12. Latvijas Medaļu mākslas triennāles darbi Rīgā apskatāmi Ārzemju mākslas muzeja Velvju zālē, turpat, kur pirms 33 gadiem, 1973. gada jūnijā, ar pirmo izstādi aizsākās mūsu medaļu triennāļu tradīcija.
12. Latvijas Medaļu mākslas triennāles darbi Rīgā apskatāmi Ārzemju mākslas muzeja Velvju zālē, turpat, kur pirms 33 gadiem, 1973. gada jūnijā, ar pirmo izstādi aizsākās mūsu medaļu triennāļu tradīcija. Šajā izstādē piedalās 34 autori ar 166 jauniem darbiem, un izmantoto materiālu klāsts ir bagātīgs – ne tikai metāls (bronza, misiņš, varš, sudrabs, alumīnijs, alva, svins, dzelzs), bet arī koks, terakota, porcelāns, stikls, marmors, dolomīts un citi akmeņi. Ir arī kombinēti dažādi materiāli. Kā izstādes atklāšanā atzina mūsu medaļmākslas dzīves vadītājs Jānis Strupulis, ekspozīcija apliecina šīs mākslas nozares atdzimšanu Latvijā pēc apsīkuma, kas bija vērojams pirms gadiem piecpadsmit. Tagad ir, ar ko izcelties uz kaimiņu fona. Par to liecina arī starptautiskās medaļu mākslas federācijas FIDEM biedru ievērojamais skaits izstādes dalībnieku vidū – 12. Ieejai tuvākajā zāles daļā savu veikumu rāda veterāni, kas piedalījušies arī minētajā izstādē pirms 33 gadiem: Bruno Strautiņš, Ligita Ulmane, Vija Dzintare, Valentīna Zeile, Gunta Zemīte. Dodoties tālāk, ieraugāmi arī jelgavnieces Nellijas Skujenieces (attēlā) seši darbi. Trīs medaļas tapušas Hansa Kristiana Andersena jubilejas gada noskaņās par viņa pasaku motīviem, trīs veido triptihu par autorei tuvā Antuāna de Sent – Ekziperī “Mazā Prinča” tēmu “Mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši”.
