Pagājušajā sestdienā Ikšķiles brīvdabas estrāde atkal pulcēja Latvijas politiski represēto saieta dalībniekus. Pērn gāza lietus, šoreiz svilināja saule, tomēr tikšanās vietā bijām ieradušies daudzi.
Pagājušajā sestdienā Ikšķiles brīvdabas estrāde atkal pulcēja Latvijas politiski represēto saieta dalībniekus. Pērn gāza lietus, šoreiz svilināja saule, tomēr tikšanās vietā bijām ieradušies daudzi. No Jelgavas ar pašvaldības gādāto autobusu atbraucām apmēram piecdesmit Jelgavas novada politiski represēto apvienības “Staburadze” dalībnieku.
Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais atskaitījās par paveikto. Valdības atsaucība mūsu iniciatīvām bijusi maza. Jāpiebilst, ka politiski represētos neapmierina pirms dažiem gadiem Rīgā pie Torņakalna stacijas atklātais piemineklis. Vītolu ģimenei ir nodoms radīt Dvēseļu dārzu Krievkalnes salā Daugavā pie Kokneses. Tas būtu labi, tikai politisko represiju upuru galvenajam piemineklim jābūt arī galvaspilsētā.
Runu pārtraukumā uzstājās aktieri Harijs Spanovskis un Jānis Paukštello. Līdzi dziedamas un pat dejojamas kļuva vecās iemīļotās dziesmas. Daudzi, meklējot ciešanu gadu draugus un paziņas, staigāja gar izliktajām kartēm ar nometņu nosaukumiem un stendiem. Taujātājiem visbiežāk nācās atbildēt, ka meklētais cilvēks nav atbraucis vai arī nevar vairs atbraukt. Pārāk daudzi uz zālē izklātās segas sēdēja vientuļi un, attinuši līdzpaņemto, it kā sarunājās ar tiem tālajā Sibīrijā palikušajiem.
