Andrejs veselību zaudējis septiņu gadu vecumā pēc neveiksmīgas mugurkaula operācijas. Viņam ir 38 gadi, 31 no tiem pavadīti invalīda statusā.
Andrejs veselību zaudējis septiņu gadu vecumā pēc neveiksmīgas mugurkaula operācijas. Viņam ir 38 gadi, 31 no tiem pavadīti invalīda statusā. Viņš par savu raksturu un izturību ir pateicīgs vecākiem. “Nebija lutināšanas. Man vajadzēja darīt visu, ko spēju veikt. Gadu pēc operācijas pavadīju nekustīgs, tad, lai pārvietotos, sāku rāpot kā sunītis. Es diezgan daudz varu izdarīt pats un neatbalstu cilvēkus, kas ar nelielu invaliditāti ļaujas sevis žēlošanai vai ieslīgst depresijā, vēlas darīt pašnāvību,” saka Andrejs. 1987. gadā mājapmācībā beidzis Jelgavas 5. vidusskolu un cerējis studēt, bet tajā gadā aizsaulē aizgājusi viņa lielais morālais balsts – mamma. Palicis ar tēti un brāli. Drīz arī tēva veselība sākusi streikot, tāpēc Andrejs iekārtots “Zemgalē”, bet pēc pāris gadiem tētis pievienojies sievai citā saulē. Tomēr Andrejs nejūtas vientuļš. Viņš prot atrast kontaktu ar cilvēkiem. “Atbalsta grupā sākumā starp mani un citiem bija tāda kā siena. Varbūt baidījās, nezināja, ko no manis var sagaidīt, bet pavisam drīz mums izveidojās draudzīgas attiecības,” neslēpj Andrejs.
Savas dzīves laikā viņš no necilajiem ienākumiem (pašlaik 7,50 latu) ir pratis iekrāt naudu, lai iegādātos televizoru, muzikālo centru un citas lietas, arī grāmatas.
Viņa moto ir nekad nebeigt mācīties. Karstākā vēlēšanās – padziļināti apgūt datorus. Jauno vīrieti interesē astronomija, māksla, daba, sevišķi ziedi. Andrejs vēlētos iesaistīt datoru apguvē citus, bet pagaidām visai neizdodas. Tomēr darba netrūks, jo drīzumā viņa pārziņā būs ziņojuma dēļa noformēšana.
