viņus neinteresē, cik garas balandas saaugušas iekšpus un ārpus žoga, bet tikpat maza interese manāma no pašvaldības noteikumu uzraudzītāju – policijas – puses.
Teritorija aiz Latvijas Krājbankas Ledus halles ieaugusi garās nezālēs. Šajā apbūvei paredzētajā vietā bieži uzturas bērni un pieaugušie, kas lieto alkoholiskos dzērienus. Ja kāds sausajā zālē iemetīs degošu cigareti, pilsētā vasaras vidū sāktos kūlas ugunsgrēks. Izrādās, šīs zemes īpašniece ir SIA “Zemgales akvaparks”, ko vada daudzu Jelgavas īpašumu saimnieks Imants Kanašaka. “Ziņas” pilsētas vadībai jautāja par minēto teritoriju, bet Domes preses sekretāra sagatavotajā atbildē nav ne miņas no bargas kritikas par nesaimnieciskajiem uzņēmējiem. Vien norādīts, kam īpašums pieder un ka tikšot ziņots Pašvaldības policijai.
Zemesgabala Rīgas ielā 11 saimnieks I.Kanaška sākotnēji bija izbrīnīts par nezālēm teju divu cilvēku augumā un solījās, ka pāris dienu laikā viss tikšot sakopts.
Apsveicama ir apņemšanās nebūšanas novērst, bet izbrīnu rada fakts, ka rūpes par teritoriju uzturēšanu kārtībā daudzi izrāda tikai tad, kad tam pastiprinātu uzmanību pievērš iedzīvotāji.
Un saprotams, ka švaka pensionāre vai pāris kvadrātmetru saimnieks bezspēcībā vien plāta rokas, kad pie grāvmalē augošās pienenes apstājas policijas ekipāža un sastāda protokolu par nenopļautu zāli. Tikmēr miljonu apgrozītāji mierīgi turpina šeptēt, jo viņiem vai nu netiek pārmests par nepļautu zāli, vai arī samaksāt likumsargu prasītos 10 vai 50 latus ir tīrais nieks.
Pašvaldības policijā stāsta, ka sūdzības par uzņēmumu teritorijām nav saņemtas. Administratīvā patruļdienesta priekšnieks Antons Linertas sacīja, ka ir karsts un nezāles tā īsti nemaz neaugot. Arī par pašvaldības teritorijām viņš teica, ka vietvara rūpīgi uzturot savas platības un nopietnu pārkāpumu nav.
Tomēr, palūkojoties vietās, kur attīstību piedzīvo rūpniecībai paredzētā zeme, var noprast, ka ieaugšana nezālēs satraukumu īpašniekiem nerada. Tā Loka maģistrāles slīpās malas apaugušas ar prāvu zāli, bet “Intransserviss” un uzņēmums “AKG” parūpējušies tikai par iežogotajām teritorijām. Tur atbildīgie ļaudis neredz tālāk par savu degungalu. Ārpus sētas un vēl neapsaimniekotajās platībās vībotnes un balandas raženi sazēlušas, un saprotams, ka ikdienā nevienam neko sliktu nenodara.
Tikai noteikumiem kā privātpersonām ar 1000 kvadrātmetru zemi, tā uzņēmumiem ar vairākiem hektāriem gan būtu jābūt vienlīdzīgiem.
Šķiet, kā paraugs nebūtu jāizvēlas pašvaldība, jo šur tur tās apstādījumos nemana atbildību par pieradināto. Tā Mātera un Svētes ielas stūrī iestādītās samtenes laikam gan reti piedzīvo laistīšanu. Pilsētai augu veldzēšana izmaksā vairāk nekā 1800 latu, bet puķes daudzviet padevušās saulei un pārvērtušās sienā. Paraugoties uz Lielās ielas malām pie tilta, var saprast, ka pirms dažiem gadiem stādītās klinšrozītes tomēr vieglāk bija izraut un to vietā sabakstīt akmeņus, nekā regulāri laistīt. Gribēja jau laikam, kā labāk. Tikai kārtējo reizi plānošanā kaut kā pietrūka.
