Grozījumi Reģionālās attīstības likumā nostiprinās plānošanas reģionu vietu valsts pārvaldes sistēmā, jo ministrijām perspektīvie plāni un programmas būs jāsaskaņo ar reģioniem. Tas veicinās arī ES struktūrfondu līdzekļu apguvi tajos.
Grozījumi Reģionālās attīstības likumā nostiprinās plānošanas reģionu vietu valsts pārvaldes sistēmā, jo ministrijām perspektīvie plāni un programmas būs jāsaskaņo ar reģioniem. Tas veicinās arī ES struktūrfondu līdzekļu apguvi tajos.
Šonedēļ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ar visu piecu plānošanas reģionu pārstāvjiem pārrunāti Reģionālās attīstības likuma grozījumu ieviešanas jautājumi. Likuma grozījumi stāsies spēkā 1. augustā. Saskaņā ar tiem plānošanas reģioniem tiek piešķirts juridiskais statuss, tādēļ nepieciešams izveidot atbilstošu struktūru un līdz 11. augustam reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāju.
Piešķirot juridisko statusu, reģioniem tiek noteikta konkrēta loma valsts pārvaldes sistēmā, kas nozīmē lielākas iespējas aizstāvēt to intereses valsts politikas izstrādes un īstenošanas procesos. To uzdevumos ietilps arī dalība ES fondu līdzekļu apgūšanā un valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību darba savstarpējā koordinācija,– informē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Sadarbību starp reģiona pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm nodrošinās plānošanas reģiona sadarbības komisija, kuru vadīs plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs. Komisijas sastāvā būs plānošanas reģionu attīstības padomes pārstāvji un nozaru ministriju pārstāvji. Plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšanai šogad katram plānošanas reģionam no valsts budžeta tiks piešķirti 50 000 latu. Nākamā gada budžetā to darbības nodrošināšanai pieprasīs 150 000 latu.
Pēc RAPLM domām, piešķirt juridisko statusu plānošanas reģioniem ir pārejas posms ceļā uz pilntiesīgām reģionālajām pašvaldībām, kas ļaus reģionu lomu valsts pārvaldē nostiprināt jau pašlaik. Reģionālās pašvaldības paredzēts izveidot līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā.
Zemgales attīstības padome jūlija sēdē reģiona reģistrācijai VID pilnvarojusi Zemgales attīstības aģentūras direktoru Raiti Vītoliņu. Viņš stāsta, ka Zemgalē saglabāsies līdzšinējais pārvaldes modelis, un pauž gandarījumu par pirmo soli reģionu nozīmes stiprināšanā. Galvenais, ka plānošanas reģioni beidzot pilnvērtīgi varēs iesaistīties ES līdzekļu apsaimniekošanā. Pozitīvi no vērtēta sadarbības komisijas izveide, kas vienuviet ļaus risināt dažādu jomu jautājumus. Šo struktūru varētu izmantot, lai rastu racionālāku risinājumu valsts investīciju līdzekļu sadalei un apgūšanai, lai katram atsevišķi nebūtu jācīnās par savu ieceru realizāciju. Tas veicinātu reģiona teritorijas plānojumā izvirzīto mērķu realizāciju.
Līdz ar juridiskā statusa piešķiršanu reģiona politiķiem būtu lietderīgi ieviest atbrīvoto padomes priekšsēdētāju. Pašlaik to rotācijas kārtībā ievēl uz sešiem mēnešiem no reģionu veidojošo rajonu un pilsētu pašvaldību pārstāvjiem. Taču šajā laikā cilvēkam nav iespējams iedziļināties visos jautājumos, izprast problēmas, saskatīt kopainu un atbilstoši reģiona kompetencei risināt. Rīgas reģionā, piemēram, padomes priekšsēdētājs nerotē. Turklāt ievēlētais priekšsēdētājs E.Bartkevičs no Ogres rajona Padomes darbojas EK Reģionu komitejā, kas ļauj kompetenti risināt reģiona jautājumus.
Zemgales pašvaldībām jādiskutē arī par balsstiesību sadalījumu, pašlaik visiem tās ir vienlīdzīgas neatkarīgi no iedzīvotāju skaita to teritorijā.
