Uzzinājis par manu seksuālo orientāciju, darba devējs sāka piekasīties, un viss beidzās ar to, ka paliku bez darba.
“Uzzinājis par manu seksuālo orientāciju, darba devējs sāka piekasīties, un viss beidzās ar to, ka paliku bez darba. Tagad nožēloju, ka nevērsos tiesā, jo diemžēl šāda neiecietība un pat agresija sastopama diezgan bieži,” atzīst Ainārs, kas sava homoseksuālisma dēļ pirms diviem gadiem zaudēja darbu. Viņš domā, ka patlaban situācija būtiski nav uzlabojusies – darba devēji homoseksuāli orientētos cilvēkus lielākoties patur tikai aiz bailēm no tiesas.
Aināram ir paveicies, viņš atradis labi algotu, savai kvalifikācijai atbilstošu darbu kādā no Latvijas lielākajā bankām, tomēr pagātnes rūgtums sirdī saglabājies. “Kad biju mazs, man mācīja – izturies pret visiem ar mīlestību un laipnību taču izskatās, ka līdzīgu audzināšanu apguvis tikai retais,” piebilst jaunais vīrietis.
Sabiedrībā valda stereotipi
Ikdienā uz ielas, veikalos, darba un izklaides vietās satiekam homoseksuālus cilvēkus, jo, pēc statistiskiem datiem, to ir apmēram astoņi procenti. Maldīgs ir stereotips, ka homoseksuālas personas atšķiras no pārējiem. Gan pēc izskata, gan uzvedības nevar pateikt, vai cilvēks ir gejs vai lesbiete. Ir ļoti vīrišķīgi geji un ļoti sievišķīgas lesbietes. Ir sievišķīgi vīrieši, kuru orientācija heteroseksuāla. Vienīgā atšķirība var būt apstāklī, ka homoseksuāli cilvēki ir brīvāki no sabiedrības stereotipiem par to, kādam jābūt vīrietim un sievietei. Piemēram, heteroseksuālā laulībā vīrs un sieva bieži vien spiesti uzvesties pēc dažādiem stereotipiem, pildīt noteiktas dzimumu lomas – vīrs pelna naudu, sieva mazgā traukus –, un tās ir diezgan strikti noteiktas. Homoseksuāli pāri ir brīvāki šo lomu izpildē, un attiecības bieži vien ir vienlīdzīgākas, pārim vieglāk sadalīt pienākumus.
Sabiedrībā valdošie stereotipi ir par pamatu tam, kāpēc daudzi homoseksuālisti savu orientāciju slēpj un pat kaunas no tās. “Aizmirsta līdzcilvēku vēlme dzīvot, un katrs indivīds cenšas sevi nostatīt augstāk par citiem. Ja domā citādi, tad tev nav tiesību,” uzskata Ainārs.
Viņa skolas biedrene Malda ir heteroseksuāla un kādreiz bijusi krasi noskaņota pret homoseksuāli orientētiem. “Kad vēl mācījos skolā, izdzirdēju vārdu “pediņš” un pajautāju mammai, ko tas nozīmē. Viņa nosarka, bet tēvs sāka kliegt, lai tādus perversus vārdus mutē neņemot. Tā arī veidojās manas domas par homoseksuālistiem,” skaidro Malda. Uzzinot klasesbiedra orientāciju, sākumā ar puisi nav runājusi, lai gan pirms tam bijuši labi draugi. Taču vēlāk nolēmusi uzspļaut stereotipiem un labprāt pavadot laiku kopā ar Aināru. “Vecāki joprojām rāda skābus ģīmjus, kad pieminu Aināru, tomēr, zinot manu attieksmi, vairs necenšas iejaukties. Ir daudzas lietas, kurās viedokļi dalās. Piemēram, ebreji tic, ka Kristus vēl nav dzimis, bet kristieši domā – Kristus ir mesija. Vai tāpēc viņiem citam cits jāapkauj, lai pierādītu savu patiesību?” neizpratnē Malda.
Nevainojiet gejus bērnu trūkumā
Viegli nosodīt, un tikpat viegli izteikt atbalstu, pamatojoties uz vispārīgiem pieņēmumiem un kaut kur dzirdēto, kas atspoguļojas katra subjektīvajā viedoklī, tomēr, lai objektīvi analizētu situāciju un pašpārliecināti teiktu: “Brīvību Villijam!” vai “Apšaut gejus!”, jābūt speciālistam, jāiedziļinās geju uzvedībā, viņu psihē, pagātnē. Bieži vien jāskata katrs gadījums atsevišķi, lai gan šie speciālisti nonākuši pie slēdziena, ka jebkura geja dzīvei caurvijas vismaz kāds no šiem faktoriem vai arī to kombinācijas: uzaugšana nefunkcionējošā ģimenē (mūsdienu situācija ar šķirtajām laulībām veicina šo apstākli), agra homoseksuāla pieredze un iespējama ģenētiska novirze. Viennozīmīgi homoseksuālisti ir cilvēki, kas apjukuši savā seksualitātē, un, pēc diviem pirmajiem iepriekšminētajiem faktoriem, var teikt, ka homoseksuālisms ir viens no “ļaunumiem”, kas radies citu cilvēku nekādi nu ne labās darbības dēļ.
Tāpēc būtiskāk censties novērst šo apstākļu rašanos, piemēram, stiprinot ģimenes. Agru homoseksuālu pieredzi speciālisti skaidro ar informācijas trūkumu. Pusaudži dzird no pieaugušajiem, ka homoseksuālisms ir kaut kas šausmīgs un aizliegts, tāpēc, kā tas raksturīgs pubertātes vecumam, tiecas aizliegto augli izmēģināt. Psihoterapeiti domā, ka godīga izrunāšanās ar bērniem par homoseksualitāti šādus kontaktus samazinātu.
Homoseksuālisma pretinieki “nepareizi” orientētos vainos visos iespējamajos grēkos, tai skaitā ģimeņu izjukšanā un sliktajā demogrāfiskajā situācijā. Tomēr patiesība ir citāda. Zinātniski pētījumi rāda, ka demogrāfisko situāciju Latvijā pasliktina sociāli ekonomiskie apstākļi, nevis homoseksualitāte. Piemēram, Holandē, kur attieksme pret to ir ļoti liberāla un pieņemts likums par viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju, ir ļoti pozitīva demogrāfiskā situācija, bet Latvijā, lai gan geji un lesbietes tiek diskriminēti, tā nemaz nav spīdoša.
Sabiedrība uzskata, ka homoseksuāli orientētu personu bērni (no iepriekšējām laulībām vai adoptētie) noteikti būs homoseksuāli, līdz ar to nācija varētu izmirt. Un arī tur cilvēki kļūdās – zinātnieki izpētījuši, ka vecāku seksuālā orientācija neietekmē šajā ziņā bērnu – 90 procentu homoseksuālu vecāku bērni ir heteroseksuāli.
***
Speciālista komentārs
Psiholoģe Anita Kalniņa:
Pēc manām domām, protestētāju rīcību izraisīja viņu apspiestās dusmas. Ja cilvēkā krājas dažādas problēmas un viņš nespēj sirdi kādam izkratīt, iekšējā spriedze palielinās un izpaužas dažādi. Latvijā ir daudz sociālo un ekonomisko problēmu, tāpēc nav brīnums, ka cilvēki, atrazdamies stereotipu varā, rīko agresijas. Iespējams, tāpēc valstīs, kur vairāk tiek izmantotas psihoterapeitu konsultācijas, sabiedrība ir lojālāka un saprotošāka.
***
Interesanti
Zinātnieki uzskata, ka slēptais vīriešu homoseksuālisms ir daudz izplatītāks, nekā pierasts domāt. Kanādiešu zinātnieks L.Solans pētījis vīriešu dzimumjautājumus un atklājis, ka visi puisēni piedzimst biseksuāli (dzimumtieksme pret abiem dzimumiem). Vairumam no viņiem sabiedrības spiediena dēļ rodas tieksme pēc sievietes. Mazākumam tomēr neizdodas nomākt sava dzimuma valdzinājumu, un viņi sāk iet homoseksuālo ceļu. Bet ir vēl trešais vīriešu tips, kas sabiedrības morāles ietekmē nodibina tradicionālo ģimeni, bet paliek latents jeb slēpts homoseksuālis. Bieži viņš ir vecākais vai vienīgais bērns ģimenē, kurā visu nosaka valdonīga un kaprīza māte. Tēva tādā ģimenē nav, vai viņš atrodas zem sievas tupeles.
Ar bērna audzināšanu nodarbojas sieviešu kārtas pārstāves, un viņas nepārstāj daudzināt, cik slikts ir viņa tēvs – kāds nelietis, riebeklis utt. Toties sievietes tēls bērna apziņā tiek noformēts kā kaut kas tuvs, dārgs, bet miesiski nepieejams. Apslēptajam gejam ir nosliece karot ar autoritātēm un priekšniekiem vīriešiem. Ārēji šā tipa vīrietis var būt skaļš un daudzvārdīgs un pat pārsteigt ar izaicinošiem vārdiem vai uzvedību. Bet dvēselē ir sentimentāls, viegli ievainojams, jūtīgs un var būt diezgan māņticīgs. Pieradis pie mammas siltā pleca, slēptais gejs to meklēs arī turpmākajā dzīvē. Visdrīzāk viņš dalīsies ar jums savos pārdzīvojumos un pacietīgi uzklausīs jūsējos. Ja viņu neizsmiesiet un pieņemsiet tādu, kāds ir, iegūsiet ne tikai atsaucīgu sarunu biedru, bet arī uzticamu draugu.
***
Viņi domā tā
Elvija (24 gadi):
Homoseksuālisti? Vienu puisi pazīstu – strādāju ar viņu kopā un pilnīgi droši, liekot roku uz sirds, varu apgalvot – brīnišķīgāku un atsaucīgāku cilvēku neesmu satikusi. Zinu, ka nepieciešamības gadījumā viņš manā vietā kaut ko izdarīs, piemēram, ja man jāaiziet ātrāk. Turklāt ar viņu iespējams normāli izrunāties, neredzot acīs iekāres dzirksti, kas sastopama heteroseksuālo vīriešu skatienā. Un vēl kāds pluss – salīdzinot šo puisi ar citiem darba kolektīvā strādājošajiem vīriešiem, jāatzīst, ka viņa intelekta līmenis ir krietni augstāks. Viņš daudz lasa, izglītojas un savos 25 gados gatavojas startēt maģistrantūrā. Man ar viņu ir par ko parunāt, nevis jāklausās, kā citi vīrieši apspriež mašīnas un sievietes.”
Kārlis (31 gads):
Domāju, ka homoseksuālisms kļuvusi par modes lietu. It sevišķi jauniešu vidū. Varbūt tā ir sava veida protesta forma – ja pret to iebilst, man noteikti jāpamēģina. Jauniešiem, manuprāt, raksturīgi eksperimentēt, un, protams, var gadīties – tas pārvēršas par dzīves īstenību. Angļu zinātnieki, pētot cilvēka sekrētus un genomu, pauduši hipotēzi – katrā cilvēkā ir tieksme uz sava dzimuma pārstāvjiem. Daļa uzdrošinās pamēģināt, bet citi to apzināti vai neapzināti pārvar un izveidojas par heteroseksuāļiem. Īpaši izteikts sava dzimuma mīlestības genoms esot sievietēm. To gan, no vienas puses, varu saprast, jo, cik esam diskutējuši ar sievu, lielākā daļa vīriešu nespēj izprast un apmierināt sievieti pilnvērtīgi – to var vienīgi cita sieviete.
Aleksandrs (19 gadu):
Varbūt nevajadzētu pievērst uzmanību “praidam”. Nebūtu jābojā nervi un jāveicina konflikts. Lai gan man homoseksuālisti ir diezgan nesimpātiski, iebilstu pret vardarbību, kas izpaudās no protestētāju puses. Tad jau var teikt, ka arī viņi nav normāli, it sevišķi, kad televizorā redzamās sejas pārsvarā ir tās, kas bieži manāmas nacbola tusiņos. Un vēl… Cik dzirdēju plašsaziņas līdzekļos, protestētāji lielākoties bijuši krievvalodīgie – arī minoritāte. Interesanti, kā viņi justos, ja viņus apmētātu ar olām un mēsliem? Tad noteikti būtu sūdzības Cilvēttiesību tiesā un vēl nezin kur.
Laima (21 gads):
Mani kaitina, ka daudzi apgalvo – homoseksuālisms ir perversija. Paskatieties uz dzīvnieku pasauli – arī tajā var sastapt indivīdus, kas kopojas ar sava dzimuma pārstāvjiem, bet tāpēc jau pārējie sugas brāļi viņus nenogalina vai neizolē no kopienas. Katrā sugā, tai skaitā cilvēku vidū, vienmēr pastāvēs tādi, kuriem nepatiks heteroseksuāli kontakti, un ar to jāsamierinās. Ne jau tas iznīcinās nāciju, drīzāk nenormālā cenu celšanās, kas liek daudzām ģimenēm dzīvot pusbadā un skaitīt katru santīmu.
